Gadījumā, ja maksātnespējīgās AS “KVV Liepājas metalurgs” mantas izsolēs nebūs interesentu, pastāv iespēja, ka daļu no uzņēmuma aktīviem pārņem Privatizācijas aģentūra (PA), kas pēc tam meklē labāko iespējamo risinājumu valsts kā kreditora interesēs, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

“Gadu mēģinājām pārdot uzņēmumu kā vienotu veselumu, taču investoru atrast neizdevās. Tagad ir nākamā fāze, kad pēc iespējas ātrāk jāpabeidz maksātnespējas process, lai aizstāvētu nodrošināto kreditoru intereses. Pastāv iespēja, ka gadījumā, ja izsolēs nav interesentu, valstij par labu ieķīlātos uzņēmuma aktīvus – velmētavas cehu un tēraudkausēšanas krāsni – pārņem PA, kura pēc tam meklē labāko risinājumu – pārdod šos aktīvus kādam investoram, vai arī tos iznomā,” sacīja Ašeradens.

Viņš piebilda, ka tas būtu viens no scenārijiem un, iespējams, labākais veids kā realizēt uzņēmuma mantu, maksimizējot ienākumus par mantas realizāciju.

Tāpat ekonomikas ministrs uzsvēra, ka līdz pat izsoļu datumiem joprojām nav izslēgta iespēja, ka kāds potenciālais investors var iegādāties visu uzņēmumu kopumā. “Kreditori un administrators ir atvērti piedāvājumiem un tos izskatīs. Šis investors var būt arī Igors Šamiss, ja viņa piedāvātais risinājums apmierinās kreditorus,” norādīja Ašeradens.

Ministrs gan piebilda, ka jāņem vērā visu sešu nodrošināto kreditoru intereses, piemēram, puse “KVV Liepājas metalurgs” teritorijas pieder bankai “Citadele”, pārējie aktīvi ieķīlāti par labu citiem kreditoriem.

Ašeradens norādīja, ka valsts kā kreditors ir ieinteresēta atgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu, tāpēc nav ieinteresēta izpārdot uzņēmuma aktīvus kā lūžņus. “Ja nav izdevies pārdot uzņēmumu kopumā, tad tagad jāmēģina pārdot iekārtas. Velmētavas iekārtas ir uzstādītas pirms 50-60 gadiem, tās nav jaunas un tās par augstu cenu pārdot neizdosies. Savukārt tēraudkausēšanas krāsns ir viena no modernākajām Eiropā, tā ir darba kārtībā un to var pārdot par labu cenu. Protams, ne par tās sākotnējo vērtību, jo krāsns jau ir lietota,” skaidroja Ašeradens.

Ekonomikas ministrs piebilda, ka patlaban nevar prognozēt, cik naudas izdosies atgūt. “Gaidīsim, kāda tiks notikta mantas sākotnējā vērtība izsolēs un to, kā noritēs izsoles,” sacīja Ašeradens.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) skaidroja, ka valdība pieņēmusi zināšanai faktu, ka līdzšinējais investora meklēšanas process ir beidzies bez rezultāta un tagad sācies maksātnespējas procesa nākamais posms – mantas pārdošana pa daļām.

“Maksātnespējā uzņēmums ir jāpārdod pēc iespējas ātrāk, nodrošinot kreditoru intereses. Mums bija izvēle – pārdot pa daļām uz reiz, vai mēģināt atrast investoru, kas atjauno ražošanu. Veselu gadu mēģinājām atrast investoru, tas neizdevās. Patlaban vēl ir pāragri runāt, kā process attīstīsies, tāpēc februāra vidū vai beigās valdība atkal uzklausīs jaunāko informāciju,” sacīja Kučinskis.

Ministru prezidents norādīja, ka “KVV Liepājas metalurga” teritorijai ir liels potenciāls, lai tajā izveidotu veiksmīgu industriālo parku – tur ir ražošanas ēkas, elektrības, gāzes un citu komunikāciju pieslēgumi. “Mūsu interese ir iegūt jaunus ražojošus uzņēmumus un darbavietas,” sacīja Kučinskis.

Ašeradens piebilda, ka Liepājā ar skandināvu un vietējo investoru līdzdalību jau patlaban veiksmīgi darbojas četras industriālās zonas un bezdarba līmenis pilsētā ir ap 5%. “Tāpat darbojas tādi uzņēmumi kā “UPB” ar 170 miljonu eiro apgrozījumu un ļoti efektīvu metālapstrādes sektoru. Mēģinājām saglābt “KVV Liepājas metalurgu”, ja tas nav izdevies, tad vietā būs daudz citu, efektīvāku ražošanas uzņēmumu. Protams, ka nevēlamies, lai šajā teritorijā veidotu biroju un tirdzniecības centrus,” piebilda Ašeradens.

Kā ziņots, “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administrators Guntars Koris pirmdien pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot vairākās izsolēs pa daļām. Šāds lēmums pieņemts, jo neviens no “KVV Liepājas metalurga” iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.

Valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka “KVV Liepājas metalurgs” potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs toreiz atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.

AS “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pa daļām ir negaidīts, bet investora piedāvājums par uzņēmuma iegādi un darbības atjaunošanu joprojām ir spēkā, pirmdien žurnālistiem sacīja potenciālais investors Igors Šamiss.