Pagājušajā nedēļā 17 gadu vecais liepājnieks Dāvis Līvs izcīnīja savu pirmo Latvijas čempiona titulu pēc tam, kad pirms diviem gadiem no 85 kubikcentimetru motocikla pārsēdās uz jaudīgāka – 125 kubu braucamā. Iespējams, vēl nozīmīgāks notikums jaunietim būs līdzdalība pasaules Nāciju motokrosā, kas nākamās nedēļas beigās norisināsies ASV. Vēl jau šosezon ir jāpiedalās arī Baltijas komandu čempionātā, kā arī divos ADAC jauniešu čempionāta posmos.

– Sezona Latvijā tev ir gandrīz beigusies. Kā pats to vērtē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu?
– Sezona man līdz šim izdevusies visai sekmīga – gan sacensībās Latvijā, gan ADAC kausa izcīņā, kas notiek Vācijas un Austrijas trasēs, pagaidām esmu apmierināts. Iepriekšējā sezonā Latvijas čempionātā 125 kubikcentimetru klasē nebija atsevišķa kopvērtējuma jauniešiem un pieaugušajiem, vairākos braucienos nācās izstāties, un daudzās nulles braucienos vilka uz leju. 125 kubos kopvērtējumā biju sestais, un “Open” pat izdevās izcīnīt augstāku vietu (ceturto – A.S.), jo braucu stabilāk, neizstājos, līdz ar to regulāri tiku pie punktiem.

– Jau pērn tavs uzdevums bija iekļūt trijniekā. Šosezon tas beidzot izdevies, turklāt abās klasēs, kurās startēji.
– Jā, un vēl jau es piedalīšos divos ADAC posmos. Šajās sacensībās esmu uzvarējis divos posmos un kopvērtējumā esmu ceturtais, bet otrās un trešās vietas īpašnieki nav tālu priekšā. Cīnīšos par iekļūšanu trijniekā.

– Vai ADAC jaunatnes sacensības var uzskatīt par neoficiālo Eiropas čempionātu, cik tur ir spēcīga konkurence?
– Jā, tā var uzskatīt. Dalībnieku ir krietni vairāk nekā Eiropas čempionāta posmos. No tiem 60 līdz 80 sportistiem, kas sabrauc uz katru posmu, vismaz 20 braucēji ir spēkos līdzvērtīgi. Konkurence ir daudz lielāka nekā Eiropā vai Latvijā, kur ir tikai kādi trīs vai četri spēcīgi sportisti. Tiesa, ADAC posmos Vācijā un Austrijā gandrīz nemaz nepiedalās franči un itālieši, bet lielākoties startē skandināvi, austrumeiropieši, beļģi, holandieši, protams, paši vācieši. Mačos piedalās lielās Vācijas komandas, arī interese par sacensībām ir ļoti liela. Par tiem, kas labi nobrauc, raksta lielie Vācijas motosporta žurnāli.

– Tāpat tu sekmīgi piedalījies lielajā Eiropas čempionātā un iekļuvi Latvijas izlasē startam Nāciju motokrosā. Tā tomēr ir pasaules motosporta elites skate. Vai 17 gadu vecumā nedaudz netrīc ceļgali?
– Nedaudz jau trīc gan. Vai neesmu par jaunu? Ja jau es visas sezonas laikā esmu ātri braucis, turējis līdzi Latvijas vīriem, tad esmu vietu izlasē nopelnījis. Šāda līmeņa mačos līdz šim neesmu piedalījies, arī “Buds Creek” trasi esmu redzējis tikai bildēs. Zinu gan, ka trase ir ar mīkstu segumu. Tas man varētu nākt par labu, jo mīkstu, smilšainu trašu Latvijā ir vairums, arī “Laumas” trase Liepājā. Tad jau redzēs, ko es tur varēšu parādīt, bet esmu gatavs uzdot gāzi. Pēc atgriešanās no Amerikas notiks arī Eiropas nāciju kausa izcīņa, tad arī abi ADAC posmi.

– Vai, tik ilgu laiku esot prom no mājām, necieš mācības skolā, vai varbūt skolotāji dod tev atlaides?
– Esot sacensībās, protams, sanāk iekavēt mācības, tāpēc pēc atgriešanās jārunā ar skolotājiem, jāapmeklē pēcstundas, tādējādi cenšoties panākt iekavēto. Reizēm jau kāds skolotājs iedod arī atlaidi. Ilgu izbraucienu gan man ir maz, toties vismaz uz dažām dienām doties prom no mājām sanāk bieži. Vasarā tikai divas nedēļas nogales pavadīju Liepājā, bet pārējo laiku – dažādās sacensībās. Viens tāds ilgāks izbraukums bija vasarā, kad prom bijām trīs nedēļas, bet tagad sanāks četras nedēļas Amerikā un Eiropā.

– Vai tāds dzīvesveids un motosports kopumā tev vēl nav apnicis? Tomēr brauc jau kopš agras bērnības.
– Jā, braucu jau gadus trīspadsmit. Uz motocikla tēvs mani uzsēdināja, kad biju četrus gadus vecs. Sākotnēji brauca arī mans brālis, bet traumu dēļ viņa karjera ilga tikai dažus gadus. Sāku ar piecdesmitniekiem, sešdesmitniekiem, rezultāti bija, un tā tik turpināju. Varbūt var teikt, ka sākotnēji tēvam nācās tā vairāk piespiest mani sportot, bet tagad jau pašam ļoti patīk, it sevišķi pēc pārsēšanās uz jaudīgāka motocikla – lielāki ātrumi, nepieciešams lielāks spēks. Nē, motosports nav apnicis.

– Cik reižu šo gadu laikā esi kļuvis par Latvijas čempionu?
– Šis bija jau astotais tituls, līdz šim četras reizes uzvarēju 85 un trīsreiz – 65 kubikcentimetru klasē.

– Kādi ir tavi tālākie plāni, kad pārsēdīsies uz jaudīgāka braucamā un startēsi citā līmenī? Runā, ka tevi jau tagad pie sevis aicinot Eiropas jauniešu komandas.
– Latvijā augstāk ir tikai “Open”, kurā jau tagad piedalos. Šajā klasē braucu arī ar jaudīgāku – 250 kubikcentimetru divtaktu  motociklu. Laurim, piemēram, ir 450 kubu braucamais, bet ar četrām taktīm. Piedāvājumi no ārzemju klubiem tik tiešām ir, bet zinu, ka, dzīvojot ārzemēs, parasti cieš skola. Pazīstu vairākus jaunos sportistu, kas aizbraukuši uz Eiropu mācīties un sportot, bet man zināmajos gadījumos nemācās pilnīgi neviens – viņi ir tikai un vienīgi sportā. Bet dzīvē taču visādi var notikt, traumas motosportā nav retums, un var nākties šķirties no sporta, paliekot bez izglītības. Tāpēc vispirms tepat Liepājā jāgūst izglītība.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”

Pēc viena gada pārtraukuma Dāvis Līvs atkal ir kļuvis par Latvijas čempionu.