Satiksmes ministrija gan skaidro, ka tas ir vecs dokuments un valdība negrasās lemt par LSEZ likvidāciju.

Satraukumu par šādu protokollēmumu pauž Liepājas domes vadība, kas vakar nosūtījusi vēstuli Valsts prezidenta kancelejai, Ministru prezidentam, kā arī Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni par šādu valdības uzdevumu un lūdzot sniegt dokumenta izskaidrojumu.

“Šādu savstarpēji pretrunīgi sagatavotu un sabiedrību maldinošu dokumentu nonākšana publiskajā telpā, par kādu ir uzskatāma Ministru kabineta vietne, ir uzskatāma par klaju nevērību pret jautājuma nozīmīgumu liepājniekiem un investoriem, jo šādi paziņojumi apdraud uzņēmēju nākotnes attīstības ieceres un rada nestabilu vidi investīcijām. Šādu paziņojumu publicēšana apdraud Latvijas valsts ekonomiskās intereses un investīciju drošību,” teikts vēstulē.

“Tā ir iepriekšējā redakcija, kad bija paredzēta arī Liepājas SEZ pārveidošana par kapitālsabiedrību vienlaikus ar Rīgu un Ventspili,” norāda satiksmes ministrs Tālis Linkaits, skaidrojot, ka pie attiecīgā jautājuma pievienots 61 dokuments, kas parāda visu likumprojekta izstrādāšanas vēsturi, visus ministriju atzinumus par katru likumprojekta redakciju. “Tā ir Valsts kancelejas prakse pievienot visus dokumentus, lai varētu izsekot lēmumu pieņemšanas procesam,” teic ministrs.

“Likumprojekta pakete Ministru kabinetā bija iesniegta savlaicīgi, bet vēlāk koalīcijā tika panākta vienošanās par to, kādā veidā reforma veicama. Attiecībā uz Liepāju bija atruna, ka līdz 2023. gada marta beigām jāizvērtē Rīgas un Ventspils ostu reformā paveiktais, kā arī jāizvērtē Liepājas SEZ rādītāji. Tad attiecīgi jāpieņem lēmums, vai Liepājas SEZ nepieciešams reformēt. Tie ir jaunie pārejas noteikumi, kas iekļauti likumā par ostām 20. un 21. punktā,” klāsta Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.

Līdz ar to iepriekšējais likumprojekts, kas bija pievienots valdības sēdes darba kārtībai, vairs neatbilstot pārejas noteikumiem, turklāt tas bijis arī kļūdains, proti, iepriekš bijis paredzēts likvidēt nevis speciālo ekonomisko zonu, bet gan tās pārvaldi.

“Lēmumu par Liepāju vispār pieņems tikai 2023. gadā. Līdz tam Liepājas SEZ pārvalde darbosies tāpat, kā līdz šim. Par izmaiņām Liepājas ostas pārvaldībā jau lems cita valdība, nevis pašreizējā. Tāds ir panāktais kompromiss koalīcijā par ostu reformu, līdz ar to Liepājas SEZ jautājums vairs nav šīs valdības dienaskārtībā,” atzīmē J. Butāns.

Pēc tam, kad “Kurzemes Vārds” sazinājās ar satiksmes ministru un parlamentāro sekretāru, vecais, kļūdainais lēmumprojekts no Ministru kabineta mājaslapas tika izņemts.