Kopš sestdienas vakara Liepājā gar Jūras ielas 9./11.namu ļaudis plūst straumēm, aplūko, apbrīno un fotografē starptautiskas mākslinieku komandas veidoto smilšu skulptūru, bet uz smilšu ciļņa atklāšanas svētkiem ieradās vairāk nekā tūkstoš liepājnieku un pilsētas viesu, lai aplūkotu 200 tonnās smilšu izveidoto, kā festivāla “Magic Sand Liepāja” rīkotāji apgalvo, Baltijas valstīs lielāko smilšu skulptūru, kura veltīta Durbes kaujai un Latvijas 90 gadu jubilejai un par kuru Liepājas pašvaldība samaksājusi 29 tūkstošus latu.

Skulptūru veidoja festivāla radošais vadītājs Kimmo Frosti un Juha Ahonens no Somijas, Latvijas mākslinieki Sandis Kondrāts, Uldis Zariņš, Jūlija Šuleško un Baiba Šime, Mihels de Koks no Nīderlandes, Jakubs Zimčeks no Čehijas. Kā iepriekš klāstīja festivāla rīkotāji, pirms skulptūras veidošanas daudz darba ieguldīts vēsturiskā materiāla izpētē par 13.gadsimtā notikušo Durbes kauju, kas norisinājusies starp vācu krustnešiem, žemaišiem un, pēc dažu pētnieku domām, arī starp kuršiem (bet kuru loma un līdzdarbība kaujā īsti nav noskaidrota).

Gadījās arī dzirdēt kritiskus un pat ļoti kritiskus viedokļus. Mākslinieks Valdis Mackars sacīja, ka skatās uz šo jaunradi ar dalītām jūtām. Viņš vīlies par vēsturiskām neprecizitātēm, jo kuršiem nebijušas tik spicas cepures (varbūt attēlotie bija domāti žemaiši?), un viņu sejās esot saskatāmi somugru vaibsti. “Varēja par to naudu kaut ko smukāku uztaisīt. Vai mākslas daudzums atbilst iztērētās naudas daudzumam?” šaubījās V.Mackars. Savukārt Rihards un Inese Beltes brīnījās par skulptūrā ietverto Neptūnu ar vāravas asti. “Svētku ideja nav slikta, bet kāpēc svētkus par latviešu vēsturi paši neveidojam,” teica I.Belte.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”