Portāla rīcībā nonākusi informācija, ka Valsts policijas
Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes (VP GKP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas
pārvaldes darbinieki Andrejs Zeļenkovs un Zaurs Bahmudovs veikuši resoriskās
pārbaudes vairākos paaugstināta riska uzņēmumos Liepājā laikā, kad ikgadējās,
kompleksās un plānotās pārbaudes veikuši Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas (VARAM)  izveidotā
komisija, kurā iekļauti Vides valsts dienesta, Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta, pašvaldības un Patērētāju tiesību aizsardzības biroja
(šobrīd viņu pakļautībā ir bīstamo iekārtu reģistrs) pārstāvji. 

Fakts pats par sevi nekas īpašs, bet forma un kompetence
pārsteigusi gan komisijas locekļus, gan Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas
uzņēmējus, kuru uzņēmumos tika veiktas pārbaudes.

Kā portālam uzsvēra viens no uzņēmējiem: “Strādājam,
ievērojot visas vides, darba drošības, ugunsdrošības u.c. prasības un vienmēr
esam atbildīgi izturējušies pret pārbaudošo dienestu darbu. Tomēr mums nav
pieņemams, kā pret mums izturējās VP GKP Ekonomisko noziegumu apkarošanas
policijas pārstāvji, uzvedoties skaļi agresīvi, izsakot draudus un cenšoties
iebiedēt darbiniekus, kā arī solot apturēt uzņēmuma darbību. Ja pareizi
saprotu, tad Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes uzdevums ir apkarot un
cīnīties pret ekonomiskiem noziegumiem, nevis visus
uzņēmējus nepamatoti dēvēt par noziedzniekiem un apgrūtināt
uzņēmējdarbības veikšanu.” 

Viens no uzņēmējiem bija iesniedzis rakstisku sūdzību, bet
nupat sakās saņēmis atbildi, ka darbinieki veikuši pienākumus savas kompetences
robežās.

Situācija uzņēmumos
uzlabojusies

Lai noskaidrotu notikušā apstākļus, portāls sazinājās ar
ilggadējo Kompleksās pārbaudes komisijas locekli, civilās aizsardzības
speciālistu Agri Dumpenieku, lai uzklausītu viņa viedokli
par notikušo.

Vispirms A.Dumpenieks, raksturojot situāciju, skaidro:
”Sistēma ir sekojoša. Valstī ir aptuveni 60 paaugstināta riska uzņēmumi, kuri
ir sadalīti divās grupās. Ir uzņēmumi, kuros komplekso pārbaudi veic reizi
gadā, bet pārējos – reizi trīs gados. Liepājā ir četri uzņēmumi, kuru darbība
tiek klasificēta kā paaugstināta riska uzņēmumi un speciāli izveidota komisija
šovasar veica tajos ikgadējās pārbaudes.”

”Komisijā darbojos jau aptuveni 15 gadus un varu salīdzināt,
kā bija un kā ir, kā uzņēmumi ir attīstījušies un sakārtojuši savu darbību,”
viņš turpina: ”Es, protams, nevaru apgalvot, ka paveiktais ir tikai kompleksās
pārbaudes komisijas nopelns, bet situācija šobrīd nav salīdzināma ar to, kas
bija pirms piecpadsmit gadiem – vides un drošības jautājumi ir sakārtoti, ir
ieviestas modernas tehnoloģijas, kas šo uzņēmumu darbu padara drošu un
draudzīgu cilvēkam un videi. Kompleksās komisijas darbs atvieglo uzņēmēja ikdienu,
jo vienā dienā ierodas visu atbildīgo dienestu pārstāvji, kuri pārbauda katrs
savas atbildības robežās esošo kārtību, dokumentāciju. Uzņēmumi ne tikai cenšas
kaut ko darīt, bet dara un situācija uzlabojas ar katru gadu. Salīdzinot kā ir
šodien un kā bija pirms 15 gadiem – tā ir diena pret nakts. Vēl varu piebilsts,
ka nevienu brīdi komisijas plānos nav bijis slēgt kādu uzņēmumu, bet gan
palīdzēt risināt jautājumus un sakārtot tā darbību atbilstoši normatīvo
dokumentu prasībām”.

Civilās aizsardzības speciālists A.Dumpenieks komisijā
piedalās kā Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāvis, jo ikviens no paaugstināta
riska uzņēmumiem atrodas konkrētā pašvaldības teritorijā un pašvaldībai ir
jāzina, kas paaugstināta riska uzņēmumos notiek. Izveidotā komisija darbojas
saskaņā ar Eiropas Komisijas Seveso direktīvu, kura nosaka stingrus darbības
principus paaugstināta riska uzņēmumiem un MK noteikumiem Nr. 532 ”Par
rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas
pasākumiem.”

Neizpratnē arī komisija

Šovasar komisija komplekso, ikgadējo pārbaudi veica četros
uzņēmumus, būtiski pārkāpumus komisija nekonstatēja, atzīst A.Dumpenieks:
”Varbūt trūkst kāds dokuments, bet tehnoloģiski uzņēmumi ir kārtībā. Viņi paši
jau ir ieinteresēti, lai visi sūkņi darbotos, lai kārtībā ir ugunsdrošības
sistēma, darbojas putu veidotāji, lai darba drošība tiktu ievērota, piemēram,
vai durvis veras pareizā virzienā, vai darbiniekiem ir speciālais apģērbs utt.
Katram no komisijas locekļiem ir savs lauciņš, kurā viņš darbojas un pārbauda.
Un jāsaka, ka situācija ir ļoti normāla, tā uzlabojas, uzņēmēji ņem vērā
ieteikumus, kā vēl labāk organizēt savu darbu. Vēlreiz atkārtošos: 15 gadu
laikā, kopš komisija darbojas, ir izveidojusies savstarpēja sapratne un
prasības ir ieviestas un darbojas.”

Šogad  Liepājas SEZ
uzņēmumos pārbaudes tieši tajā pašā laikā, kad darbojās kompleksās pārbaudes
komisija, veica Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes inspektori, bet, kā
uzsver A.Dumpenieks, Ekonomikas policija nav iekļauta komisijas sastāvā, jo
tādā gadījumā Latvija būtu vienīgā valsts, kur reizē ar vides un civilās
aizsardzības pārbaudēm tiktu pārbaudīti arī organizētās noziedzības riski.

”Komisijai tā arī nekļuva skaidrs, kādēļ viņiem savas
pārbaudes būtu jāveic tieši tajā pašā dienā,” tā A.Dumpenieks: ”Es, protams,
nezinu kāda ir ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darba specifika un
kādas ir metodes, lai kontrolētu uzņēmumus, bet kaut kā  šķiet nepareizi, ka viņi skaļi ierodas
uzņēmumā, tad, kad tur darbojas citu valsts un pašvaldības institūciju
pārstāvji un demonstrē savu varu: nu mēs tūlīt atklāsim visas nelikumības. Man
jau liekas, ka tas būtu jādara ar nemanāmākām un slepenākām darbībām,
neatklājot sevi. Tagad mēs redzējām, kāds ir viņu darba stils, kompetences
līmenis utt. Un ja jau viņi man deva iespēju uz to visu netraucēti
noraudzīties, tad man ir tiesības uz komentāru – kamēr tā strādās Ekonomikas
policija, varu teikt, ka visi likumpārkāpēji var būt mierīgi. Izskatījās, ka tā
bija tāda ķeksīša pārbaude, lai visi redz, ka ekonomikas policija  strādā.”

Komisija pēc A.Dumpenieka teiktā gan esot iebildusi un
ieteikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbiniekiem savas
pārbaudes var veikt citā laikā, jo par savu ierašanos uzņēmumos bija
informējusi tikai uzņēmumus, ne komisiju. It kā jau nevarot ”piesieties”, bet
tā noteikti neesot nejaušība, ka Ekonomikas policija izvēlas tieši tos pašus
uzņēmumus, tajās pašās dienās – pārliecināts ir A.Dumpenieks.

Viedokļi atšķiras

Portāls, protams, jautāja: varbūt Ekonomisko noziegumu
apkarošanas pārvaldes darbinieki ne tik daudz baudīja uzņēmumu, bet pašas
komisijas darbu? Uz to A.Dumpenieks teic: ”Varbūt, varbūt viņi arī baudīja komisijas
darbu, bet tādā gadījumā ļoti dīvaini. Kā es saprotu, Ekonomisko noziegumu
apkarošanas pārvaldes redzeslokā būtu jābūt jautājumiem: cik kravas ienākušas,
cik izgājušas, kā tas saskan ar pavadzīmēm, citiem vārdiem sakot – ekonomiska
rakstura jautājumi.  Abi inspektori, kas,
visticamāk, pildīja kādas pavēles, interesējās gan par uzņēmuma tehnoloģiju,
atkritumu glabāšanu, gan par uzņēmuma atbilstību piešķirtajai vides
piesārņojuma kategorijai.”

Un turpina: ”Lai vērtētu šādus jautājumus, lai to pārbaudītu,
ir nepieciešamas īpašas zināšanas. Piemēram, man ir augstākā izglītība ķīmijas
tehnoloģijās un trīsdesmit gadu pieredze. Vai ierindas inspektoram varētu būt
tādas zināšanas, lai viņi adekvāti varētu novērtēt situāciju – apšaubu. Te ir
runa par kompetenci. Ja atnāk divi policisti un sāk interesēties par bīstamiem
atkritumiem un stāstīt, kā kur vajadzētu, tad tā jau, pirmkārt, ir dublēšanās
ar vides dienestu. Vai tas būtu jādara Ekonomikas policijai?”

Vienā no uzņēmumiem Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes
inspektori arī sastādīja aktu par vides B kategorijas piesārņojuma prasību
neievērošanu, turklāt nenorādot, konkrēti kuras prasības tiek pārkāptas,
turpina skaidrot A.Dumpenieks: ”Ir sastādīts akts, Ekonomisko noziegumu
apkarošanas pārvaldes inspektori uzskata, ka ir pārkāpums, tātad: vainīgs un
punkts. Tajā pašā laikā kompleksā komisija un Vides valsts dienests nav
konstatējis piešķirtās kategorijas pārkāpumus. Vides piesārņojuma kategorijas
piešķiršana un kontrole ir  tiešs Vides
valsts dienesta kompetences jautājums – viņi uzņēmumiem izsniedz noteiktas
kategorijas vides piesārņojuma atļauju un veic noteikto prasību izpildi.”

”Es jau varu ar ironiju pasmaidīt, bet padomājiet, kā jūtas
uzņēmums, kas ir izpildījis visas prasības un saņēmis B kategorijas atļauju.
Atļaujas izsniedzējs pārkāpumus nekonstatē, kompleksā komisija arī atzīst, ka
prasības tiek ievērotas, bet ierodas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes
darbinieki, kas sastāda administratīvo pārkāpumu aktu, ka prasības netiek
ievērotas, kaut tas nav viņu kompetences jautājums,” neizpratnē ir
A.Dumpenieks: ”Vai tiešām ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei nav cits
nekas ko darīt? Dialogs jau sākotnēji lika noprast, ka uzņēmums ir vainīgs, nav
zināms kā tieši, bet ir vainīgs un  tiks aiztaisīts.
Bet vai tāds ir VP GKP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes mērķis un
uzdevums – slēgt uzņemumus???”

Policija strādājusi
kompetences ietvaros

Jautājumus, kuri pēc Ekonomikas policijas pārstāvju vizītes
uzņēmumos radušies gan uzņēmējiem, gan arī komisijas locekļiem, portāls uzdeva
policijai: kādi pārkāpumi no EP puses konstatēti Liepājas uzņēmumos; vai EP ir
kompetenta pārbaudīt tehnoloģijas; vai abiem EP darbiniekiem ir tam
nepieciešamā izglītība; vai EP darbinieki nav pārsnieguši pilnvaras; varbūt EP
darbinieki pārbaudīja komisijas darbu?

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita
Pildava portālam sniedza lakonisku atbildi, proti, ka atbildes jau ir
aizsūtītas uzņēmumam. Policijas pārstāve detalizētāk neatklāja, kādi pārkāpumi
konstatēti, vien norādīja, ka pārkāpumi uzņēmumā konstatēti. Turklāt tādi, par
ko paredzams naudas sods no 700 līdz 7000 eiro apmērā.

Tajā pašā laikā policijas pārstāve norādīja, ka uzņēmumos
veiktās pārbaudes ir ENAP kompetencē.  

__________

Iesaki tēmu vai ziņo
par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot
sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams
iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.