Liepājā darbību apturējuši vai tuvākajā laikā plāno to darīt vairāki ēdinātāji, izmitināšanas un izklaides pakalpojumu sniedzēji, arī atsevišķi ražotāji. Taču šobrīd arī daudzi citi spiesti pavadīt dīkstāvē vai samazināt darbības apjomu. Vairums šajā situācijā cer uz valsts atbalstu.

Mēs varam aplipināt citus!

Otrdien Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā. Tas attiektos uz 40 nozarēm, kas lielākoties saistītas ar tūrismu, ēdināšanu, izklaidi, sportu un kultūru.

Taču gan Liepājas dome un Liepājas SEZ, gan dažādu nozaru asociācijas norādīja, ka ar šādu sarakstu ir nepietiekami – palīdzība nepieciešama daudz plašākam lokam, to skaitā arī būvniecības jomai. Tajā ietilpst arī Liepājas uzņēmums “AT Meter”, kas daudzus gadus nodarbojas ar ūdens skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu un plombēšanu. Šobrīd “AT Meter” uz nenoteiktu laiku slēgts.

“Mūsu darbs norit tiešā saskarsmē ar cilvēkiem. Mums jāapmeklē viņu mājokļi, bet vai tad visi cilvēki ir apzinīgi un atzīst, ka ir inficējušies ar jauno vīrusu? Man vienā dzīvoklī darbs aizņem no pusstundas līdz stundai, un jebkurā gadījumā man būs kontakts ar klientu. Es taču nevaru zināt, vai viņš nav nesen kā atgriezies no ārzemēm vai kontaktējies ar citu slimu cilvēku. Ja es inficējos, tad, kaut vai pats nesaslimstu, bet to vīrusu varu ienest nākamajā dzīvoklī. Turklāt skaitītāji lielākoties izvietoti zem izlietnes un tualetes poda, kur ir visvairāk baciļu,” klāsta uzņēmuma “AT Meter” vadītājs Edvīns Puļķis. Arī “AT Meter” meistariem šobrīd vajadzīga valsts palīdzība, proti, dīkstāves pabalsts. Uzņēmējs saka: “Tad jau mēs varētu izdzīvot un pēc krīzes atsākt darbību. Vēstuli Valsts ieņēmuma dienestam esam uzrakstījuši, informējot par to, ka uzņēmums spiests apturēt savu darbību, un lai arī mūs iekļauj tajā uzņēmēju grupā, kam paredzēts dīkstāves pabalsts.”

Tas ir valstisks jautājums

Liepājas pašvaldība pirms nedēļas aicināja aizpildīt anketas tiem uzņēmējiem, kuriem Covid-19 radīto seku dēļ radušās finansiālās vai cita veida grūtības, norādot arī, kāda veida konkrēts atbalsts būtu nepieciešams. Līdz 25. marta rītam saņemtas vairāk nekā 170 atbildes. 28,5% respondentu (gan uzņēmumi, gan pašnodarbinātie) norādījuši, ka darbību uz laiku apturējuši, vēl 15,1% to plāno darīt. Lielākā daļa – 43,6% – informējuši, ka turpina darboties, taču darbības apjomi samazinās, pārējie strādā bez lielām izmaiņām vai arī iespēju robežās attālināti.

Uz jautājumu, kāds atbalsts būtu nepieciešams no valsts, liela daļa atbildējuši, ka dīkstāves pabalsts, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi un finansējums darbinieku algām.

“Pašvaldībai nav plašu iespēju jeb atbalsta instrumentu uzņēmējiem, kā viens no atbalstiem varētu būt lēmums par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm vai atlikšanu. Šajā situācijā atbalsta jautājums lielā mērā ir valstisks,” skaidro Liepājas domes Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols.

Pašvaldība aicina Liepājas uzņēmējus turpināt informēt par situāciju, lai varētu apkopot pēc iespējas pilnīgāku informāciju, ko tālāk izklāstīt valdībai.

Skaidri spēles noteikumi

Kā viena no visvairāk skartajām nozarēm valdības sākotnēji apstiprinātajā sarakstā iekļauti pasažieru aviopārvadājumi. “Taču ir ļoti daudz uzņēmumu, kas šo avioindustriju apkalpo, – tie, kuri sniedz remonta pakalpojumus, piegādā degvielu, mazgā un tīra stjuartu apģērbu utt.,” saka Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis, skaidrojot, kāpēc krīzes skarto uzņēmumu sarakstam jau sākotnēji bija jābūt daudz plašākam.

Esošo situāciju viņš salīdzina ar “Liepājas metalurga” krahu, kas ietekmēja daudzas nozares, lai arī tās ar metalurģiju tiešā veidā nebija saistītas. “Šis ir kaut kas līdzīgs tam, kam mēs pirms vairākiem gadiem esam gājuši cauri, tikai krietni lielākā mērogā. Tāpēc šobrīd svarīgi, lai no valsts puses uzņēmējiem tiktu pateikts: ja jūs skārusi krīze, krītas apgrozījums, nav klientu, tiek apturēti pasūtījumi utt., tad atbalsts būs pieejams,” atzīmē U. Hmieļevskis.

SEZ pārvaldnieka vietnieks arī min, ka 2008. gada ekonomiskās krīzes laikā līdzīgi rīkojušās vairākas Rietumeiropas valstis, proti, daudziem uzņēmumiem tās subsidējušas darbavietas, lai cilvēki saglabātu darbu. “Tādējādi, krīzei beidzoties, uzņēmumi varēja ļoti strauji atsākt darbu. Zināšanas, speciālisti un jauda netika zaudēta, nebija nepieciešams no jauna meklēt darbiniekus un viņus apmācīt. Mums šobrīd vajadzētu rīkoties tāpat. Ticam un ceram, ka gan Eiropa, gan visa pasaule šai krīzei izies cauri pēc iespējas ātrāk, un tajā brīdī, kad ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs, ir svarīgi, lai visi varētu tikpat strauji arī atsākt strādāt.

Hmieļevskis arī norāda, ka SEZ un ostas uzņēmumi pagaidām lielas izmaiņas dažādu ierobežojumu dēļ neizjūt. Ostā kravu kustība notiek, kuģi nāk, kravas tiek piegādātas gan pa sauszemi, gan dzelzceļu. Tomēr šobrīd neviens nevar prognozēt, kā situācija izvērtīsies turpmāk, jo šodien tā pasaulē mainās nevis pa dienām, bet stundām.

Saraksts atcelts

Vakar valdība lēma paplašināt to nozaru loku, kurās uzņēmumi varēs pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalsta saņemšanai, kā arī paši uzņēmumi varēs līdz trim gadiem atlikt nokavēto nodokļu nomaksu. Līdz ar to atcelti otrdien pieņemtie noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Tagad noteikts, ka uz atbalstu varēs pretendēt uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, saistībā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%, ziņo aģentūra LETA.

Tāpat uz atbalstu varēs pretendēt uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar vīrusa izplatību samazinājušies par 20%, ja tie atbildīs vismaz vienam no kritērijiem. Pirmkārt, krīzes skartā darba devēja eksporta apjoms 2019. gadā veidoja 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro. Otrkārt, krīzes skartā uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā bija ne mazāka kā 800 eiro. Treškārt, uzņēmuma ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī bija vismaz 500 000 eiro.

Par dīkstāves pabalstu šajos noteikumos uzskata pabalstu, ko izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā saistībā ar vīrusa izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk, kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartajam darba devējam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegums par laikposmu no 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Pabalstu varēs nepiešķirt, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds un ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Uzziņai

Lai operatīvi reaģētu uz Covid-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, valsts paredzējusi vairākus atbalsta pasākumus.

• No 25. marta krīzes skartie uzņēmumi var pieteikties Attīstības finanšu institūcijas “Altum” jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem. “Altum” zvanu centrs darbosies katru darba dienu no plkst. 9 līdz 18, tālrunis 26655309, e-pasts [email protected]. Zvanu centrs konsultē tikai par “Altum” piedāvātajām atbalsta programmām. Par citiem atbalsta veidiem saistībā ar Covid-19 iespējams sazināties pa Valsts kancelejas sadarbībā ar uzņēmumu “Tet” izveidoto vienoto diennakts tālruni 8345.
• Uz atbalstu uzņēmumiem to dīkstāves periodā varēs pretendēt firmas, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, saistībā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%.
• Tāpat uz atbalstu varēs pretendēt uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20%, ja tie atbildīs vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem.
• Paredzēti arī citi atbalsta pasākumi, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma (šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra), bet maksājumus var veikt labprātīgi, u.c. atbalsta pasākumi.
• Atbalstu varēs saņemt arī darbinieki, piemēram, valsts solidārā veidā sniegs terminētu atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem.

Avots: Liepājas dome