Eksperti kritiski par valsts iesaistīšanos privātu uzņēmumu glābšanā
LETA
Privāto uzņēmumu problēmu risināšana
jāuzņemas to īpašniekiem, un valstij to risināšanā nebūtu jāiesaistās,
uzskata biznesa žurnāla “Kapitāls” aptaujātie eksperti.
Valsts iesaistīšanās privātu uzņēmumu glābšanā iespējama tikai
gadījumos, kad konkrēta uzņēmuma maksātnespēja var izraisīt
nestabilitāti kopējā ekonomiskajā sistēmā un citi atbalsta mehānismi nav
iespējami, uzskata Banku augstskolas docētājs Andris Fomins, norādot,
ka “Latvijā šobrīd tieša valsts atbalsta nepieciešamība, pārņemot savā
kontrolē grūtībās nonākušus uzņēmumus, nav saskatāma”.
Arī Latvijas Universitātes asociētā profesore Margarita Dunska
uzskata, ka valstij ir citas funkcijas un kopumā privāto uzņēmumu
glābšanā nebūtu jāiesaistās. “Bez šaubām, var būt arī izņēmumi, ja
runājam par visai ekonomikai nozīmīgām nozarēm vai uzņēmumiem, bet
vienmēr jāatceras: ja valsts to dara, tad tas notiek par nodokļu
maksātāju naudu, un vai mēs būsim gatavi glābt visus privātos
uzņēmumus?”
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis gan norāda, ka
ekonomikai lieli uzņēmumi ir nepieciešami, tādēļ to glābšanas izmaksas
un apsvērumi jāvērtē plašā kontekstā un no ilgtermiņa perspektīvas.
Viņaprāt, katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, tomēr tā nedrīkst kļūt par
ierastu praksi. “Turklāt stingri jānodala uzņēmuma darbības un aktīvu
saglabāšana no īpašnieku glābšanas,” uzsver Gašpuitis.
“DnB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš savukārt norāda,
ka, runājot par uzņēmējdarbības vidi kopumā, svarīgāk ir pilnveidot
maksātnespējas procesa norisi, lai nodrošinātu ražīgo aktīvu nonākšanu
pie cilvēkiem, kuri tos vislabāk spēj pārvaldīt.
“Valstij nav jāuzņemas starpnieka loma,” uzskata Strautiņš. “Ja ir runa tieši par “Liepājas
metalurgu”, valsts jau ir uzņēmusies ievērojamus riskus, tāpēc lielākas
teikšanas iegūšana pār uzņēmuma darbu varētu būt saprātīgs solis.”
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone
uzskata, ka valstij var nākties iesaistīties, uzņemoties partnera lomu
uzņēmumam sarežģīta perioda pārvarēšanā, ja uzņēmums ir liels un krīze
var radīt plašas sekas, tostarp strauji palielināt bezdarbu noteiktā
reģionā.
“Ideālā gadījumā – tam vajadzētu būt pagaidu risinājumam, nodrošinot
pietiekamu kontroli un sniedzot iespējamo atbalstu grūtību pārvarēšanā,”
piebilst Meņģelsone.
Plašākus ekspertu komentārus par dažādiem jautājumiem lasiet žurnāla “Kapitāls” maija numurā.