Kandidāti amatiem, tai skaitā LOK prezidenta amatam, ir jāizvirza mēnesi pirms Ģenerālās asamblejas, šajā gadījumā – līdz 7. jūnijam, un pēc pieteikšanās termiņa beigām LOK paziņos kandidātu vārdus.

“Delfi” vēsta, ka cīņa par prezidenta amatu varētu notikt starp trim četriem kandidātiem. 

Viens no kanidātiem ir bijušais finanšu ministrs Reirs, kurš martā kļuva par Latvijas Airēšanas federācijas prezidentu.

“Vēl notiek sarunas, bet, ņemot vērā, ka mani uzrunāja liels daudzums federāciju pārstāvju, es piekrītu kandidēšanai,” portālam apliecinājis Reirs, kurš četrus gadus ir vadījis Latvijas Nacionālo sporta padomi (LNSP) un ievēlēšanas gadījumā neizslēdz iespēju atteikties no Saeimas deputāta mandāta.

“Delfi” kandidātu vidū min arī Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valdes locekli un Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padomes locekli Koziolu un Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidentu Lazdiņu.

“Vēl neesmu devis piekrišanu, vēl ir dažas dienas, bet ir uzrunājušas federācijas. Pēdējās 5-6 dienās attālināti, jo neesmu Latvijā, esmu ticies ar kādām 20 sporta organizācijām.

Labāk sapratu “temperatūru”, uzklausīju sāpi, uzzināju, kas federācijām svarīgi, un tagad šo informāciju analizēšu,” sarunā ar portālu sacījis Koziols.

Arī Lazdiņš “Delfiem” apstiprinājis, ka plāno kandidēt uz LOK prezidenta amatu, jo viņš “redz, cik sašķelta ir sporta sabiedrība un viņš jau šobrīd, darbojoties LOK izpildkomitejā, cenšas visus vienot”.

Lazdiņš teicis, ka viņu ir uzrunājušas federācijas un viņš ir devis piekrišanu, taču nezināja, vai dokumenti jau ir oficiāli iesniegti, jo kandidātus izvirza sporta federācijas.

Portāls vēsta, ka uz LOK ģenerālsekretāra amatu varētu kandidēt pašreizējais LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs un bijusī Rīgas Olimpiskā centra vadītāja Zane Gemze.

Par Ģenerālās asamblejas norises vietu un laiku LOK informēs vēlāk.

Jau ziņots, ka 21 Ģenerālās asamblejas norisi pieprasījusī federācija uzskata, ka pašreizējais LOK prezidents Jānis Buks ir nepietiekami cīnījies par sporta finansējumu un kopējām interesēm.

Buks darbu LOK būtu gatavs turpināt.

Savukārt vēstuli parakstījušās federācijas, kas vairumā gadījumu pārstāvēto sportistu skaita ziņā ir salīdzinoši nelielas, atgādina faktu, ka Buks, kurš amatā ir kopš pērnās vasaras, pats iepriekš ir norādījis, ka strādās tikai līdz nākamajām LOK prezidenta vēlēšanām un uz atkārtotu termiņu nekandidēs.

Tradicionāli LOK Ģenerālā asambleja ar amatpersonu vēlēšanām notiek pēc olimpiskajām spēlēm, nevis pirms tām.

4. jūnijā paredzētajā LOK Ģenerālajā asamblejā izvēlētais prezidents būs piektais pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

1988. gadā par LOK prezidentu kļuva Vilnis Baltiņš, 2004. gadā šo amatu ieņēma Aldons Vrubļevskis, 2020. gadā – Žoržs Tikmers, bet 2023. gadā – Buks.