Lielākie panākumi karjerā

Izrādot pēdējās gūtās trofejas sacensībās – medaļas un kausus, Endija smaidot atzīst, ka mājās to ir ārkārtīgi daudz. “Diplomus jau vairs nekrāju,” viņa saka, bet bez iedomības balsī.

“Sāku, kad mani bija 13 vai 14 gadu. Bērnu un jaunatnes centrs pie Rožu laukuma rīkoja atvērto durvju dienas. Gājām ar draudzeni garām, un dēļi mūs ieinteresēja, jo tajā brīdī tie nāca modē. Piegājām klāt, un Ainars (Jermačenko – aut.piez.) mūs sagaidīja. Šeit skeitborda slalomu pamēģināju, man iepatikās un sāku iet uz treniņiem,” sākumu atceras jauniete.

Draudzene – Annija Glezere – gan vēlāk izvēlējās citu sporta veidu, slaloma airēšanu, kur startē ar panākumiem, bet Endija palika skeitbordā.

“Iegāju azartiņā, – jo redzu savu izaugsmi, treneris ir priecīgs, ir iespēja kaut ko vinnēt. Kā bērnam man tas likās ļoti forši.”

Neskaitāmas reizes braukts uz Čehiju, Spāniju un citām valstīm, lai sacenstos ar citiem. “Man tas likās ļoti aizraujoši. Tu ceļo, ir forša draugu kompānija un vēl kaut kur uzvari,” viņa smaidot saka.

Treniņi, uzsākot apgūt skeitborda slalomu, bijuši vairākas reizes nedēļā. “Vasarās, divas, trīs nedēļas pirms sacensībām, ja nemaldos, treniņi bija pat katru dienu. Ja tu gribēji braukt kaut kur piedalīties, bija jātrenējas un sevi jāpierāda. No tevis prasīja rezultātus.”

Tā kā Endijai nebija problēmu ar motivāciju, jo patiešām bija vēlme izkopt prasmes konkrētajā sporta veidā, treniņi tika apmeklēti ar prieku, bez piespiešanās.

Patlaban gan jaunietei skeitbords vairs nav galvenā dzīves sastāvdaļa, tas ir vairāk hobijs. Viņa strādā, kā arī plāno studēt, līdz ar to treniņiem nevar atvēlēt tik daudz laika kā agrāk.

Runājot par iegūtajiem tituliem šovasar, viņa teic, ka labprāt vēl kur piedalās. “Man tas patīk. Un, ja ir vēl iespēja kaut ko izcīnīt, – lieliski,” priecājas liepājniece.

Lai arī aizvadītajās Eiropas čempionāta sacensībās Zviedrijā konkurence nebija liela (viņas grupā startēja vēl tikai trīs dāmas), tik un tā par zeltu bija jāpacīnās, jo rezultāti bija ļoti līdzīgi.

“Agrāk par Eiropas čempiones titulu nevarēju pat iedomāties, manās acīs – ļoti iespaidīgi, bet vienmēr ir vēlme tiekties pēc pasaules mēroga tituliem.

Noteikti ir vēl daudz, kur tiekties un piestrādāt, ja šo sporta veidu iekļaus un ņems vērā pasaules mērogā – olimpiskajās spēlēs. Ja vēl tiktu radīta iespēja visiem braucējiem tikties vienā vietā, tas arī noteikti radītu azartu augt un attīstīties vairāk.”

Saista skeitbordistu vide

Liepājas Bērnu un jaunatnes centrā apgūt skeitborda sportu var joprojām. Tā kā Endija nedaudz piepalīdzējusi treneru korpusā, novērojusi, ka vieglāk ir strādāt ar bērniem, kam acis mirdz un ir patiesa griba darīt.

Lai trenētos skeitbordā, braucējam vajadzīgs ekipējums, kurā ietilpst ķivere, aizsargi, kā arī dēlis.

“Pati braucu ar dēli, kura komplektācija izmaksāja aptuveni 1500 eiro, bet iesācējam tāds nav vajadzīgs.

Turklāt zinu, ka treneriem ir ekipējums, ko jaunajiem var iedot, lai vispār saprastu, vai tas patīk.”

Nav noslēpums, ka skeitbords ir sporta veids, kurā trenējas vien neliels skaits braucēju. Tā kā nav lielas konkurences, pastāv iespēja, piedaloties sacensībās, arī gūt godalgotas vietas.

“Savā ziņā tas ir forši. Un, ja tas kādu motivē pievērsties skeitbordam, ļoti labi,” uzskata jauniete. Jo esošie braucēji ir ieinteresēti, lai šī kustība neapsīktu un turpinātu attīstīties. Treniņi patlaban noris Zirgu salā. Uzliktais asfalts, kā saka Endija, ir labs, tur var slīpēt gan nobraucienus no kalna, gan attīstīt prasmes taisnajos gabalos.

Endija pati sacensībās startē trīs disciplīnās – milzu slalomā, līnijslalomā un speciālajā slalomā. “Man patīk visas, jo varu variēt. Katrā no tām ir jāpielieto citādāki paņēmieni, jākustas citādāk, lai finišu sasniegtu pēc iespējas ātrāk, un tas ir interesantākais,” viņa sapratusi. “Arī trases katru reizi, kad ierodies sacensību vietā, ir veidotas citādāk. Līdz ar to nezini, ko gaidīt.”

Viņa sportistes karjerā guvusi arī traumas. Bez nobrāzumiem nopietnākais, ko jāārstē, bijis smadzeņu satricinājums. Diemžēl ķivere nepasargāja. Patlaban par sevi liek manīt piedzīvotais kritiens Čehijā 2016. gadā, savās pirmajās sacensībās.

“Atceros, ka ļoti sasitos, nokritu uz dibena, un vienā pusē nu ir pusotru centimetru biezi rētaudi, ko tagad arī sāku just. Ar to tagad vienkārši ir jāsadzīvo.”

Domājot par savu veselību, Endija atteikusies no tuvākajā nākotnē gaidāmajās sacensībām Argentīnā, kur ir plānoti braucieni no stāviem kalniem. “Šajās sacensībās notiks viss tas pats, kas pārējās, bet uz lielāka kalna, līdz ar to – ar daudz lielāku riska pakāpi. Tur notiks pasaules čempionāts, tam paralēli arī paraugdemonstrējums, lai varētu ievirzīt šo sporta veidu olimpiskajās spēlēs,” viņa skaidro.

Endija pastāsta: “Ja brauc pa līdzenumu, sportists var sasniegt 20 km/h lielu ātrumu, no kalna – ap 40 līdz 50 km/h, bet tie, kas brauc down hill – taisni lejā no kalna bez konusiem – var sasniegt ātrumu pat līdz 90 km/h.”

Skeitborda slaloms ir individuālais sporta veids, un Endijai tas ir tieši pa prātam. “Esmu cilvēks, kam patīk individuālais darbs, kad vari sevi izkopt kādā konkrētā lietā. Un tas ir ne tikai sportā, bet visā, ko es daru,” viņa saka.

Vēl viņai patīk vienkārši atrasties skeitbordistu vidē. “Kad aizbraucu uz sacensībām, arī ārvalstīs, man patīk mūsu komunikācija. Tu neesi tikai savā latviešu burbulī, bet satiecies un parunājies ar citiem. Līdz ar to, zinot, ka priekšā atkal kādas sacensības, jau uzraksti iepazītajiem cilvēkiem, vai viņi arī būs. Man bijusi iespēja daudz kur aizbraukt un padzīvot tur nedēļu, divas. Un tad arī iepazīsties ar tādiem pašiem braucējiem.”

UZZIŅAI

Endijas Līgas Rūjas lielākie sasniegumi

• 2019. gadā “Mallorca World Championship” 3. vieta.
• 2022. gadā Eiropas čempionātā 1. vieta visās disciplīnās.
• 2022. gadā Latvijas čempionātā 1. vieta.
• Spēja mentāli izturēt pat 10 stundu garas sacensību dienas 2–3 dienu garumā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.