Šoruden, komentējot Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas oktobrī notikušajā valdes sēdē izskatītos jautājumus, zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzsvēra, ka pašlaik ostas attīstības darba kārtībā atrodas trīs aktualitātes.

Proti, akvatorijas padziļināšanas projekta īstenošana, kuģu satiksmes vadības centra modernizācija, kā arī vēsturiski no padomju laikiem mantojumā saņemtā piesārņotā Karostas kanāla attīrīšanas konkursā paredzētie projektēšanas un sanācijas uzdevumi, kur sācies izvērtēšanas process.

Pirmajās divās no trim aktualitāšu komponentēm valda zināma skaidrība, bet to diemžēl nevar sacīt par trešo. Pārvaldnieks prognozēja, ka izvērtēšanas process varētu ievilkties. Bažas viņā viešot tas, ka Latvijā pietrūkst pretendentu, kas vēlētos uzņemties sarežģītos grunts attīrīšanas uzdevumus. Kaut gan ir notikusi kanāla apsekošana un ūdens analīze, visu zemūdens teritoriju pilnīgi izpētīt nav iespējams. Tādēļ nav izslēgts, ka dzelmē bez jau atklātajiem naftas produktiem un smagajiem metāliem, ar ko piesārņoti aptuveni 650 tūkstoši kubikmetru grunts, vēl slēpjas arī nezināmi un grūti no vietas izkustināmi enkurvietu stiprinājumi un pat sprādzienbīstami priekšmeti, ko sarežģīti ne tikai izcelt, bet arī transportēt un utilizēt.

Tagad kļuvis zināms, ka G. Krieviņa prognoze lielā mērā apstiprinājusies, jo neviena no trim firmām, kas pieteicās dalībai projektēšanas un sanācijas darbos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsludinātajā slēgtajā konkursā, nebija spējušas iekļauties 13 miljonu latu izmaksās, ko paredz vēsturiski piesārņotās vietas – Liepājas Karostas kanāla – attīrīšanas projekts. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem finansējuma saņēmējam projekts ir jāīsteno līdz 2015. gada vidum. Tas nozīmē, ka projekta realizācija un Eiropas Savienības atvēlēto līdzekļu apgūšana pagaidām nav apdraudēta. A. Kondratjeva informēja, ka tuvākajā laikā tikšot precizēta iepirkumu dokumentācija un izsludināts jauns konkurss.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Pētera Jaunzema foto

Karostas kanāla dzelme joprojām glabā gan bīstamus spridzekļus, gan daudzus kubikmetrus ar naftas produktiem un smagajiem metāliem stipri piesārņotas grunts.