Karostas kanāla attīrīšanai piesaistīs ES Kohēzijas fonda līdzekļus
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir iesniegusi ES Kohēzijas fonda finansējuma saņemšanai projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana”. Plānots no ES Kohēzijas fonda piesaistīt līdzekļus 85% apmērā no projekta izmaksām, bet saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 662, Karostas kanāla attīrīšanas projektam rezervēti 11 miljoni latu, informē LSEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.
Projekts iesniegts ierobežotas projektu atlases kārtas 2. uzsaukumā darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.3.1.6 aktivitātē “Liepājas Karostas ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu nodrošināšanai”.
Kā pastāstīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš: “Ceram uz pozitīvu projekta virzību un finansējuma saņemšanu. Paralēli projekta iesniegšanai ES Kohēzijas fondā, gatavojam dokumentāciju iepirkuma procedūrai par darbu veikšanu, ko varētu izsludināt tuvākajā laikā”.
Jau ziņots, ka vēl pagājušā gada otrajā pusē jau bija uzsākta iepirkuma procedūra par Karostas kanāla attīrīšanu, diemžēl visi iesniegtie piedāvājumi ievērojami pārsniedza projektam piesaistāmo finansējuma apjomu. Ivo Koliņš norāda, ka gatavojot jauno iepirkuma dokumentāciju tiekot paplašināts piemērojamo tehnoloģiju skaits, kas visticamāk veicinās sekmīgu iepirkuma procedūru.
Helsinku Komisija Karostas kanālu ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā. Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas ir izveidota 20 gs. sākumā. No 1945. līdz 1994. gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorijā, kurā atradās Padomju Savienības. Karostas kanāla kopējā platība ir 874 897 m2, tai skaitā attīrāmā platība, kura sastāda 780 000 m2. Militārās bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju.
Laika posmā no 1992. līdz 2005. gadam ir veikta virkne kanāla akvatorijas apsekošanu, kā rezultātā ir noteikts piesārņoto nogulumu apjoms un piesārņojuma sastāvs, kas nosaka, ka piesārņojuma pamatmasa ir radusies Padomju Savienības bruņoto spēku darbības rezultātā. Līdz šim veiktās izpētes rāda, ka ar naftas produktiem un smagajiem metāliem (Hg, As, Pb, Zn, Cu, Cd, Se) ir piesārņoti ~ 650 000 m3 Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu nogulumu. Karostas kanāla piesārņoto nogulumu biezums mainās robežās no 0.2 līdz 2.2 m, to vidējais biezums – ~ 0,6 m. Piesārņojuma koncentrācija un slāņa biezums ir lielāks kanāla austrumu daļā.
