Kopumā trases pieveica vairāk nekā 840 cilvēku no septiņām valstīm, gan dalībniekiem, gan organizatoriem norādot, ka pēc atkalredzēšanās bija noilgojušies.

Meži, tumšie meži

Liepājas šarmu nedēļas nogalē sportisti baudīja stundas ceturksni garā sprinta skrējienā kanālmalā un pilsētas centra apkārtnē, bet galvenais izaicinājums slapstījās Papes mežu ielokā.

”Šie meži Papes apkārtnē ir vieni no tehniski grūtākajiem tieši orientēšanās sportam. Lai gan trases bija labi skrienamas, laikapstākļi lutināja, tomēr stāvās kāpas un sarežģītais reljefs prasa diezgan nopietnu fizisko sagatavotību. Kāpas, ieplakas, kalniņi, saknes – tiešām piesātināts reljefs, tas pasākumu bagātināja,” skaidro Matīss Ratnieks, Latvijas Orientēšanās federācijas projektu vadītājs.

Sestdienas vidējā distance slējās divu līdz sešu kilometru garumā, savukārt sprints Liepājā divu līdz četru. ”Tas bija aptuveni 15 minūšu skrējiens pa pilsētu,” M. Ratnieks norāda. Savukārt svētdien garākā distance bija aptuveni 12 kilometrus gara.

Visvairāk viesu sabrauca no Lietuvas, aptuveni 170. Vēl apmēram 70 somu un igauņu, un, protams, pašmāju sportistu kalns. Kopsummā vairāk nekā 840 apavu pāri atstāja nospiedumus Papes mežos.

”Beigušies ierobežojumi, un redzam, ka cilvēki ir noilgojušies pēc sporta. Tieši ”Kurzemes pavasaris” divus iepriekšējos gadus izpalika, arī tas veicināja lielo interesei, jo šis ir viens no kvalitatīvākajiem orientēšanās pasākumiem Latvijā,” stāsta federācijas pārstāvis, piebilstot, ka atkalsatikšanās prieks tika gan organizatoriem, gan dalībniekiem. ”Sezonas starts tiešām izdevies,” viņš vērtē.

Viesmīlība uz pjedestāla

Uz starta līnijas devās vietējie, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, kā arī Lielbritānijas, Polijas un ASV sportisti, taču lielo vairumu godalgu šoreiz savāca tieši kaimiņvalstu sportisti.

Sprinta distancē Liepājā dāmu konkurencē uzvaru izcīnīja lietuviete Tekle Emīlija Gvildīte (13 minūtes, 19 sekundes), kurai 14 sekunžu garu asti nomērīja somiete Milija Vētaja, bet vēl aptuveni pusminūti iepakaļ skrēja cita somiete Ulrika Otila.

Vīriešu ieskaitē sprintu pirmais pievarēja igaunis Jurgens Jonass (14 minūtes un septiņas sekundes), kura tautietis Kennijs Kivikass finišēja četras sekundes vēlāk, izceļot sudrabu, bet par pirmo distanci pieveikušo latvieti kļuva Andris Jubelis no kluba ”Mežmalas/Madona”. Viņš no līdera atpalika par 42 sekundēm.

Vīru elites grupā ”Kurzemes pavasara” zeltu izcīnīja igaunis K. Kivikass (stunda un 41 minūte), un arī abas atlikušās medaļas ceļoja uz Baltijas ziemeļiem. Sudrabs un bronza brāļiem Timo Sildam (stunda un 43 minūtes) un Laurim Sildam, kurš no uzvarētāja iepalika par nepilnām četrām minūtēm.

Sieviešu elites grupē divu dienu kopvērtējumā uzvaru izcīnīja somiete M. Vētaja (stunda un 42 minūtes). Četras minūtes vēlāk finišēja lietuviete Gabija Ražaitite-Saunoriene, bet bronza Latvijas junioru izlases dalībniecei, saldeniecei Elzai Ķuzei, kura no līderes muguru vēroja deviņu minūšu tiesas attālumā.

Diena, pēc kuras ilgojas

19 gadus vecā E. Ķuze ar orientēšanās sportu nodarbojas jau septiņus gadus. Vēl janvārī viņa atradās Portugālē, kur bija treniņnometnē kopā ar junioru izlasi, un uzskrēja arī kādās sacensībās. Kopš tā mirkļa gan mazliet iepauzēts, kas nesezonas apstākļos arī ir normāli.

Pēc ”Kurzemes pavasara” skrējiena gan jaunietei laika atpūtai nebija, viņa jau pirmdien sēdās atpakaļ virtuālajā skolas solā, un turpināja mācības. Sportiste ir Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierijas pirmā kursa studente, un viņu pārtveram mirklī, kad dāma klausās lekciju ”Būvmehānikas ievadkurss”.

”Patiesībā šīs ir vienas no manām mīļākajām sacensībām tieši Latvijā, jo tās ir ļoti augstā kvalitātē no organizatoriskā viedokļa, viss profesionāli sagatavots, tostarp arī distances, un arī konkurence ir spēcīga, tāpēc ļoti gaidīju sezonas sākumu,” sagaidījusi lekciju pārtraukumu, E. Ķuze stāsta.

Ziemas un pavasara periodā caurmērā sanācis trenēties vienatnē, tāpēc arī atkalsatikšanās prieks īpaši pirmajās sacensībās esot ļoti izteikts.

”Orientieristu saime ir salīdzinoši neliela, esam draugi, prieks visus atkal sastapt,” saldeniece teic.

Turpmāk gan Latvijas kausa posmi būs teju katru nedēļu un atkal iestāsies sacensību ritms.

”Šis sports ir īpašs ar to, ka ir nepieciešamas labas fiziskās sagatavotības īpašības, ātrums, spēks, izturība, bet, tajā pašā laikā, ir jāspēj augstas fiziskās slodzes apstākļos skaidri domāt un orientēties apvidū. Tas ir tas, pēc kā es starpsezonā ilgojos,” E. Ķuze norāda.

Papes apkārtnē sacensības notika pirmoreiz, un trasi jaunā sportiste dēvē par ļoti interesantu izaicinājumu. ”Mežs ir neskarts. Nebija izcirtumu, reljefa formas, es teiktu, pat unikālākās šajā Latvijas pusē, jo mikroreljefs mijas ar ļoti stāvām formām, tādām izteiktām. Citviet tas nav sastopams, un atkal apgūt jaunu apvidu ir ļoti patīkami,” viņa skaidro.

Sportiste, kura pirmoreiz karjerā individuāli startēja pieaugušo elites grupā, par bronzas izcīnīšanu prieku neslēpj. ”Šobrīd man būtu vēl jāstartē starp 20 gadus vecām meitenēm, bet šajās sacensībās varēja nopelnīt arī pasaules ranga punktus, kas vēlāk ietekmē starta kārtību Eiropas, pasaules čempionātos. Konkurence elites grupā bija diezgan spēcīga, un priekš manis 3. vieta ir ļoti labs rezultāts šobrīd. Esmu priecīga. Otrajā dienā garajā distancē jutu, ka fiziskā sagatavotība vēl varētu būt labāka. Mēģināju izskriet vairāk tā tīri tehniski, bija kādas kļūdiņas, bet kopumā uzskatu, ka izdarīju visu, kas bija manos spēkos,” atklāj E. Ķuze.

Par sezonas galvenajiem uzdevumiem kurzemniece sauc Pasaules čempionātu Portugālē, kas notiks jūlijā. Tur jauno sievieti sagaida pat pieci starti nedēļas laikā. ”Pērn tur mans augstākais rezultāts bija 15. vieta vidējā distancē, šogad mērķēju to uzlabot. Tāpat gribu startēt Eiropas čempionātā pieaugušo konkurencē, kas augusta beigās notiks Igaunijā. Tam man vēl jākvalificējas. Šie šobrīd ir galvenie uzdevumi,” sportiste saka.