Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) gatavo oficiālu vēstuli Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK), prasot skaidrojumu saistībā ar gatavošanos Tokijas olimpiskajām spēlēm, ņemot vērā Covid-19 radīto ietekmi, atsaucoties uz LOK, vēsta LETA.

Latvija grib atbildes

“Esam sazinājušies ar vairāk nekā pusi no Latvijas olimpiskās komandas “Tokija 2020″ kandidātiem un pārstāvēto sporta veidu federāciju pārstāvjiem”, stāsta LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. “Noskaidrojām šo sportistu viedokli un jautājumus, uz kuriem mums ir nepieciešamas atbildes pēc iespējas ātrāk, – kad notiks Tokijas olimpiskās spēles, kā tiks organizēta kvalifikācija un atlase.”

“Šobrīd no Latvijas olimpiskās komandas “Tokija 2020″ 37 kandidātiem 22 atrodas Latvijā, bet 15 – ārzemēs,” atklāj LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers. “LOK turpinās ļoti rūpīgi, atbildīgi un vispusīgi vērtēt ar Covid-19 saistītos riskus, sportistiem turpinot treniņus. Nav augstākas prioritātes par mūsu atlētu, viņu ģimeņu veselību un sabiedrības drošību. Uzskatu, ka lēmums par olimpisko spēļu Tokijā norises laika pārcelšanu ir jāpieņem iespējami ātri.”

Vairākas Latvijas vasaras olimpisko sporta veidu federācijas ir sagatavojušas priekšlikumus kvalifikācijas procesa pilnveidošanai, LOK tos nosūtīs SOK un konsekventi atbalstīs, nodrošinot mūsu olimpiskās komandas interešu aizstāvību kvalifikācijas sistēmu izmaiņu procesā, ievērojot godīgas spēles principus.

LOK savā vēstulē aicinās SOK nekavēties ar lēmuma pieņemšanu par olimpisko spēļu norisi un kvalifikāciju, lai sportisti varētu koriģēt treniņus.

LOK apzinās, ka šī situācija jau radījusi finansiālos zaudējumus un prasīs papildu izdevumus, līdz ar to aicinās SOK izskatīt jautājumu par papildu finansiālā atbalsta sniegšanu nacionālajām Olimpiskajām komitejām pirms olimpiskajām spēlēm Covid-19 radīto seku mīkstināšanai.

Pēc SOK lēmuma četru nedēļu laikā izlemt Tokijas olimpiādes likteni arī Japānas valdība vakar paziņoja, ka ir gatava veikt pārrunas par četrgades notikuma pārcelšanu.

Šobrīd olimpiskajām spēlēm ir kvalificējušies 57% no sportistiem. Valstis var būt drošas par savām izcīnītajām kvotām, jo tās mainītas netiks. SOK gan pieļauj iespēju, ka, nenotiekot kvalifikācijas sacensībām, pārējās ceļazīmes var noteikt pēc federāciju rangiem vai pēc vietām jau aizvadītos kvalifikācijas turnīros.

Tokijas olimpiskajām spēlēm šogad jāpulcē aptuveni 11 000 dalībnieku. Olimpiādes sākums paredzēts 24. jūlijā, bet mēnesi vēlāk noritēs paraolimpiskās spēles.

Pasaules vēsturē līdz šim atceltas tikai trīs olimpiskās spēles, un visos iepriekšējos gadījumos tas notika kara dēļ. Pirmais pasaules karš liedza aizvadīt 1916. gada vasaras olimpiskās spēles Berlīnē, bet Otrā pasaules kara dēļ nenotika 1940. gada vasaras olimpiskās spēles Tokijā un četrus gadus vēlāk sportisti nepulcējās arī Londonā.

Olimpiskais gads

Tokijas olimpiādi uz 2022. gadu pārcelt ir aicinājis deviņkārtējais olimpiskais čempions vieglatlētikā Karls Lūiss. Viņš sarunā ar Hjūstonas televīzijas kanālu “KRIV” norādīja, ka atbalsta ASV Vieglatlētikas savienības un Peldēšanas federācijas kopīgo lēmumu aicināt pārcelt olimpiādi Covid-19 vīrusa straujās izplatības dēļ.

“Labākais tajā visā ir tas, ka šīs abas organizācijas iestājas par vienu viedokli. Uzskatu, ka sportistiem ir ļoti grūti gatavoties olimpiādei, ja saproti, ka nekas vēl nav skaidrs. Tas ir patiesi sarežģīti,” sarunā ar “KRIV” teica bijušais vieglatlēts.

“Sportisti nevar gatavoties olimpiādei, ja viņiem nav olimpiskās kvalifikācijas un citu sacensību,” teica Lūiss. “Domāju, ka ASV Vieglatlētikas federācija šajā gadījumā uzņēmās spert pirmo soli. Organizācija ar savu rīcību parāda, ka sportistu veselība ir pirmajā vietā, un paši atlēti to noteikti novērtē.”

Lūiss ieteica Tokijas olimpiskās spēles aizvadīt 2022. gadā, kad Pekinā ir paredzētas ziemas olimpiskās spēles. Bijušajam vieglatlētam šī doma šķiet lieliska, jo tādējādi pasaule varētu svinēt olimpisko gadu. “Ja spēles tiek pārceltas, ko mums darīt? Domāju, ka Tokijas olimpiskās spēles būtu jāpārceļ par diviem gadiem, kas ļautu mums svinēt olimpisko gadu,” ar ideju dalījās Lūiss. “Zinu, ka ir sportisti, kuri tuvojas karjeras beigām, bet lielākais uzsvars būtu jāliek uz to, kas nāk par labu vairumam atlētu.”

Bijušais vieglatlēts arī nesaskatīja problēmu vasaras olimpiskās spēles divu gadu nogrieznī sarīkot divas reizes. Jau 2024. gadā vasaras olimpiāde paredzēta Parīzē. “Divi gadi nav nekas traks. Vēl pēc diviem mums atkal būs olimpiskās spēles. Nešaubos, ka sportisti spētu tām sagatavoties,” pauda Lūiss.

Bijušais vieglatlēts ļoti labi zina, kā ir nepiedalīties olimpiādē, jo 1980. gadā ASV izlase boikotēja Maskavas olimpiskās spēles. Lūiss togad bija izcīnījis iespēju piedalīties tāllēkšanas un 4×100 metru sacensībās. Tāpēc Lūiss arī norādīja, ka lēmums pilnībā atcelt Tokijas olimpiskās spēles būtu vienkārši stulbs. “Tas būtu graujoši, jo tādējādi no šīs lielās sarunas tiktu izņemta sportistu balss,” norādīja Lūiss. “Uzskatu, ka olimpiādes pilnīga atcelšana būtu negodīga pret atlētiem. Ja paziņojam, ka pasākums ir pārcelts, sportistiem no negatīvā vēl ir iespēja rast pozitīvo.”

Visi nepiedalīsies

Ja Tokijas olimpiādes norise netiks pārcelta uz nākamo gadu, Kanādas un Austrālijas sportisti tajā nebūs redzami, svētdien paziņoja abu valstu Olimpiskās komitejas pārstāvji.

“Kanādas Olimpiskā komiteja (COC) un Kanādas Paraolimpiskā komiteja (CPC) atbalsta Atlētu komisijas, Nacionālo sporta organizāciju un valdības lēmumu uz šīs vasaras olimpiskajām spēlēm nesūtīt valsts sportistus,” teikts COC paziņojumā.

“Esam apņēmības pilni palīdzēt organizatoriem ar visām problēmām, kas radīsies olimpiādes pārcelšanas brīdī,” pauda Kanādas puse. “Nekam nav lielākas nozīmes kā sportistu un līdzjutēju veselībai. Covid-19 vīrusam ir nopietnas komplikācijas, tāpēc uzskatām, ka tie atlēti, kuri turpina gatavošanos olimpiādei, savu un savas ģimenes drošību pakļauj veselības riskiem.”

SOK iepriekš paudusi pārliecību, ka līdz jūlijam pandēmija būs izsīkusi un atlēti varēs piepildīt savus olimpiskos sapņus, tomēr jau pagājušās nedēļas nogalē arī Tomass Bahs vairs nenoliedza, ka tiekot apsvērti pārcelšanas scenāriji.

“Pateicamies SOK par stingro nostāju aizvadīt olimpiādi. Priecājamies, ka organizācija ātri reaģē uz pasaulē notiekošo un izsver iespēju pārcelt šo sporta notikumu,” teikts Kanādas paziņojumā. “Neesam zaudējuši cerību, ka SOK un Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja (IPC) pieņems lēmumu par spēļu pārcelšanu, kas būtu sabiedriski atbildīgs solis, pasargājot vairumu kopienu.”

Par līdzīgu soli nolēma arī Austrālijas Olimpiskā komiteja (AOC), kas jau informējusi savus sportistus, lai tie gatavojas olimpiādei 2021., nevis 2020. gadā. “Mums ir vairums atlētu, kuri trenējas citos kontinentos pēc individuālajām programmām. Ceļošanas ierobežojumi un citi nosacījumi padara gatavošanos neiespējamu,” teica AOC izpilddirektors Mets Karols. “Skaidrs, ka olimpiāde jūlijā nevar notikt. Mūsu sportisti līdz šim bijuši ļoti saprotoši un turpinājuši gatavošanos startiem, tomēr šie apstākļi ir ļoti izaicinoši arī viņiem,” pauda Austrālijas komandas vadītājs Tokijas olimpiādē Īans Čestermens.