Treniņi sākas pulksten 9, bet pēdējie sportotāji stadionus pamet aptuveni 12 stundas vēlāk. Ņemot vērā arēnu lielo noslodzi, stadionu tehniskajiem darbiniekiem ir jāstrādā teju 24/7 režīmā, lai Liepājai netipiski sniegotajā ziemā laikus sagatavotu laukumus.

Salīdzinot ar 2019.gada decembri, 2020.gada pēdējā mēnesī stadionu noslodze pieaugusi gandrīz uz pusi – par 44 procentiem, lēš Liepājas sporta infrastruktūru uzturošās SIA “OC Liepāja” valdes loceklis Raivo Špaks.

“Viena daļa sporta nozares nezina, kā savilkt galus, bet mēs esam medaļas otrajā pusē. Mums jālauza galva, kā uzņemt visu sportot gribētāju apjomu. Visi tie, kuri ir izdzīti no sporta zālēm, tagad darbojas dažādos sporta laukumos un stadionos.

Ja parasti mēs kā lāči gājām ziemas miegā, tad tagad svaigā gaisā jātrenējas visiem. Un visiem nepieciešami treniņu laukumi un laiki.”

Lai nodrošinātu nodarbību iespējas maksimāli lielam sportotāju skaitam, lielie laukumi tiek sadalīti astoņās mazās zonās, lai ievērotu visas epidemioloģiskās prasības.

Lielākā noslogotība bijusi skolēnu brīvlaikā, taču arī pēc tā beigām pēcpusdienās sportotājiem pilni ir “Daugavas” stadions un tā rezerves laukums, kā arī “Olimpijas” stadions.

Neierasti ziemā ir redzēt skrejceļā vieglatlētus. Arī citus gadus tehniskie darbinieki tīrījuši pāris skrejceliņus sportot gribētājiem, taču šogad jau jālauza galva par visu skrejceļu sagatavošanu.

Papildu darbu sarūpē šoziem dāsni uzsnigušais sniegs. Citus gadus futbola klubs “Liepāja” savus treniņus sāka pulksten 11, bet pēc tam laukumā devās futbola skolas audzēkņi.

Šajā ziemā pirmie treniņi sākas jau pulksten 9, kas nozīmē, ka ar visu savu pusotru tehnikas vienību atbildīgajam dienestam laukums jāpagūst sagatavot jau agri no rīta.

R. Špaks ir gandarīts, ka sportotāji ir saprotoši par to, ka laukums ne vienmēr ir gatavs paredzētajā laikā,

kā arī priecājas par to, ka atsevišķas futbola treniņu grupas pašas ņem sniega lāpstas rokās un palīdz tīrīt laukumu.

Iespējas trenēties svaigā gaisā izmanto arī citu sporta veidu pārstāvji – basketbolisti, vieglatlēti, hokejisti, burātāji, volejbolisti un ik pa laikam arī Kompleksās sporta skolas audzēkņi.

Noslogoti ir ne tikai stadionu centrālie laukumi, bet arī arēnu atsevišķas zonas – minipitch laukums, skrejceļš, tribīnes, Porziņģa laukums.

Lielā sala laikā hokejisti pat vēlējušies iekārtot hokeja laukumus uz visa “Olimpijas” stadiona kanāla ledus. R. Špaks stāsta, ka sniegs no ledus notīrīts, tomēr tas nav bijis pietiekami biezs, lai riskētu ar bērnu drošību.

Ar izdomu izceļas arī citu sporta veidu treneri, kas monotonu treniņprocesu ārkārtas apstākļos prot pārvērst aizraujošās nodarbībās.

Piemēram, volejbola treneris Gatis Špakovskis siltākās dienās minipičā uzvilcis volejbola tīklu, lai viņa audzēkņi tur varētu uzspēlēt volejbolu. Tā gan nav ikdienas prakse, jo aukstā laikā bez cimdiem spēlēt volejbolu nav prāta darbs, savukārt ar cimdiem to nemaz īsti nevar paspēlēt.

Lai kompensētu volejbola trūkumu, tiek strādāts ar fizisko sagatavotību, kā arī spēlēts futbols un regbijs.

Treneris gan atzīst – nodarbības regulāri apmeklējot tikai aptuveni trešdaļa audzēkņu. Ir vecāki, kuri sacījuši, ka šajā laikā bērnus nelaidīs trenēties ārā, citi savas atvases uz laiku pat ir izņēmuši no sporta skolas, lai nebūtu jāmaksā par treniņiem.

15Skatīt galeriju