Šoruden biedrības “Liepājas basketbols” pirmssezonas preses konferencē Liepājas Sporta spēļu skolas direktors Guntars Kikučs ieskicēja jaunu atalgojuma modeli šī sporta veida treneriem. Idejas būtība ir palielināt treneru atalgojumu un samazināt darba stundu skaitu, lai palielinātu speciālistu motivāciju, uzlabotu treniņu kvalitāti un novērstu izdegšanas risku.

– Guntar, ieskicējiet, lūdzu, kāda ir situāciju ar treneru atalgojumu.

– Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no 11. septembra viena darba likme ir 30 stundas ar atalgojumu 710 eiro. Zinām, ka tas ir diezgan niecīgs [atalgojums], lai treneris varētu izdzīvot un atbalstīt savu ģimeni. Treneri papildus strādā citā darbā, piemēram, par vispārizglītojošās skolas sporta skolotājiem. Mēs maksimāli varam notarificēt ir 1,33 likmes, kurā ir 40 stundas. Alga būtu apmēram 944 eiro.

– Cik treneru saņem maksimālo atalgojumu?

– Šeit ir tā problēma, kāpēc mēs pie šī modeļa esam nonākuši un esam atraduši šo risinājumu pateicoties kopējam viedoklim ar klubu un mērķim, kā mēs gribam paaugstināt izglītojamo attīstību. Problēma ir tieši jaunākajās grupās, kur, atbilstoši noteikumiem, ir iedots mazākais stundu skaits. Trenerim nav pat vienas pilnas darba likmes. Ar kluba starpniecību gribējām treneriem piemaksāt, lai viņi saņem algu kā par 40 stundu darbu.

– Cik daudzus trenerus skar šis jaunievedums?

– Pirmajā gadā mērķis ir treneru korpusa pastiprināšana. Mūsu galvenais mērķis ir treniņu kvalitāte un samazināt stundu skaitu, lai būtu tās 30 stundas, lai treneri varētu kvalitatīvi sagatavoties treniņiem. Turpmāk mēs gribētu, lai mums būtu kā vispārizglītojošās skolās – sākumskolas treneri, pamatskolas treneri, vidusskolas treneri.

– Vai taisnība, ka problēma ir ne tikai sporta speciālistu atalgojums, bet arī viņu trūkums mūsu valstī?

– Jā, tā ir. Tāpēc nonācām pie tā, ka ir jāmeklē kaut kāds risinājums. Motivējam jaunos speciālistus – sporta skolas audzēkņus, kuri ir iestājušies augstskolā. Dodam viņiem mazās grupas, viņi vada treniņu grupas, mācās, un interese ir pavisam citāda. Viņi grib informāciju uzsūkt un izmantot praksē.

– Vai taisnība, ka šovasar sporta skolā trūka basketbola treneru?

– Nāca klubs un bija jautājums, kuri treneri ies prom, kuri paliks. Armands Misus aizgāja projām, šajā vietā tika uzrunāts cits treneris. Nākamajā vasarā mēs domājam, ka treneru korpuss ir vēl jāpastiprina. Jūtam, ka trūkst speciālistu pamatskolas treneru korpusā.

– Vai jaunā atalgojuma modeļa dēļ kāds no treneriem jau ir pametis darbu vispārizglītojošajā skolā un koncentrējies darbam tikai sporta skolā?

– Vēl rit tikai šī modeļa pirmais mēnesis. Par to varēsim runāt mācību gada beigās. Pavasarī ir piesaistīts vieglatlētikas treneris, kurš pirms tam strādāja gan vispārizglītojošajā skolā, gan sporta skolā. Viņš uzreiz teica, ka nevar apvienot [šos darbus]. Tāpēc ir jādomā, kā pacelt likmi, lai noturētu sporta skolā. Iedodot maksimālo stundu skaitu, problēma ir tāda, ka treneris strādā gan vispārizglītojošajā skolā, gan sporta skolā. Treneri izdeg. Nav vairs treniņu kvalitātes. Pēc viena, diviem, trim gadiem viņš izdegs.

– Kādus jūs vēl redzat savus galvenos darbus Liepājas Sporta spēļu skolas direktora amatā?

– Tādu pašu metodiku kā basketbolā, es vēlētos ieviest hokejā. Pati hokeja federācija vēlas izstrādāt metodiku. Viņiem ir pamats, skelets, minimālā versija, bet viņiem ir problēma piesaistīt speciālistu, kurš varētu izstrādāt mūsu reģionam atbilstošu metodiku. Protams, sadarbībā ar hokeja klubu vēlamies īstenot treneru atalgojuma modeli. Vēlos dot iespēju treneriem paaugstināt savu profesionalitāti, izglītību. Atbilstoši 21. gadsimta tendencēm, vairāk izmantot tehnoloģijas, pulsometrus. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” pielikuma “Liepāja sporto” 24. oktobra numurā.

#kvards-20181024-09#