Domnieki lēmuši, ka kolektīvais iesniegums pēc būtības izvērtējams un izskatāms vienlaikus ar “DG Termināla” paredzēto darbības izmaiņu izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu, vai tās akceptēt.

Pašvaldības Vides nodaļa sadarbībā ar Juridisko daļu, izskatot “DG Termināla” paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) dokumentāciju, vērtēs arī kolektīvajā iesniegumā izteikto viedokli un argumentus.

Kolektīvo iesniegumu “Par SIA “DG Termināls” paredzētās darbības neakceptēšanu” Liepājas dome saņēmusi 5. janvārī.

To parakstījušas 507 personas, kā arī tam ir pievienots 307 iedzīvotāju saraksts bez viņu parakstiem. 

SIA “DG Termināls” izpilddirektors Ivo Tikums dienu pirms domes sēdes norādīja, ka viņam neesot, ko komentēt, jo nekādu iesniegumu neesot saņēmis.

“Vides pārraudzības valsts birojs ir izskatījis [IVN ziņojumu] un iebildumus nav atradis. Tagad būs domes lēmums,” viņš teica.

“Viennozīmīgi esam gatavi izpildīt visus papildu nosacījumus. Noteikumi ir tāpēc, lai tos pildītu.

Tādēļ ir šīs rekomendācijas – ja uzņēmējs kaut ko nav paredzējis, tad viņš izpilda likuma kārtībā izvirzītās prasības, ko virza VPVB vai jebkura cita iestāde.”

Vērtējot Liepājas SEZ uzņēmuma darbības paplašināšanu, Liepājas dome ņems vērā arī Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu par SIA “DG Termināls” ieceru IVN ziņojumu, kā arī uzņēmuma iesniegumu, ar kuru lūgts akceptēt plānoto darbību, un lūgumu plānotās darbības izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu veikt pa posmiem, vispirms izskatot pārkraušanas apjomu palielināšanu, bet vēlāk – pirolīzes iekārtas uzstādīšanu.

Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš sēdē deva vārdu kolektīvā iesnieguma sagatavotāju pārstāvim Guntaram Preciniekam.

Viņš uzsvēra, ka jautājums pēc būtības ir jālemj pašai domei, nevis tā, “kā gramatiski rakstīts likuma “Par pašvaldībām” 57. pantā, ka dome izskata iesniegumu un izdod lēmumu kolektīvo iesniegumu tālāk virzīt skatīšanai kādā no institūcijām”.

Iesniedzējs saprotot, ka domniekiem ir nepieciešams laiks sagatavoties, tāpēc arī viņš neizteikšoties pēc būtības tagad.

G. Precinieks uzsvēra, ka iesniegums neesot uzskatāms par vides aktīvistu nevēlēšanos attīstīt Liepājā uzņēmējdarbību, bet tieši pretēji, jo lielākā daļa cilvēku, kas parakstījās, strādājot “DG Terminālam” tuvējos uzņēmumos.

“Pašvaldībai ir jāveicina tāda uzņēmējdarbība, kura atbilst visām vides prasībām, un

viena uzņēmuma šaurās biznesa intereses nevar būt augstāk stāvošākas par visu to iedzīvotāju, kuri strādā apkārtējos uzņēmumos, interesēm ikdienā vadīt savu darbu drošā vidē,”

viņš teica.

Sēdē piedalījās arī SIA “DG Termināls” valdes loceklis Jānis Millers.

Komentēt iesniegumu viņš nevarēja, jo neesot ticis ar to iepazīstināts, taču atzīmēja, ka visi iecerētās darbības publiskās apspriešanas laikā uzdotie iedzīvotāju jautājumi esot atbildēti.

“Diemžēl šis ir viens no spilgtajiem Latvijas piemēriem, kad ilgtspējīgi saimnieciskās darbības veidi, kuriem nepieciešamas ilgtermiņa liela apjoma investīcijas, tiek pakļauti faktoriem, kuri negatīvi ietekmē Latvijas sabiedrību, neļaujot attīstības projektiem realizēties,” atzina valdes loceklis.

Viņaprāt, tik sarežģītos jautājumos neiedziļinoties un nepaļaujoties uz nozares ekspertu un kompetento iestāžu vērtējumiem, paliek tikai binārs vērtējums – atļaut vai neatļaut.

SIA “DG Termināls” paredzētās darbības daļēju akceptu, t. i., pārkraušanas apjomu palielināšanu, arī bija plānots vakar skatīt domes sēdē. Taču

pēc Jāņa Vilnīša ierosinājuma to izņēma no darba kārtības, jo esot nepieciešami papildu precizējumi.

Jau Attīstības komitejā deputāts minēja, ka neredzot domei iesniegtajos dokumentos saskaņojumu ar Aizsardzības ministriju (AM), kuras valdījumā ir īpašums, kur uzņēmums plāno ierīkot jaunu piestātni Nr. 25a.

Uzņēmums “DG Termināls” nav vērsies ministrijā saistībā ar esošās darbības paplašināšanu vai plānotiem būvdarbiem, “Kurzemes Vārds” uzzināja AM.

Uzziņai

”DG Termināls” paredzētā darbība

• Gumijas un plastmasas polimēru (atkritumu) pārstrādes iecirkņa uzstādīšana ar jaudu 12 tonnas diennaktī.
• Naftas produktu atkritumu pārstrāde (reģenerācijas apjoma palielināšana līdz 75 tūkstošiem tonnu gadā) un izmaiņas pārstrādes tehnoloģijā.
• Aprīkojuma uzstādīšana tankkuģu lejamkravu pārkraušanas tehnoloģiskajiem procesiem piestātnē Nr. 25A.
• Uzsākt šķidro minerālmēslu (fosforu, slāpekli vai kāliju saturošu šķīdumu) pārkraušanu līdz 80 tūkstošiem tonnu gadā.
• Dažādu kravu apjoma palielināšana (bitums, akmeņogļu darva, augu eļļa, etiķskābe).

Produkcija un tās daudzums (gadā)

• Pirolīzes eļļa (no 45% līdz 52%, no 1971 līdz 2278 t).
• Melnā ogle (no 30% līdz 35%, no 1314 līdz 1533 t).
• Tērauda stieples (no 12% līdz 15%, no 526 līdz 657 t).
• Pirolīzes gāze (no 5% līdz 10%, no 219 līdz 438 t).

Rakstiskus priekšlikumus un viedokļus var sūtīt uz e-pastu: [email protected].