“Šoreiz vējš bija pareizā kantē,” pauž kompānijas “Laskana” ražošanas direktors Ojārs Zeme, norādot, ka diskusijas ar VVD, visticamāk, vēl turpināsies, jo noteiktās prasības šādu kravu izkraušanai esot pārlieku stingras.

“Ar šo kravu vēlējāmies parādīt un pierādīt, kas tas nav nekas indīgs un piesārņojošs. Ja nu vienīgi īslaicīgi varēja novirmot kāda smaka,” saka O. Zeme.

Ap 4000 tonnu lauksaimniecībā izmantojama mēslojuma no Nīderlandes uz Liepāju atgādāja ar kuģi. VVD šīs kravas pārkraušanai izvirzīja stingras prasības.

Bija noteikts, ka operators organisko mēslojumu drīkst piegādāt un pārkraut no kuģa uz autotransportu tikai noteiktos laika posmos, organiskā mēslojuma uzglabāšana uzņēmuma teritorijā ir aizliegta.

Tāpat nav atļauta mēslojuma pārkraušana nelabvēlīgas meteoroloģiskās prognozes gadījumā, proti, jāņem vērā vēja virziens. Organiskā mēslojuma pārkraušanu nevar veikt, ja vēja (jebkāda virziena) ātrums pārsniedz 10 metrus sekundē.

Lai novērstu iespējamā nobiruma nonākšanu ūdenī vai uz piestātnes seguma, mēslojums, pārvietojot to no kuģa tilpnes līdz iekraušanas vietai kravas automašīnā, jāpārklāj ar brezentu vai citu alternatīvu materiālu.

Izkraušanas brīdī VVD inspektori klātienē pārliecinājās, vai pārkraušanas laikā tiek ievēroti visi atļaujā izvirzītie nosacījumi. Tāpat VVD aicināja iedzīvotājus ziņot, ja šajā laikā novērota traucējoša smaka.

VVD pārstāve Kristīne Kļaveniece norāda, ka uzņēmums ievērojis visas noteiktās prasības un pārkraušanas process noritējis raiti.

“Tas ir labais piemērs. Ja uzņēmums ievēro visas prasības, tad arī nav traucējošas smakas,” viņa pauž.

“Nedēļas nogalē laikapstākļi bija labvēlīgi – vējš no pilsētas pūta uz jūras pusi, un tā ātrums bija zem desmit metriem sekundē,” saka O. Zeme.

Pirms kravas saņemšanas Liepājas ostā pirmo reizi uzstādīts elektroniskais smaku deguns, kas mēra smaku intensitātes līmeni. Arī tā bijusi viena no VVD prasībām.

Smaku deguns uzstādīts pilsētas pusē, lai kontrolētu, vai smakas no ostas neizplatās pilsētā.

“Ja ievēro nosacījumu par vēja virzienu, tad smaka uz pilsētu nemaz nevar iet. Iznāk tā, ka par elektronisko degunu nauda bija jātērē bezjēdzīgi, bet tas pasākums tiešām ir ļoti dārgs,” skaidro “Laskanas” ražošanas direktors.

Elektroniskā smaku deguna pakalpojums konkrētās kravas pārkraušanai izmaksājis ap 2000 eiro, tādējādi sadārdzinot arī pārkraušanas izmaksas.

“Taču, ja vēja dēļ pārkraušana kavētos, tas būtu izmaksājis vēl vairāk,” norāda “Laskanas” pārstāvis.

Šoreiz kravu izdevies pārkraut nepilnu 22 stundu laikā, ar nelieliem tehniskiem pārtraukumiem kopumā šis process aizņēmis 23 stundas.