Pekinas olimpisko spēļu ātrslidošanas sacensībās masu startā vīriešiem, visticamāk, ir pēdējās karjerā Latvijas ātrslidotājam Haraldam Silovam. Latvietis šosezon piedalījies trijās Pasaules kausa masu starta sacensībās, bet allaž nedaudz pietrūcis, lai iekļūtu finālā.

Pekinā latvietis startēja pirmajā pusfinālā, ar vēl 14 konkurentiem cīnoties par astoņām vietām finālā. Pēc dalībnieku sastāva spriežot, pirmais pusfināls bija potenciāli vājāks, bet tajā startēja Pasaules kausa līderis šajā ātrslidošanas disciplīnā, beļģis Bārts Svings. Šīs bija pēdējās sacensības arī nīderlandiešu leģendai Svenam Krāmeram, kurš pēdējo reizi masu startā piedalījās pirms četriem gadiem Phjončhanā, paliekot 16. vietā finālā.

Masu starta sacensībās ātrslidotājiem bija jāveic 16 apļi, ik pēc četriem trīs labākajiem tiekot pie sprinta punktiem. Lielos punktus, kas ļautu ierindoties labāko trijniekā varēja iegūt vien finišējot labāko trijniekā. 

Lielākajā daļā gadījumu Silovs izvēlējies stratēģiju cīnīties par sprinta punktiem kādā no starpfinišiem, neatstājot visu uz distances beigām. Tā tas notika arī šajās sacensībās, Silovam pirmajam atraujoties no pārējiem sportistiem. Ceturtajā aplī viņam dzinās pakaļ virkne sportistu, bet vistuvāk bija Svings, kuru Silovs pārspēja vien par dažu centimetru tiesu, tiekot pie trim svarīgiem punktiem.

Pirms astotā apļa no visiem atrāvās Krāmers, cerot tikt pie saviem trim punktiem. Viņu neviens nespēja noķert, nīderlandietim sasniedzot savu mērķi.

Šoreiz cīņā par sprinta punktiem Silovs neiesaistījās. Latvietis to nedarīja arī 12. aplī, kurā pārliecinoši trīs punktus paņēma japānis Seitari Ičinohe. Pirms pēdējiem četriem apļiem ar četriem punktiem vadībā bija Bārts Svings.

Īstā cīņa par uzvaru sākās pēdējā aplī, kurā vadībā izvirzījās četri ātrslidotāji, tiem pievienojās vēl divi, kamēr Silovs nebija gana ātrs, lai iesaistītos cīņā par vietu labāko sešiniekā. 

Uzvaru slidojumā izcīnīja norvēģis Kristians Ulekļevs, otrais finiša līniju šķērsoja Bārts Svings no Beļģijas, bet trešo vietu izrāva mājinieku favorīts Žonjans Nins no Ķīnas. Beigās četriem ātrslidotājiem bija pa trim sprinta punktiem, bet no viņiem Silovs finišēja pēdējais, paliekot devītajā vietā un nekvalificējoties finālam. Silovu no vietas finālā, ko saņēma Seitari Ičinohe šķīra nepilna sekunde.

Masu starta fināls paredzēts pulksten 10:30, kurā par medaļām cīnīsies 16 labākie pusfinālu pārvarējušie ātrslidotāji. Otrajā pusfinālā uzvarēja itālis Andrea Džiovanini, bet pārsteidzoši finālā neiekļuva viens no sezonas vadošajiem masu starta dalībniekiem, Ruslans Zaharovs no Krievijas Olimpiskās komandas, kurš piedzīvoja kritienu. 

Lai no otra pusfināla kvalificētos finālam, arī vajadzēja trīs sprinta punktus, bet distance bija jāveic par 14 sekundēm ātrāk.

Latvijas ātrslidotājs Haralds Silovs vēlētos nodot savu pieredzes bagāžu citiem sportistiem, pēc savām karjeras pēdējām sacensībām sarunā ar aģentūru LETA atzina Silovs.

“Sākums bija pasīvs un neaktīvs, tāpēc vajadzēja “uzšaut”, lai pārbaudītu reakciju. Dažreiz ir tā, ka palaiž prom. “Uzšāvu” un nedaudz atrāvos, bet, kad jau biju ieskrējies, redzēju, ka mani sāka ķert rokā un bija pārāk vēlu, lai laistu garām, tāpēc gāju līdz galam. Diemžēl pirmais sprints prasīja pārāk daudz enerģijas, pēc tam otrie un trešie punkti izskatījās vieglāki, jo īpaši otrie,” stāstīja Silovs.

Pēdējā ceļazīme uz finālu izšķīrās cīņā starp Silovu, nīderlandieti Svenu Krāmeru un Ičinohi.

“Viņu stiprā puse ir izturība – tieši tas, kā man beigās pietrūka. Kājās vairs nebija daudz kas palicis. Viena iespēja bija uzticēties un atstāt visu uz finišu, taču grupa vienā brīdī bija haotiska. Masu startā nav iespējams paredzēt, kā uzvedīsies grupa. Otrajā pusfinālā tika palaisti prom vairāki slidotāji, ja šāds scenārijs būtu ar mani, tad es būtu simtprocentīgi iekšā. Tas ir personīgs sarūgtinājums – noslēgt šādi,” skaidroja Silovs.

Pēc sportista karjeras ātrslidošanā un šorttrekā viņš vēlas palikt sportā, taču vēl vajagot sakārtot domas. Būs iespējas arī vairāk pievērsties ģimenes dzīvei.

“Pašam reizēm ir emocionāli brīži un nostalģija. Diemžēl nav tādas odziņas uz kūciņas. Fināls masu startā – ko vēl vairāk var vēlēties? Bija tuvu, taču diemžēl tā nenotika,” teica Silovs.

“Man vēl daudz kas būs jāiemācās, jo viss, ko es zinu, ir šis… Esot olimpiskajās spēlēs, varu teikt, ka žēl šādi noslēgt karjeru, taču mans lielākais izaicinājums bija atgriezties pēc traumas. Tas, kas tiek dots dzīvē, tas ir jāņem, tāpēc augstu novērtēju, kur esmu un kādi cilvēki ir aiz manis. Ceru, ka nevienu nesarūgtināju,” turpināja Silovs.

Viņš arī zinot citu sportistu pieredzi, kuri pēc karjeras beigām jūtas kā izsviesti no laivas. Protams, varot saskatīt arī pozitīvās lietas.

“Esmu redzējis, ka to saikni ar sportu gribās un atlēti dažādās lomā atgriežas sportā. Domāju, ka es nebūšu izņēmums. Esot vairāk nekā 20 gadus profesionālajā sportā, vēlētos nodot savu pieredzes bagāžu tālāk un uzturēt saikni – tā ir mīlestība pret sportu,” uzsvēra Silovs.

Silovam šīs bija ceturtās olimpiskās spēles karjerā. Pekinā viņš startēja arī 1500 metru distancē, ierindojoties 24.vietā.

2010.gadā Silovs kļuva par pirmo sportistu, kas vienās olimpiskajās spēlēs piedalījies gan šorttrekā, gan ātrslidošanā, turklāt paveica to vienā dienā. Pirms četriem gadiem Phjončhanas olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīja augsto ceturto vietu 1500 metru distancē.