Aizliedz reņģu, brētliņu un plekstu komerczveju jūras piekrastes ūdeņos uz dienvidiem no Dienvidu mola
LETA
No šodienas līdz 31.augustam aizliegta reņģu, brētliņu un plekstu komerczveja aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25. un 26.apakšrajonā, kas Latvijā ietver jūras piekrastes ūdeņus uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā.
Zemkopības ministrija (ZM) pērn 30.decembrī izlēma šim gadam noteikt vairākus mencu krājumu aizsardzības papildu pasākumus, ņemot vērā kritisko situāciju mencu zvejā un Eiropas Savienības (ES) regulu, kurā noteiktas zvejas iespējas Baltijas jūrā reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu populācijas saglabāšanai.
ES regulā ir noteikts, ka dalībvalstij šogad Baltijas jūras 25.-32.apakšrajonā iedalīto mencu piezvejas kvotu nedrīkst apgūt Baltijas jūras 25. un 26.apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem no šodienas līdz 31.augustam. Ņemot vērā to un institūta “BIOR” zinātniski pamatoto atzinumu, ZM šogad 30.martā izlēma no 1.maija līdz 31.augustam aizliegt reņģu, brētliņu un plekstu komerczveju aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā, kas Latvijā ietver jūras piekrastes ūdeņus uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (Rucavas un Nīcas novada un Liepājas pilsētas attiecīgās daļas piekraste).
Līdz ar to no šodienas līdz 31.jūlijam nolemts pilnībā aizliegt reņģu, brētliņu un plekstu komerczveju aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā. Reņģu, brētliņu un plekstu komerczveja aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā būs aizliegta arī no šā gada 1.augusta līdz 31.augustam, taču šajā laikā izņēmums ir reņģu, brētliņu zveja ar kuģiem, kuriem pagājušajos divos gados zvejā šajos ūdeņos attiecīgajā posmā nav reģistrēta mencu piezveja, ja tie spēj nodrošināt attiecīgo mērķsugu zveju bez jebkāda apjoma mencu piezvejas.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likumu un Zvejniecības likumu, ZM lēmums jāizpilda līdz ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.