Jaunie piepalīdz

“Vaiņodes” galvenā trenera Artūra Audera rīcībā šajā sezonā ir komanda, ko var raksturot ar apzīmējumu “jaunība plus pieredze”. Apgalvojumu var uzskatīt par klišejisku, tomēr tas pilnībā atbilst patiesībai. Vecākie spēlētāji dzimuši 1990. un 1991. gadā, savukārt jaunākie puiši – 2004. gadā. “Sastāva vecums svārstās 14 gadu robežās. Vienkārši sakot, kad vecie vairs nevar paskriet, tad jaunie piepalīdz,” ar nelielu humora pieskaņu saka Z. Mickus, kurš savulaik pats bijis komandas galvenais treneris.

Viņš uzskata, ka jaunības un pieredzes modelis šajā sezonā sevi daļēji attaisno. Bijušais treneris skaidro, ka Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi attiecībā uz nepilngadīgajiem sportistiem ir iegriezuši arī Vaiņodes komandai: “Treniņprocesā un spēlēs nedrīkst piedalīties četri mūsu gados jaunie spēlētāji. Tas uzliek lielāku slodzi gados vecākiem spēlētājiem, bet komanda spēlē taktiski gudrāk nekā iepriekš. Daudz strādājam pie taktikas, pētām pretiniekus.”

Z. Mickus gan atzīst, ka bijuši negaidīti zaudējumi, no kuriem galvenais piedzīvots izbraukumā ar 25:26 Murjāņu vienībai. Šajā neveiksmē komandas pārstāvis uzņemas daļu vainas: “Drusku nokliboja menedžments. Es uzņemos vainu par zaudējumu, jo neaprēķinājām laiku, kas jāpavada ceļā. Iebraucām mazliet par vēlu, nedabūjām kārtīgi iesildīties, līdz ar to piekāpāmies ar vienu vārtu starpību spēlē, kas mums bija jāņem. Tāpat savā laukumā zaudējām “Ogrei” ar 22:26. Pretinieki bija favorīti, taču mums bija iespēja uzvarēt.”

Jāpiemin arī trauma, ko jau sezonas pašā sākumā guva viens no komandas līderiem Ainārs Pāvils. Viņš čempionāta pirmajā spēlē izbraukumā pret “Latgolu” guva 9 vārtus, un klubs lika cerības uz to, ka divmetrīgais Ainārs būs viens no līderiem arī turpmākajās spēlēs, tomēr viņa savainojums ieviesa korekcijas komandas uzbrukuma līnijā.

Kursu nemaina

Šis būtiskais sastāva robs nav licis atteikties no “Vaiņodes” mērķa šosezon iekļūt virslīgas pirmajā četriniekā, kas esot izpildāms uzdevums komandai, kas, līdzīgi kā iepriekšējās sezonās, paļaujas tikai uz saviem audzēkņiem. “Mums pilnīgi visi spēlētāji ir tagadējie vai bijušie Liepājas rajona Sporta skolas audzēkņi. Ir skolēni, un ir pieauguši puiši, kuri strādā Liepājā, bet turpina spēlēt komandā.”

Vaiņodnieki šosezon divus savus spēlētājus Ričardu Juzupu un Andi Silenieku ir aizdevuši “Ogrei”, kas šajā sezonā piedalās Baltijas līgā. Uz Vidzemes komandu abi jaunieši, kuri ir Latvijas U18 izlases kandidāti, pārcēlušies, lai iegūtu lielāku un pilnvērtīgāku spēļu praksi, kaut arī viņu aizbraukšana “Vaiņodei” ir liels zaudējums. Kreisās malas spēlētājs R. Juzups ogrēniešu labā virslīgā guvis 15 vārtus, bet A. Silenieks ir Ogres komandas pamatvārtsargs, stāsta Z. Mickus.

Vaiņodnieku uzbrukuma līderis arī šosezon ir 27 gadus vecais Oskars Pāvils, kurš līdz šim guvis 58 vārtus. Viņš komandas galvenā bombardiera statusā turas jau vairākus gadus. Z. Mickus ir pārliecināts, ka Latvijas līmenī Oskars var spēlēt vēl ilgi. To pierāda kaut vai 36 gadus vecais Arvis Laganovskis no “Ogres”, kurš turas līgas rezultatīvāko spēlētāju pirmajā desmitniekā: “Ja spēlētājs uztur sevi formā un regulāri trenējas, tad līdz kādiem 35 gadiem droši var spēlēt tādā līmenī, kāds ir Latvijas čempionātā.”

Latvijas handbola virslīgā arī šosezon ir divi izteikti favorīti – leģendārais Dobeles klubs “Tenax”, kā arī Rīgas “Celtnieks”. Abas komandas ir labi nokomplektētas, tai skaitā ar leģionāriem, un savā starpā cīnās par Latvijas čempiones titulu.

“Celtniekam” lauvas tiesu vārtu gūst baltkrievu spēlētāji Aleksandrs Pacikaiļiks un Aleksejs Haisa, kuri attiecīgi ar 86 un 75 gūtiem vārtiem ieņem pirmās divas ailītes virslīgas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.

Dobeles “Tenax” spēks meklējams spēlētājos, kuri atgriezušies Latvijā no Vācijas, piemēram, pašmāju auditorijai labi zināmais Māris Veršakovs.

“Arī Latvijas handbolā komandas spēj piesaistīt finansējumu un leģionārus, kas nāk par labu handbolam kopumā. Šīs komandas spēlē Baltijas līgā, no pārējām sešām jebkura var uzvarēt jebkuru. Katra spēle ir ļoti interesanta skatītājiem un pašiem spēlētājiem. Iznākumi ir grūti prognozējami. Jūrmalas komandas sastāvs īpaši nav mainījies, bet mēs ar to nospēlējām neizšķirti, savukārt uzvarējām “Latgolu”. Tajā pašā laikā Ludza cīnījās neizšķirti ar “ASK/LSPA”, bet “Ogre” zaudēja jūrmalniekiem,” Z. Mickus stāsta par virslīgas kopējo līmeni.

Vaiņodes komandas galvenais sponsors ir pašvaldība, kas sedz virslīgas dalības maksu, transporta un formastērpu izmaksas. Šie izdevumi ir lielākie, kas nepieciešami kluba dalībai virslīgā.

Handbola kluba “Vaiņode” svarīgākās spēles gaidāmas mājās, tai skaitā pret “Latgolu” un “Jūrmalas sportu”. Zigmunds Mickus atzīst, ka viegli neklāsies mačos pret “Tenax” un “Celtnieku”, tomēr atgādina, ka sportā arī brīnumi notiek: “Pirms diviem gadiem mēs Rīgā jau vinnējām “Celtnieku”, kam toreiz sastāvs nebija īpaši citādāks. Šogad pirmās spēles ievadā viss bija kārtībā, turējāmies vadībā, bet pretinieki pārgāja uz citu aizsardzības sistēmu un nobremzēja mūs. Taču svarīgākās spēles ir pret komandām no otrā sešnieka.”