SOK ceturtdien pieņēma lēmumu, kas atceļ līdz šim ieteiktos ierobežojumus Baltkrievijai un Baltkrievijas sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās ar savas valsts simboliku.

LOK paziņojumā teikts, ka organizācija to uzskata par nepieņemamu atkāpšanos no Olimpiskās hartas pamatprincipiem laikā, kad karš pret Ukrainu joprojām turpinās.

Paziņojumā arī teikts, ka Latvijas nostāja šajā jautājumā paliek nemainīga, jo kara realitāte nav mainījusies un nacionālo simbolu izmantošana starptautiskajās platformās ir tiešs agresorvalstu “maigās varas” instruments.

LOK arī norāda, ka Latvijas sporta vide nav izolēta no ģeopolitiskā konteksta un tās pienākums ir pasargāt Latvijas sportistus no kļūšanas par rīkiem agresorvalstu propagandā.

Organizācija arī atgādina, ka tā koordinē savus lēmumus un rīcību ar starptautiskajiem partneriem – Baltijas valstīm, Ukrainu un Ziemeļvalstīm, tāpat uzturot ciešu dialogu ar valdību, Izglītības un zinātnes ministriju un Ārlietu ministriju.

Šobrīd tiekot izstrādātas precizētas vadlīnijas Latvijas sportistiem un federācijām dalībai starptautiskajās sacensībās, rakstīts LOK paziņojumā.

SOK lēmumu nosoda arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), to vērtējot kā morāli nepamatotu un pretrunā olimpiskās kustības pamatvērtībām.

Ministrijā uzsver, ka agresorvalstu pārstāvju atgriešanās starptautiskajā sportā rada risku normalizēt režīmus, kas pārkāpj starptautiskās tiesības un turpina agresiju pret Ukrainu.

IZM arī norāda, ka šāds SOK lēmums grauj uzticēšanos starptautiskajai sporta pārvaldībai un olimpiskās kustības vērtību konsekventai ievērošanai.

IZM patlaban konsultējas ar Latvijas Ārlietu ministriju, LOK un Ukrainas kolēģiem, lai izvērtētu turpmāko rīcību.

IZM parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) aģentūrai LETA norādīja, ka sākotnēji nepieciešams izvērtēt, kā SOK lēmums praktiski ietekmēs starptautisko sporta vidi, tostarp kādā līmenī Baltkrievijas sportisti atgriezīsies sacensībās un kā tas varētu ietekmēt Latvijas un Ukrainas sportistu dalību.

Pēc tam varētu sekot plašāki lēmumi par Latvijas turpmāko rīcību.

Daugavieša ieskatā, Latvijai būtu jāieņem tikpat stingra pozīcija, kādu izvēlēsies Ukraina. Gadījumā, ja Ukraina lemtu par sacensību boikotu, līdzīga rīcība jāapsver arī Latvijai.

Savukārt, ja Ukrainas sportisti sacensībās turpinātu piedalīties, “pieņemt stingrākus mērus kā pašiem ukraiņiem būtu sasteigti”.

IZM tikšanās ar LOK par šo jautājumu paredzēta piektdien, 8. maijā.

Ierobežojumi Krievijas sportistiem joprojām paliek spēkā.

Krievijas un Baltkrievijas sportistiem aizliegums startēt starptautiskās sacensībās tika piemērots pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, tomēr jau vairākus gadus šo valstu atlēti dažādās sacensībās piedalījās neitrālo sportistu statusā, bet dažas starptautiskās federācijas jau ir atcēlušas pret tām vērstās diskvalifikācijas.