Šobrīd sankcijas pret Krieviju, uz kurieni mūsu uzņēmēji
eksportē ievērojamu daudzumu saražotās produkcijas, kā bumerangs var nākt
atpakaļ – līdz pat darbinieku atlaišanai un ražotņu slēgšanai, portālam atzina
uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis, norādot, ka, viņaprāt,
Latvijas uzņēmējiem produkcijas noiets jāpārorientē uz rietumiem un Latvijas
valdībai tas jāveicina.

”Runājot konkrēti par biznesu, no Latvijas un Liepājas, tajā
skaitā ”Liepājas papīra” redzes punkta, Krievija mums ir kaimiņš ar milzīgu
tirgu. Tas ir mums vissaprotamākais un vistuvākais tirgus, kurā esam jau ilgus
gadus, kur mūs pazīst un mums uzticas,” skaidro J.Vilnītis. Viņš neslēpj, ka ”Liepājas
papīram” eksports uz Krieviju sastāda 20% no saražotās produkcijas: ”Taču
citiem uzņēmumiem, piemēram, zivju pārstrādātājiem, tie ir vēl lielāki
procenti. Mūs, ražotājus, interesē, lai politiskās attiecības un kaislības pēc
iespējas mazāk traucē uzņēmējdarbību un eksportu.”

Sarunā ar viņu jūtams, ka uzņēmēju satrauc informācija par
to, ka Eiropas savienība pret Krieviju plāno ieviest ekonomiskās sankcijas:
”Uzņēmēji saprot, ka cīnās lielie milži. Vienā pusē ir Krievija ar savām
interesēm, arī teritoriālajām, otrā – NATO. Latvija ir maza valstiņa, bet, kur
lielie cīnās, skaidas lec. Un diemžēl var mums smagi trāpīt. Turklāt, ja minētās
sankcijas tiek pieņemtas, pretī uzreiz būs arī Krievijas sankcijas.”

Viņaprāt, tas iespaidos lielu daļu Latvijas uzņēmumu: ”Kā
jau minēju, ”Liepājas papīrā” tie ir 20% no ražošanas apjoma, ko mēs zaudēsim. Ir
vēl daudz citu kompāniju Latvijā un kaimiņvalstīs, piemēram, ”Utenas” Lietuvā
u.c. Baltijas gaļas ražotāji, neskaitāmas kompānijas, kas saistītas ar
Krieviju. Piemēram, piena pārstrādes rūpnīcas Latvijā, kurām lieli ražošanas
apjomi tiek pārdoti uz Krieviju.”

”Tas nozīmē, ka zaudēsim gan tieši, gan pastarpināti.
Visticamāk, šādā gadījumā daudzi uzņēmumi, tajā skaitā ”Liepājas papīrs”, uz
kādu brīdi būs spiesti atlaist darbiniekus, samazināt ražošanas apjomus, lai
nezināmā nākotnē varbūt kaut ko iegūtu Eiropā,” bažas neslēpj J.Vilnītis: ”Runājot
par ”Liepājas papīru”, mums ir konkrētas iestrādes un mēs ceram, ka arī
turpmāk, tāpat kā katru gadu, turpināsim Eiropas īpatsvaru palielināt, bet šis
process nenotiek tik strauji.”

”Protams, mēs visi esam par ukraiņu tautu, par to, lai
Ukraina būtu brīva un neatkarīga valsts, bet tajā pašā laikā, skatoties uz
procesiem kā biznesmenis, kā uzņēmējs, kurš atbildīgs par vairāk nekā simts
cilvēkiem, nodokļiem, kuru pārskaitījumu valsts gaida no mums, neesmu pārlieku
optimistisks, jo notiekošie procesi ļoti var iespaidot ražošanu Latvijā,”
uzņēmējs ir strikts.

Viņaprāt, ilgtermiņā sankcijas, kuras Eiropa plāno vērst
pret Krieviju, var kā bumerangs atgriezties atpakaļ un smagi ķert Latviju – ne
tikai mūsu valsts uzņēmējus, bet arī iedzīvotājus: ”Varam priecāties, ka mums
Latvijā ir Inčukalna gāzes krātuve. Tā savā ziņā ir izdevīga arī pašam
”Gazprom”. Nevaram cerēt, ka mums ar Krieviju šī apstākļa dēļ būs kādas īpašas
sarunas un attiecības, bet krātuves dēļ mēs kādu periodu varam būt neatkarīgi.”

”Taču jebkurā gadījumā jāsaprot, ka gāze ir tas pedālis jeb
tā svira, ar kuru šobrīd Krievija vistiešākajā veidā vislabāk un visspilgtāk
ietekmē visu Eiropu. Tieši tādēļ, kā to ASV prezidents teica, būdams Briselē:
jums jākļūst energoneatkarīgākiem, norādot, ka Eiropas valstīm ir daudzi un
dažādi enerģijas ieguves veidi, nevar paļauties tikai uz vienu austrumu
virzienu.”

Šim viedoklim J.Vilnītis simtprocentīgi piekrīt: ”Šajā
jautājumā viņam bija ļoti liela taisnība. Gāze ir visreālākā svira, ko Krievija
nekautrējas izmantot līdz šai dienai un izmantos pie pirmajām sankcijām. Tas,
protams, arī pašai Krievijai maksās, jo kritīsies pārdošanas apjomi, bet
plašākā mērogā tas iespaidos ļoti daudzus.”

J.Vilnītis atzīst, ka uzņēmums ”Liepājas papīrs” jau izjūt
to, ka Krievijas rublis zaudē vērtību: ”Protams, izjūtam to, ka Krievijas
rublis kļūst vājāks. Tas nozīmē, ka iekasējam mazāk naudas un cieš mūsu
rentabilitāte. Taču Krievijas rublim ir tendence peldēt uz augšu un uz leju
aptuveni 10 līdz 15% robežās. Diemžēl, šobrīd tas noslīdējis vēl vairāk uz
leju, bet lēciens augšup joprojām nav noticis, kaut ļoti uz to cerējām.”

”Mūs visvairāk uztrauc, lai rublis vēl vairāk nezaudē
vērtību, tā nenoslīd par 30 un 40%,” turpina uzņēmējs: ”Jo tad pat bez
sankcijām izjutīsim ietekmi – daudzi ražotāji būs spiesti pacelt cenas. Es gan
paredzu, ka tas nevarētu notikt ilglaicīgi – Krievijas tirgus būs spiests
pieņemt arī augstākas cenas. Taču laiku tas prasīs, līdz ar to produkcijas
noieta aizkavēšanos var radīt.”

Taujāts par uzņēmēju prognozēm, cik stabili viņi jūtas,
J.Vilnītis atzīst: ”Esam piesardzīgi. Esam pat izstrādājuši scenāriju, kur un
kas notiktu, ja tiktu slēgtas robežas. Diemžēl, gatavojamies arī pašam
sliktākajam scenārijam, kaut ļoti, ļoti ceram un gaidām, ka tas nenotiks.”

Viņš stāsta, ka uzņēmuma ”Liepājas papīrs” pārstāvji
pagājušajā nedēļā bijuši Krievijā, kur tikušies ar lielākajiem uzņēmuma
produkcijas pircējiem: ”Mums viss ir mierīgi, viss ir kārtībā, nekādas panikas
nav.” Un neslēpj: ”Man pašam šķiet, ka Latvijā panika ir daudz lielāka.
Iespējams, sajūtot Krievijas patriotisma vilni, diemžēl arī daudzi cittautieši
Latvijā kļuvuši neiecietīgāki. Arī sadzīvē jūtams, ka cilvēki, kuri vēl nesen
bija samierinājušies, ka šeit ir neatkarīga valsts, kur jārunā latviešu valodā,
ir sava kārtība un savi likumi, kļuvuši radikālāki. Krievijas politiskā rīcība
ietekmē arī Latvijas iekšpolitisko situāciju. Un tas nav labi.”

”Gribētu aicināt gan latviešus, gan cittautiešus saprast, ka
mēs dzīvojam Latvijā, ka te ir mūsu mājas. Tāpat gribu aicināt būt iecietīgiem
un saticīgiem citam ar citu. Manuprāt, bijām to iemācījušies, un ļoti
negribētos, ka ārēju faktoru ietekmē mēs to aizmirstu un esam gatavi teju viens
otram pie rīkles ķerties. Ļoti ceru, ka tik tālu nenonāks,” piebilst
J.Vilnītis.

Taču ir pārliecināts: ”Ražotājiem jādomā, kā pārstrukturēt
produkcijas pārdošanu un realizāciju uz rietumu pusi. Protams, pieredze ir
tāda, ka tas notiek lēni, kā arī saskaramies ar neuzticēšanos un citām
barjerām, ko bieži vien ir ne tikai grūti, bet pat neiespējami pārlēkt.” Taču
arī austrumu tirgū, kur gan jau ir iestrādes, pēc viņa teiktā ir sarežģījumi:
””Liepājas papīrs” produkciju eksportē uz 14 valstīm. Krievija ir tikai viena
no tām, kaut gan ar lielāko apjomu. Lai eksportētu uz Krieviju, patiesībā
process ir ļoti sarežģīts – nosūtīšana, loģistika, atmuitošana, robežas, muita
u.c. ir sarežģīti, gari un dārgi procesi. Eksportēt uz Eiropu ir daudz
vienkāršāk – ieliec mašīnā un aizved. Droši un stabili. Tikai laiku prasa sevis
pierādīšana Eiropas valstīs.”

Ar Krieviju saistītie procesi šobrīd ir tikai vēl viens
pierādījums tam, ka mūsu ražotājiem intensīvāk jāvēršas rietumu virzienā, lai
nebūtu jācieš politisku motīvu dēļ. Un pēc uzņēmēja domām Latvijas valdībai
uzņēmēji jāatbalsta šajā procesā visiem iespējamiem līdzekļiem: ”Latvijas
valstij būtu jāpadomā gan par programmām, gan instrumentiem, kā šo procesu
atbalstīt.”

Viņš stāsta: ”Ir aprēķināts, ka gadījumā, ja būtu sankcijas,
aptuveni 20 tūkstoši cilvēku Latvijā zaudētu darbu. Ja ir tāds risks, ir reāla
iespēja, ka šie 20 tūkstoši var pamest Latviju. Valstij tas ir jāapzinās un
jādomā, ko darīt, lai šo risku mazinātu.”

J.Vilnītis uzskata: ”Manuprāt, būtu vērts uzmanību pievērst
Eiropas struktūrfondiem. Šobrīd, kad ir Ukrainas krīze, tuvojas jaunais
struktūrfondu līdzekļu sadales periods. Uzņēmējdarbībai, ražošanas attīstībai
un iekārtām investīcijas nav paredzētas. Tādā gadījumā, ja šiem mērķiem
investīcijas nav paredzētas, būtu jāparedz uzņēmējiem atbalsts tieši tirgus
iegūšanai Eiropā. Jo atbalsts, kas tiek dots tagad, piemēram, izstāžu
apmeklējumi, ir par maz. Ir jābūt daudz jaudīgākam atbalstam. Tirgus ir
jāpārorientē uz rietumiem, bet uzņēmēji to var izdarīt tikai tad, ja saņem
valsts atbalstu, ja tas valsti interesē.”