Piemineklis atrodas vietā, kas E. Ernestsonam bijusi sevišķi mīļa. “Kādreiz šeit bija metāla stienis aptuveni ceļa augstumā, uz kura treneris mēdza sēdēt un vērot savus audzēkņus. Visbiežāk viņa audzēkņi trenējās uz pirmā un otrā laukuma, arī sacensību laikā viņš mēdza tur sēdēt un skatīties, kad bija galvenais treneris. Visi zināja – kad viņa nav trenera istabā vai uz laukuma, tad viņš ir šeit, kur pavadīja dienas lielāko daļu,” zināja stāstīt Ilze Kārkliņa, nodobinājuma “Edgara Ernestsona piemiņas fonds” pārstāve, kurai arī izdevās savākt nepieciešamo finansējumu pieminekļa izveidei.

“Ir saglabājusies fotogrāfija, kur var redzēt, ka viņš fonā sēž un vēro. Un, balstoties uz šo fotogrāfiju, Egons sagatavoja pirmo maketu. Mums šķiet, ka kompozīcija izdevusies lieliska. Balstīta reālajā dzīvē, kad paši vēl spēlējām.”

Pieminekļa atklāšanas datums nebija izraudzīts nejauši – 2. septembris bija E. Ernestsona dzimšanas diena, viņam apritētu 85 gadi. Svinīgajā pasākumā piedalījās tenisa maestro tuvinieki, bijušie audzēkņi, tenisa draugi un atbalstītāji, arī pārstāvji no pašvaldības un Latvijas Tenisa savienības prezidents Juris Savickis.

“Par viņu netiks aizmirsts. Viņš būs kortu dvēsele, kāds viņš šeit visu laiku arī bija, un prieks par to,” sajūtās dalījās E. Ernestsona mazdēls Ralfs Lagzda, atceroties, ka vectēvs atvedis sirdi savam darbam.

“Viņš tam ļoti nodevās.”

Trenerim veltītais piemineklis ir pirmā šāda veida piemiņas vieta kādā no Latvijas tenisa sporta bāzēm. “Esam unikāli arī šajā ziņā, bet tas nebija pašmērķis. Mērķis ir iedvesmot jaunās paaudzes un godāt trenera piemiņu,” norādīja I. Kārkliņa. “Treneris mums visiem ir mīļš un tuvs, izaudzinājis ne tikai varenus sportistus, bet arī godīgus un strādātgribošus cilvēkus.”

Liepājas leģendārā tenisa trenera E. Ernestsona piemiņas vietas un pieminekļa izveidei bija nepieciešami 45 tūkstoši eiro.

E. Ernestsons no 1962. līdz 2018. gadam Liepājas tenisa kortos izaudzinājis daudzus izcilus sportistus, kas guvuši lielus panākumus ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, arī vienu no spēcīgākajām tenisistēm pasaulē Anastasiju Sevastovu.

Savas dzīves laikā treneris saņēmis vairākas pateicības par mūža ieguldījumu sportā, 2011. gadā kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiras kavalieri, kā arī 2012. gadā ieguva “Goda liepājnieka” titulu.

2020. gadā treneris devās mūžībā, atstājot aiz sevis mīlestību pret tenisu, mīlestību pret sportu un dzīvi.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.