Pēdējā laikā arvien krasāk izpaužas paradokss, ka Liepājā reģistrētā bezdarba līmenis, kaut arī pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām ir augsts, bet uzņēmumos tikmēr trūkst strādājošo.

Uzņēmēji skaidro, ka esot arvien grūtāk sameklēt labus strādniekus, nemaz nerunājot par speciālistiem, taču darba ņēmējiem ir savs viedoklis – piedāvātās algas esot tik zemas, ka nekas cits neatliekot, kā strādāt gadījuma darbus, kur iespējams apiet nodokļus, vai arī braukt prom no valsts un meklēt iztikšanu aiz Latvijas robežām.

Pēc publicētā raksta par šo problēmu redakcija saņēma vairākas niknas darba meklētāju vēstules, kurās pārmests uzņēmējiem, ka tie mēģina risināt savas problēmas uz darbaspēka rēķina. Lasītājs Juris atsūtīja vēstuli, kurā teikts: “Esmu ar augstāko izglītību, nosūtīju uzņēmumam “Scan plast” neskaitāmus e-pastus, bet neesmu saņēmis nekādu atbildi, ne jā, ne nē, tāpat esmu pieteicies uz neskaitāmiem darbiem, autoparkā man atteica, jo esot pārāk laba izglītība. Tad pieteicos uz sētnieka vakanci, aizgāju uz sarunu augustā, bet atbildes nav vēl šodien, tā varētu turpināt ilgi, ilgi…. “

Aptaujājot dažādu nozaru strādājošos, secinājām, ka lielāku algu par 300 līdz 400 latiem uz papīra Liepājā maz kurš saņem. Šuvējas varot nopelnīt ap 300 latiem uz papīra, ja vien strādā ļoti profesionāli un intensīvi, taču tās, kam veicas mazāk, saņemot vismaz par 100 latiem mazāk. Savukārt celtnieki saņemot ap 400 latiem uz papīra, jo, kā laikrakstam izteicās kāds būvuzņēmējs, mazāk nevarot, citādi konkurenti darbiniekus pārpirkšot. Celtniecība ir viena no jomām, kurā pašlaik visakūtāk jūtams darbaspēka trūkums. Arī rūpniecībā nodarbinātie galvenokārt saņem no 300 līdz 400 latiem uz papīra. Bet tirdzniecībā liela daļa strādājošo saņem minimālo algu.

Cilvēki uzskata, ka, ļoti pieticīgi dzīvojot, varētu iztikt, ja saņemtu algu no 500 latiem mēnesī, bet, nopelnot mazāk, iespējas izdzīvot krasi samazinās.

Kādu situāciju ar darba algām tad rāda oficiālie dati? Pēc Liepājas Attīstības pārvaldes apkopotās informācijas, 2011. gada pirmajā pusgadā vidējā bruto darba samaksa Liepājā bija 363 lati, kas ir 90,5 procentu apmērā no Latvijas vidējās bruto darba samaksas (401 lats). Salīdzinājumā ar 2010. gada vidējo bruto darba samaksu šā gada pirmajā pusgadā tā Liepājā ir par četriem latiem jeb par 1,1 procentu mazāka.

Sašutis par situāciju ar strādājošo atalgojumu ir Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Toms Meiers: “Vienmēr jau būs tā, ka katra no iesaistītajām pusēm saka ko savu. Tā arī attiecībā uz darba devējiem un ņēmējiem. Bet es varu teikt, ka darba devēji lielākoties nav nekādi eņģeļi zemes virsū,” uzskata T. Meiers. “Lielākā bēda ir tā, ka daļa joprojām dzīvo tādā kā krīzes iespaidā. Tas darba devējiem šķiet izdevīgi, jo īpaši privātajā sektorā strādājošajiem. Ar krīzes saukļiem tiek taupīts uz darbinieku rēķina.

“Ar vārdu sakot, strādājošie šobrīd ir ļoti neapskaužamā situācijā,” uzskata T. Meiers.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8. novembra numurā.
 #kvards-20111108-03#