Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Vēlas atkārtotu priekšizpēti
“Elwind” ir Latvijas un Igaunijas kopīgs pārrobežu atkrastes vēja enerģijas projekts, kurš paredz vēja turbīnu būvniecību jūrā.
Kā viena no iespējamām vēja parka vietām tiek vērtēta Kurzemes piekraste iepretim Jūrkalnei, Pāvilostai, Ulmalei un Sārnatei.
Daļa minētās teritorijas iedzīvotāju,
tostarp sabiedrībā zināmi cilvēki, kuriem šajā Kurzemes piekrastē pieder īpašumi, jau iepriekš pauduši noraidošu attieksmi pret šādu ieceri.
Nu medijiem izsūtīta vēstule, ko parakstījuši biedrības “Sārnate” valdes priekšsēdētājs Voldemārs Dūdums un valdes locekle Ieva Rupenheite, biedrības “Pāvilostas tūrisma sabiedrība” pārstāve Brigita Bula, biedrības “Pāvilostas kultūrvēsturiskās vides centrs” vadītāja Marita Horna, biedrības “Piejūras novadu zvejnieku apvienība” valdes priekšsēdētājs Igors Popkovs un biedrības “Cita abra” valdes priekšsēdētājs Pēteris Brīniņš.
Tajā norādīts, ka “Elwind” projekts uzsākts, ignorējot demokrātijas un labas pārvaldības principus, kā arī tiesību normas attiecībā uz sabiedrības iesaisti šādu valstij nozīmīgu projektu plānošanā un realizācijā.
Tāpat izteiktas bažas par šī projekta ekonomisko izdevīgumu Latvijai un tās iedzīvotājiem.
“Mēs noteikti atbalstām atjaunīgo enerģijas resursu izmantošanu, lai panāktu Latvijas un kaimiņvalstu enerģētisko neatkarību un drošību klimatam draudzīgā veidā. Vienlaikus mēs
vēlamies uzvērt, ka dabas resursi un kultūrvēsturiskā ainava ir visas Latvijas sabiedrības bagātība,
ko aizsargā Latvijas Republikas Satversme un Eiropas Ainavu konvencija, un par to saglabāšanu mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā,” teikts vēstulē.
Jūrkalnes, Pāvilostas un Sārnates iedzīvotāji kritiski vērtē LIAA pasūtītā projekta priekšizpēti, ko veicis Nīderlandes uzņēmums “Pondera”, un uzskata, ka tas ietver “apšaubāmus un arī klaji nepatiesus datus par Kurzemes piekrasti un tajā notiekošajām aktivitātēm, tajā skaitā uzņēmējdarbību un tūrismu”.
“No minētā pētījuma izriet, ka visā Kurzemes piekrastē ir vien daži tūrisma objekti, nav ne kultūrvēsturisku pulcēšanās vietu, ne piekrastes iedzīvotājiem nozīmīgu kultūras vērtību, nenotiek nekādas jūras aktivitātes – nav ne ūdenssporta, ne jahtu un mazo kuģu, ne ostu, ne atpūtas tūrisma vispār,” teikts vēstulē.
Lai nepieļautu sasteigtu, neapdomīgu, bezatbildīgu un neatgriezenisku lēmumu pieņemšanu, iedzīvotāji aicina apturēt “Elwind” projekta tālāku virzību līdz nopietnai projekta ekonomiskās ietekmes izvērtēšanai, veikt atkārtotu neatkarīgu, patiesos datos balstītu un Latvijas valsts pasūtītu priekšizpēti par atkrastes vēja parka novietojumu, apjomu un ietekmi uz vidi – dabu un cilvēkiem, kā arī nodrošināt efektīvu sabiedrības līdzdalību ar projektu saistītajos procesos.
Sola jautājumu “turēt karstu”
Arī biedrības “Sārnate” iniciatīvā, kas publicēta platformā “Mana balss”, aicināts pārskatīt visus lēmumus par Latvijas jūras teritorijas izmantošanu, kuru pieņemšanā ņemts vērā uzņēmuma “Pondera” priekšizpētes dokuments.
Lai iniciatīvu izskatītu Saeimā, nepieciešami 10 000 parakstu, līdz 17. oktobrim to bija parakstījuši nedaudz mazāk par 2100 cilvēkiem.
Kurzemes piekrastes iedzīvotāju bažas par vēja turbīnu būvniecību jūrā 16. oktobrī uzklausītas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē.
“Aicinājām projekta attīstītājus, LIAA pārstāvjus, turpmākajā projekta ietekmes uz vidi izvērtēšanā iesaistīt vietējo kopienu un biedrības, kā arī publicēt iedzīvotāju apspriedes apkopojumu un informēt par to sabiedrību, kā arī lēmuma pieņēmējus,” pauž apakškomisijas priekšsēdētājs pāvilostnieks Artūrs Butāns.
Arī viņš ir noraidošs pret ieceri jūrā iepretim Pāvilostai un Jūrkalnei būvēt vēja turbīnas un sola šo jautājumu “turēt karstu” Saeimā.
Gan jau arī vietējie aktīvisti projekta attīstītājiem neļaušot atslābt.
Pretestība pret šo projektu tikai pieaugot, un arī Saeimas deputāts uzskata, ka šobrīd apturēt projekta tālāko virzību būtu loģisks solis, ņemot vērā arī drošības aspektu.
“Tas, ko mēs redzam starp Somiju un Igauniju (konstatētie bojājumi gāzesvadā – I. O.), demonstrē, kāda ir ūdens teritorijas drošība kara apstākļos. Paredzu, ka šāds “Elwind” projekts jūrā varētu būt vairāk apdraudēts, nekā sauszemes vēja parki, kas izvietoti mežos.
Manuprāt, nevajag veidot ar valsts kapitālsabiedrību konkurējošus projektus. Ja AS “Latvijas Valsts meži” kopīgi ar AS “Latvenergo” plāno līdz 2030. gadam attīstīt vēja parku projektus sauszemē un saražot visas stratēģiskos dokumentus nospraustās jaudas, darīt to tālāk no cilvēku acīm, turklāt peļņa paliktu valstij, tad es neredzu nepieciešamību no valsts puses lobēt šo “Elwind” projektu, kas sagrautu tūrismu, ainavu, kultūrvēsturisko vidi, iespējams, arī zvejniecību.
Turklāt ļoti iespējams, ka mēs radītu placdarmu ārvalstnieku peļņai,” viņš klāsta.
Jau rakstījām, ka “Elwind” mērķis ir palielināt reģiona enerģētisko neatkarību, sekmēt zaļās enerģijas ražošanu un uzlabot starpvalstu elektroenerģijas tīklu pieslēgumu attīstību.
Latvijas un Igaunijas kopprojektam piešķirts 18,7 miljonu eiro līdzfinansējums no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras “CINEA”.
Nauda paredzēta projekta attīstībai nepieciešamajiem pētījumiem.
LIAA informē, ka tuvāko trīs gadu laikā tiks veikti aptuveni 30 pētījumi par pieslēgumiem, kā arī tehniskie un inženierpētījumi, ietekmes uz vides novērtējums. Tāpat tiks veikts sociālās un kultūras ietekmes novērtējums.
Projekta noslēguma termiņš tiek plānots 2030. gadā.
Uzziņai
Vēja parka kopējā plānotā jauda Latvijā ir no 500 līdz 1000 MW, tā atkarīga no pieejamās tehnoloģijas projekta īstenošanas brīdī.
Plānotā vēja parka platība ir ~ 200 km² .
Vēja elektrostaciju kopējais augstums paredzēts līdz 350 m, rotora diametrs līdz 300 m.
Avots: LIAA
