Pirmdiena, 30. marts Nanija, Ilgmārs, Igmārs

Ekonomiste: IKP straujās izaugsmes lauri otrajā ceturksnī pienākas “KVV Liepājas metalurgam”

Ekonomiste: IKP straujās izaugsmes lauri otrajā ceturksnī pienākas “KVV Liepājas metalurgam”
Foto: liepajniekiem.lv
31.08.2015 15:47

LETA

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) straujās izaugsmes lauri otrajā ceturksnī pienākas rūpnīcai “KVV Liepājas
metalurgs”, kuras darbības atjaunošana gan nenorit “kā pa sviestu”,
vietnē “makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomiste Agnese
Rutkovska.
Lielāko devumu IKP izaugsmē no nozaru puses, pateicoties “KVV Liepājas
metalurga” darbības atsākšanai, nodrošināja apstrādes rūpniecība.
Pozitīvu, bet mazāku devumu izaugsmē sniedza tirdzniecība un sabiedrisko
pakalpojumu nozares. Savukārt negatīvu devumu IKP gada izaugsmē veidoja
transporta un uzglabāšanas nozare, kā arī būvniecība, kur pēc
termiņuzturēšanās atļauju regulējuma maiņas būtiski mazinājusies
nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte un tādējādi arī dzīvojamā segmenta
būvniecība.

IKP izlietojuma pusē, tāpat kā iepriekš, redzami divi galvenie
izaugsmes noteicēji – privātais patēriņš un eksports. Tos stimulējusi
arī “KVV Liepājas metalurga” darbības
atjaunošana – gan līdz ar saņemtajām algām audzis patēriņš, gan
palielinājies ražotās produkcijas eksports. Privātais patēriņš otrajā
ceturksnī palielinājies par 2,4% gada griezumā, saglabājot iepriekšējiem
ceturkšņiem līdzīgu gada pieauguma tempu. Savukārt reālais preču un
pakalpojumu eksports audzis par 2%, pieauguma tempam kļūstot nedaudz
lēnākam.

Atšķirībā no iepriekšējā ceturksnī vērojamā krituma šoreiz audzis
preču un pakalpojumu imports, kuru arī noteikti kādā mērā ietekmējusi
“KVV Liepājas metalurga” darbība, jo palielinājās nepieciešamība pēc izejmateriāliem, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.

Rutkovskas ieskatā, par investīciju dinamiku joprojām īpaši labu ziņu
nav, tā raksturojama kā stagnējoša, lai arī šī ceturkšņa sniegums uz
kopējā fona nav peļams. Kopējā kapitāla veidošana otrajā ceturksnī
palielinājās par 2,8%. Uzturēšanās atļauju saņemšanas kritēriju
paaugstināšana jau kopš pagājušā gada rudens pielika punktu ēku
būvniecības kāpumam, tomēr kritumu šajā segmentā kompensē inženierbūvju
būvniecības palielinājums. Tomēr par investoru piesardzību liecina
fakts, ka netiek novērots kapitālpreču ieveduma pieaugums, kas neļauj
arī cerēt uz nozīmīgāku impulsu eksporta kāpināšanai, skaidro
ekonomiste. Saglabājoties augstai nenoteiktībai globālajā ekonomikā, uz
lielu investoru aktivitāti ir maz cerību, teju vienīgais cerību stars
patlaban nāk no Eiropas īstenotās monetārās politikas un investīciju
veicināšanas pasākumiem, kas tiešā un netiešā veidā varētu stimulēt arī
ieguldījumus Latvijā, domā ekonomiste.

Lai gan pēc jaunākajiem datiem tīri matemātiski aprēķinātā Latvijas
Bankas IKP prognoze 2015.gadam 2% šķiet nenovērtēta, tomēr arī nozīmīgi
to koriģēt pozitīvā virzienā varētu būt pāragri, uzskata Rutkovska.
Labie IKP rezultāti otrajā ceturksnī galvenokārt ir iekšzemes faktora
radīti, savukārt globālajā ekonomikā nenoteiktība salīdzinājumā ar
iepriekšējo ceturksni ir augusi. Arvien aktīvāk pasaules ekonomisko
procesu dienaskārtībā ienāk satraucošas ziņas no Ķīnas un citām
attīstības valstīm, arī problēmas ar Grieķijas parāda krīzi ir tālu no
atrisinājuma, tas viss liek būt piesardzīgiem tautsaimniecības tālākās
attīstības prognozēs.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli