liepajniekiem.lv
Liktenīgā balles deja
Visi deviņi (viens traumas dēļ spēlēt nevarēja) komandas “Robežsardze” dalībnieki, kuri krastu mačā basketbola bumbu driblēja, piespēlēja un meta pretinieku grozā, ir Valsts robežsardzes darbinieki, arī Dainis.
Viņa ceļš līdz robežsardzei pirms daudziem gadiem aizsācies, kā pats saka, visnotaļ jautri. “12. klases izlaiduma ballē kāda sieviete mani uzlūdza uz deju. Sākām runāt, un viņa prasīja, kādi ir mani tālākie mērķi. Tā kā man nekādu mērķu nebija, es viņai tā arī teicu, proti, ka vēl nezinu, ko darīšu.
Tad viņa pēkšņi sacīja, ka robežsardzē vajadzīgi jauni cilvēki. Atbildēju, ka varu pirmdien aiziet un jau sākt strādāt.
Aizgāju uz pārrunām, un mani uz 11 mēnešiem aizsūtīja mācīties uz Rēzekni,” smejoties atceras Dainis.
Valsts robežsardzē viņš strādā kopš 1999. gada, tiesa gan, ar četru gadu ilgu pārtraukumu. “Kad Latvijā sākās krīze, mēs ar ģimeni pārcēlāmies uz Angliju,” viņš paskaidro.
Svešumā sākotnēji strādājis uz lauka – lasījis salātus, pēc tam noliktavā. Lai gan darbs bijis fiziski smags, tas palīdzējis atbrīvoties no muguras sāpēm. “Kopš tiem darbiem man mugura nekad nav sāpējusi,” viņš teic.
Liepājnieks atzīst, ka Lielbritānijā jau bija iedzīvojies, ģimene mitinājusies Skelmersdeilā, pilsētā starp Liverpūli un Mančestru, un Latvijā atgriezties nav vēlējies.
Taču kādu dienu, atgriežoties mājās no darba, pamanījis, ka sieva Baiba raud. “Tolaik vēl bija populārs “draugiem.lv” (sociālā tīkla tīmekļa vietne – I.O.), un tas bija tieši pēc Līgo svētkiem, kad draugi bija salikuši bildes, kā viņi svinējuši Jāņus.
Un tā bija pirmā reize, kad sieva mani nostādīja fakta priekšā, paziņojot, ka grib atgriezties mājās.
Uzreiz teicu: nē! Tomēr pēc kāda laika piezvanīju uz robežsardzi, apjautājos, vai ir iespēja atgriezties darbā, un, saņemot pozitīvi atbildi, ātri sākām posties mājup.”
Visu izšķīra pēdējā bumba
Nupat aizvadītajā krastu mačā Dainis piedalījās pirmo reizi, taču sports esot sirdij tuvs jau no bērnības. “Promenade Hotel” komandas sastāvā viņš piedalās Liepājas basketbola čempionātā, groza bumbu spēlē arī robežsardzes čempionāta sacensībās.
Par karjeru profesionālajā sportā liepājnieks nekad neesot sapņojis. Bērnībā gan apmeklējis basketbola treniņus, taču viņš, atkal smejoties, saka:
“Neizskatījās, ka tur sanāks kaut kāds lietaskoks.”
Salīdzinot ar augumā raženajiem basketbolistiem, Dainis ar 175 centimetru garo augumu skaitoties “ļoti maziņš”.
Arī, vērtējot miesas būvi, viņš vairāk izskatās pēc cīkstoņa, nevis basketbola snaipera. “Apmeklēju fitnesa zāli “Power House”,” apliecina Dainis, pastāstot, ka tur patrenējoties gan boksā, gan arī pacilājot svara stieņus.
Un tomēr krastu mačā tālmetienu konkursā Dainim izdevās pārspēt amatieru izlases snaiperi Arni Ati – kādreizējo basketbola klubu “Turība” un “Liepāja” saspēles vadītāju.
Konkursa pirmajā kārtā Dainis iemetis 16 punktus, konkurents – 17. Abi nokļuva finālā, kur robežsargs guvis tikai 12 punktus. Viņš jau samierinājies ar zaudējumu, jo neticējis, ka pretiniekam veiksies mazāk, taču arī Ate iemetis 12 punktus. “Dabūjām pārmest, un tad es iemetu 16, bet Ate, kurš jau bija guvis 15 punktus, aizmeta garām.
Visu izšķīra pēdējā bumba!” pastāsta Dainis.
Basketbols viņa dzīvē nospēlējis vēl kādu liktenīgu lomu – pateicoties šim sporta veidam, viņš sastapa savu Baibu. “Sieviņa satika mani! Kā viņa stāsta, pirmo reizi esot mani pamanījusi Vaiņodes zālē, kur notika Liepājas rajona čempionāts basketbolā. Tā vismaz viņa saka – vai tiešām bija, nezinu.”
Šogad Ulpju ģimene, kura izaudzinājusi dvīņu meitenes Anniku un Evelīnu, svinēja savu 15. gadu kāzu jubileju.
Ar viņu ir jautri
Valsts robežas sargātājs ir arī dedzīgs sporta līdzjutējs jeb, kā pats saka, visu sporta veidu fans. Taču pirmajā trijniekā ierindo basketbolu, hokeju un futbolu, pēdējo gan ar piebildi: “Bet ne Latvijas čempionātu.”
Līdzi just hokejistiem pasaules čempionātā liepājnieks kopā ar domubiedriem iepriekš devies gan uz Čehiju un Vāciju, gan arī Baltkrieviju.
Šogad Latvijas izlases panākumiem pasaules čempionātā sekojis līdzi mājās pie televizora. Izcīnītā bronza ne viena vien stiprā dzimuma līdzjutēja acīs sariesa saviļņojuma asaras. Dainis atzīst, ka arī viņam acis bijušas miklas, bet smejoties piekodina, lai to gan rakstā neiekļauj, jo “vīrietis nekad neraud”.
“Taču, protams, sajūsma bija neaprakstāma,” viņš dalās iespaidos.
Joko un smejas sarunas laikā viņš bieži, un tieši šo Daiņa īpašību – “jautrs” – izceļ cilvēki, kuri viņu pazīst.
Rakstniecei, literārajai redaktorei un žurnālistei Gunitai Lagzdiņai-Skroderēnai Dainis ir “pa pusei radinieks – brālēna švāģeris“.
“Viņš vienmēr bijis sportists! Liepājas mačos vienmēr esam gājuši Daini atbalstīt un fanot par viņu. Katru gadu augustā mums ir radu un draugu sporta spēles pie Mordangas ezera, kurās arī Dainis piedalās. Basketbola bumbas mešanā viņam konkurentu faktiski nav. Ja jāmet bumba grozā, tad ir labi trāpīties ar viņu vienā komandā,” stāsta G. Lagzdiņa-Skroderēna.
Viņa arī pauž, ka otra kvalitāte, kas raksturo brālēna svaini, ir laba humora izjūta. Kompānijā ar Daini vienmēr esot ļoti jautri.
Biedrības ”Velo-Redele” aktīvists Mārtiņš Zālītis, kurš iepriekš arī strādāja robežsardzē, stāsta: “Ar Daini bijām dažādās struktūrvienībās, vairāk kopīgi darbojāmies saistībā ar sportu. Viņš ir jautrs, viņam ir visādi interesanti jociņi! Un arī atsaucīgs, dzīvespriecīgs, reti, kad viņu varēja redzēt nogurušu vai saskumušu. Par Daini var teikt tā – viņš varbūt nav centrālais cilvēks, bet tuvu centram noteikti.”
Vizītkarte
Dainis Ulpis
- Dzimis 1981. gada 27. martā Liepājā.
- Absolvējis Liepājas 15. vidusskolu.
- Rīgas Pedagoģijas izglītības un vadības akadēmijā apguvis biznesa vadību.
- Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Liepājas I kategorijas nodaļas vecākais inspektors, leitnants.
- Sieva Baiba, tētis dvīņu meitenēm Annikai un Evelīnai.
- Vaļasprieki: sports, šad tad makšķerēšana.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
