Drēgnajā dienā
par pavasari atgādina “Aizputes dārzniecības” siltumnīcās redzamais.
Sīpoli dzen lokus, atraitnītes rieš pumpurus, lai pēc pāris nedēļām parādītu
krāšņus ziedus. Spēkus uzņem gurķu, tomātu un dažādu puķu stādiņi.

Dārzniecībā sācies viens no
karstākajiem darba laikiem – no lielajām audzētavām pasūtītie stādi jāpiķē,
jāpārstāda podos, stāsta saimnieks Ivars Brants. Jau rudenī sieva Rudīte
izvēlējusies, ar ko iepriecināt pircējus, un veikusi pasūtījumus. “Kaut ko
audzējam arī no sēkliņām, bet minimāli. Tad process ir ilgāks,” paskaidro
saimnieks. “Vijolītes, atraitnītes, samtenes, neļķes, pērtiķmutītes,
balzamīnes, begonijas,” Rudīte sāk uzskaitīt visu, kas atrodams
siltumnīcās, bet saraksts vēl ir garš. Katru gadu sortiments mainās, jo
klientiem patīk jaunumi.

Tomātiem izvēlas hibrīdās šķirnes,
tās mazāk slimo, labāk ražo. Loku audzēšanai par labāko atzīta sīksīpoliņu
šķirne ‘Štutgarte’. Kad tie noražojuši, vietā nāk puķes. Salātus un redīsus,
tāpat kā ķirbjus, kabačus, dažādus garšaugus, pamatā audzē tikai pašpatēriņam.
“Lai būtu atdeve, jābūt lielām plantācijām,” uzskata I. Brants.
“Ja brauktu uz tirgu ar dārzeņiem, sortimentam derētu. Bet mums tās ir
liekas izmaksas.” Saimniece papildina, ka Latvijā visu audzēt ir dārgi.
Tāpēc labi, ka dārzniecība abiem ir ne tikai iztikas avots, bet arī
vaļasprieks.

Katras siltumnīcas platība ir
aptuveni 200 kvadrātmetru, pa dienu tās kurināt nevajag. Tajās vidējā gaisa
temperatūra tāpat ir plus 16, plus 20 grādu. Kad spīd saule, kļūst jau par
karstu un nepieciešams pat vēdināt.

Naktī siltumu nodrošina autonomais
apkures katls, ko kurina ar granulām. Līdz ar to naktī nav jāskraida kurināt,
tomēr reizi pa reizei situāciju pārbaudot. Tehnika paliek tehnika, un jebkura
kļūda var izmaksāt ļoti dārgi. Tieši tādēļ atstāts arī rezerves apkures katls.

Branti “Aizputes
dārzniecībā”, kas savulaik bijusi komunālā uzņēmuma īpašums, saimnieko jau
11 gadu. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 28. marta numurā.

#kvards-20150328-01#