Spītējot Covid-19 krīzei, kas smagi skārusi ēdināšanas nozari, Liepājā šovasar jau atklātas un vēl durvis vērs jaunas ēstuves un bāri. Kādam tā ir pirmā pieredze šajā nozarē, cits jau zina tās zemūdens akmeņus, bet, neraugoties uz to, uzņēmēji ir gana apņēmīgi piedāvāt ko jaunu.

Nav pamata slīgt depresijā

Uzņēmējs un mūziķis Luijs Fonteins (īstajā vārdā Stīns Lorenss) drīz pēc tam, kad šopavasar no Ņūorleānas atgriezās Liepājā, ķērās pie jaunas ieceres īstenošanas. Sākotnēji viņš bija plānojis atsākt rīkot pasākumu “Fontaine Festival”, taču tam svītru pārvilkusi Covid-19 krīze. Tā vietā uzņēmējs ar jaunu piedāvājumu atdzīvinājis brīvdabas izklaides zonu “Gypsy Camp”, kas pēdējos trīs gadus bija slēgta. Tagad šajā F. Brīvzemnieka ielas pagalmā atvērts restorāns-bārs “Rita’s Margarita”, kas veidots kolorītā Karību stilā.

Viņaprāt, koronavīrusa dēļ cilvēkiem nav pamata slīgt depresijā, jo Latvijā saslimušo skaits ir salīdzinoši niecīgs, ikviens joprojām var iet ārpus mājas, ja vien jūtas vesels un ir piesardzīgs. Tomēr viņš neslēpj sarūgtinājumu par to, ka uzņēmējiem nav nekāda atbalsta. “Par visu es maksāju pats. Taču man patīk izklaide, tāpēc labprāt veidoju jaunas vietas. Visiem maniem darbiniekiem arī gribas strādāt, viņiem nav vēlmes sēdēt mājās.”

Jaunā atpūtas vieta tapusi aptuveni mēneša laikā, ieguldot mazāk nekā 5000 eiro. Mēbeles ir no viņam iepriekš piederējušās viesnīcas “Fontaine Royal”, bambuss, kas izmantots terases būvniecībā, iegūts no kāda drauga, kas tos savulaik importējis no Brazīlijas. “Rita’s Margarita” ēdienkartē atrodami grila ēdieni dažādās pašu gatavotās marinādēs, salāti, burgeri, tai skaitā ananasu burgers pēc Jamaikas receptes u.c.

Iecerēts, ka, noslēdzoties vasaras sezonai, restorāns-bārs pārcelsies uz iekštelpām turpat “Gypsy Camp”. Tikmēr līdz rudenim šajā pagalmā darbosies vēl viens bārs “Red Monkey Pop up bar”, kas tika atvērts drīz pēc “Rita’s Margarita”. “Sarkanā pērtiķa” bārā saimnieko Kristīne Puķīte ar vīru Marku Dīleru. Abi pēdējos 14 gadus dzīvojuši Zanzibārā, kur viņiem bija viesnīca “Red Monkey Lodge”.

“Nu tas ir beidzies, un esam atgriezušies Liepājā,” pastāsta Kristīne. “Pirms desmit dienām mēs vēl nezinājām, ka šeit, “Gypsy Camp” pagalmā, kaut ko darīsim, bet 11 dienas vēlāk jau vērām vaļā bāru.”

To izveidot palīdzējusi ģimene, proti, paši krāsojuši sienas, bet brālis “gan urbis, gan griezis”.

Jautāta, vai viņu nebiedē Covid-19 krīze, Kristīne skaidro: “No tā, ka cilvēki pa ārzemēm ceļos mazāk, vietējais bizness varētu tikai iegūt.” Arī konkurence viņai raizes nerada. “Jo vairāk vietas, jo cilvēkiem lielākas iespējas kaut ko darīt. Domāju, tas ir tikai pozitīvi,” spriež Kristīne.

“Red Monkey Pop up bar” klientiem piedāvā aukstu alu, kokteiļus un kādu septiņu veidu picas, ko var pirkt šķēlītēs.

“Laiks rādīs, varbūt pēc sezonas bāram būs iespēja turpināt darbu arī iekštelpās. Iesim soli pa solītim,” teic Kristīne.

“Savulaik, kad atvēru “Gypsy Camp”, Liepāja šādai vietai nebija gatava, pārāk daudz tajā bija no Kopenhāgenas Kristiānijas rajona, pārāk daudz hipiju. Cilvēkiem bija bail no šīs vietas. Lai arī šeit notika labi pasākumi un koncerti, cilvēki uz šejieni nenāca. Tagad šī ostmalas iela ir atvērta un apkaime mainījusies,” klāsta Fonteins.

Septembrī viņš apņēmies atkal pārņemt šobrīd iznomātā mūzikas kluba “Fontaine Palace” vadības grožus. Tā apakšstāvā iecerēts veidot ēstuvi pēc līdzīga koncepta kā “House of Food”, kas iepriekš darbojās līdzās esošajā viesnīcā.

Saimnieki aiz letes

Liepājā nu ir arī savaVudstoka, precīzāk, “Wood Stock” gastrobārs, kura nosaukumam ar leģendāro ASV mūzikas un mākslas festivālu gan neesot nekāda sakara. Bāru Juliannas pagalmā, piesaistot privātu aizdevēju, izveidojuši divi draugi – Rihards Ozolnieks un Juris Budņikovs, kuri pirms pāris gadiem nodibināja SIA”Coffee till Cocktails”.

Viņi skaidro, ka, meklējot nosaukumu jaunai atpūtas vietai, vispirms vēlējušies akcentēt koku (angļu valodā wood), jo Juliannas pagalmā aug dižskābardis. “Turklāt Rihardam uzvārds ir Ozolnieks,” smaidot nosaka Juris.

Ideja atvērt savu bāru abiem radusies 2018. gada beigās. Nodibināts uzņēmums, atrastas telpas, taču tās apdzīvot tā arī nav izdevies, bet uz telpām Juliannas pagalmā gaidījuši gadu. Sākotnēji bāru plānojuši atvērt aprīlī, taču Covid-19 krīzes un birokrātijas dēļ ieceres nevirzījās tik raiti, kā cerēts.

“Viss, virtuve, sienas utt., ir būvēts no nulles,” stāsta Rihards, piebilstot, ka “Wood Stock” faktiski ir draugu kopprojekts. “Viens piemet savu ideju, otrs arī, un, visu to saliekot kopā, manuprāt, sanācis kaut kas tiešām foršs un patīkams,” viņš saka. “Protams, būtu labi, ja pret šīs nozares uzņēmējiem krīzes laikā valsts būtu pretimnākošāka, taču, kā nu ir, tā ir. Cerēsim uz labāko, proti, ka pēc katlu revolūcijas kaut kas arī mainīsies.”

Gastrobāra izveidē ieguldītas aptuveni 25 tūkstošu eiro lielas investīcijas.

Lai arī Juliannas pagalmā un tā apkaimē jau darbojas vairāki bāri un ēstuves, Rihardu un Juri konkurence nebiedējot. Viņi norāda, ka Juliannas pagalms nu kļuvis par Liepājas jauno centru un katrai ēstuvei un bāram, kas tajā darbojas, ir sava niša, kā arī mērķauditorija. “Mūsu odziņa varētu būt kokteiļu pasniegšanas veids, kāds Liepājā, iespējams, vēl nav redzēts. Arī dažādība, jo mēs ņemsim vērā cilvēku vēlmes,” atklāj Rihards. “Neko neuzspiedīsim, cilvēki paši veidos šeit vidi un arī piedāvājumu. Mums savukārt tam jāpielāgojas,” papildina Juris.

Gastrobārā akcents likts uz kokteiļiem un uzkodām. Ēdienkarte būšot mainīga, pavārs varēs “spēlēties ar sezonalitāti”, skaidro Juris.

Abi “Wood Stock” saimnieki arī paši rosās aiz bāra letes. Juris kā bārmenis atpazīstamību savulaik ieguvis, strādājot Rīgā, bet uz mūsu pilsētu viņu atvilināja daba piedāvājums restorānā “MO Liepāja”. Bārmeņa darba pieredze ir arī basketbolistam Rihardam.

Lai arī bārs klientiem jau atvērts, atklāšanas ballīte iecerēta šajā nedēļas nogalē.

Attīsta kompleksu ostmalā

Jūlija otrās nedēļas nogalē, kad Latvijā tradicionāli atzīmē Zvejnieku svētkus, Liepājas ostmalā oficiāla atklāšana gaidāma restorānam un bāram “Spīķeris 53”.

Šajā senajā ostas spīķerī saimnieko Laugaļu ģimene. “Gandrīz 30 gadus mūsu tēva uzņēmums darbojās zvejniecībā, tagad mēs, dēli, biznesu turpinām, to gan pārorientējot citā jomā, tomēr sasaisti ar zivīm mēģinām saglabāt,” pauž SIA “Ervils” līdzīpašnieks Aigars Laugalis.

Viņam jau ir pieredze ēdināšanas un viesmīlības jomā, iepriekš saimniekojot viesnīcā “Jūrnieka ligzda”, kā arī bistro Valsts policijas ēkā Bāriņu ielā.

Līdz ar to uzņēmējs labi pārzina ēdināšanas jomas drēbi, arī to, ka Liepājas ēstuvēm klientu visa gada garumā ir pārāk maz. Tāpēc viņš atzīst, ka viegli nebūs.

“Es labprāt to nedarītu. Taču, attīstot spīķeri un blakus esošo māju, cenšamies to veidot kā kompleksu, kur būtu pieejami dažādi pakalpojumi. Ja reiz tāds kompleksiņš top, tad tajā nevar iztikt bez ēdināšanas. Mēs neceram uz milzīgu peļņu, taču tur, kur notiek publiskas aktivitātes, nepieciešama vieta, kur iedzert kafiju, baudīt alu un maltīti.”

“Spīķeris 53” atšķirsies ar to, ka tajā akcents būs likts uz zivju ēdieniem, bet tā pievienotā vērtība būs aiz stikla sienas izveidotais nelielais brūzis, kurā top alus ar zīmolu “Puta”.

Ēstuves un bāra izveidē kopumā investēti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Atbalsts piesaistīts no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda. “Bez šī atbalsta visdrīzāk mēs nebūtu uzņēmušies to darīt,” norāda “Ervila” līdzīpašnieks.

Šobrīd spīķerī darbojas jau minētais alus brūzis, zivju ražotne, izveidota viesu zāle, kurā iecerēts rīkot pasākumus, konferences un banketus, mājvietu radusi nevalstiskā organizācija “You+”, kā arī fitnesa zāle.

Atdzīvināt iecerēts arī blakus ēku, savukārt laukumiņā Celtnieku ielā 1, iespējams, nākotnē varētu tapt zivju tirdziņš, plānus ieskicē A. Laugalis.

Uzņēmējs vērtē, ka pagaidām šo promenādes daļu vēl var uzskatīt par nomalīti, taču siltajos vakaros tur sastopami daudzi velobraucēji un ārzemju tūristi. “Tūristi jau saprot, ka ostas pilsētā viena no topa pastaigu vietām ir promenāde, tur kaut kam ir jābūt. Mūsu ofisā bieži ienāk pilsētas viesi, taujājot, kur var iegādāties zivis un ko šeit vēl padarīt, apskatīt. Ar visu to, ka šeit nav nekāda tūristu magnēta, vieta ir diezgan aktīva, un mums tas ir jāizmanto,” saka A. Laugalis, spriežot, ka vēl lielāka rosība šajā pilsētas daļā varētu būt pēc Roņu ielas rekonstrukcijas.

Pieredze un komanda

Alija Kukīte ir SIA “Upe AK” īpašniece un vada gan kafejnīcu “Upele”, gan pirms mēneša atvērto ēdināšanas iestādi “Gastrobārs River”. A. Kukīte ēdināšanas biznesā strādā ne pirmo desmitgadi un uzskata, ka līdz šim uzkrātā pieredze ir tā, kas ļauj uz priekšu skatīties ar zināmu pārliecību un ēdājiem piedāvāt atkal jaunu vietu. Netrūkst kafejnīcu, kuras atver un jau pēc brīža aizver. Katru gadījumu varētu rūpīgi analizēt un izdarīt secinājumus. Ne vienmēr, lai bizness noturētos un būtu veiksmīgs, pietiek ar lielu entuziasmu, sapņiem par peļņu vai brīviem naudas līdzekļiem, kurus var atļauties ieguldīt.

“Vienai no pamata lietām, kurai noteikti jāpiemīt konkrētās darbības nozares uzņēmējam, ir aizrautība. Tam darbam, ko dari, tiešām jāpatīk un jābūt tavam dzīvesveidam, kas sagādā gandarījumu. Ja tā nav, būs grūti. Tāpat jārēķinās ar noteiktiem tirgus likumiem, kurus labāk pārzināt, nevis ignorēt,” secina A. Kukīte, piebilstot, ka uzņēmējs viens nav cīnītājs. Vajadzīga stabila, uzticama komanda. Pieredze atkal ir tā, kas ļauj izvēlēties piemērotākos darbiniekus. Jaunajam gastrobāram kolektīvs jau bija nokomplektēts pirms ārkārtējā stāvokļa ieviešanas, un visi pacietīgi gaidīja, kad varēs ķerties pie darba. Kā veicas no jauna atvērtajai kafejnīcai? Īpašniece atbild, ka labi. Nedēļas nogalē galdiņi pat jārezervē iepriekš, lai tiktu pie maltītes. Pirmais mēnesis nekad nesniedz patiesu ainu, jo vieta tikko atvērta. Apmeklētāji jautājot, kad būs biznesa pusdienas. Plānots, ka tās sāks piedāvāt septembrī. To zina visi pieredzējušie ēdināšanas biznesā strādājošie uzņēmēji, ka vasara ir laiks, kad var nopelnīt un iekrāt. Ziemas sezona vienmēr tiek gaidīta ar bažām. “Neviena ziema nav viegla,” neslēpj uzņēmēja. “Uzņēmējdarbībā cerēt uz mistisku veiksmi nevajag. Visa pamatā ir atbildīgs ikdienas darbs.”

Laiks dod iespējas

Aizvadītā gada novembra beigās Pasta ielā durvis vēra divu itāļu uzņēmēju izlolotā kafejnīca “Juliet”, kuru liepājnieki latviešu valodā sauc par “Džuljetu”. Kopš Pasta ielā slēdza kafejnīcu “Red Sun Buffet”, kas “Džuljetai” bija turpat aiz sienas, uzņēmēji sāka apsvērt iespēju paplašināt ēdināšanas biznesu. Kā pastāstīja viens no īpašniekiem Filipo Picigoni un kafejnīcas “Juliet” vadītāja Evija Sīkle, pavisam drīz atbrīvotajās telpās būs gan itāļu saldējuma veikals, gan itāļu restorāns ar nosaukumu “Romeo”. Šobrīd notiek remonts un labiekārtošana. F. Picigoni domā, ka šis laiks ir iespēju pilns, jo daudzi telpu izīrētāji saistībā ar aizvadīto pandēmiju kļuvuši pretimnākošāki. Nekas nav mainījies – ļaudis grib laiku pavadīt kafejnīcās un baudīt dzīvi. Abiem itāļiem ļoti patīkot Pasta iela, un tajā viņi saskata ne tikai potenciālu biznesa attīstībai, bet arī zināmu līdzību ar mazām ieliņām savas dzimtenes pilsētās. Griboties šo ielu atdzīvināt un padarīt pievilcīgu kā liepājniekiem, tā viesiem. Ārkārtējās situācijas laiku pārdzīvot palīdzējis tas, ka “Juliet” piedāvā no citām ēdināšanas vietām atšķirīgu sortimentu un, piemēram, īpašu kafiju, kādas nav nevienā citā vietā Liepājā. Šo kafiju atved no ražotnes, kas atrodas Pjačencas pilsētā Itālijā. Vēl palīdzēja piedāvājums piegādāt ēdienus mājās un brīvdienu rītos organizētās vēlās brokastis. Cerību, ka labi veiksies kā saldējuma veikalam, tā restorānam itāļu stilā, dodot tas, ka šo vietu piedāvājums būs tiešām oriģināls, atšķirīgs no citiem Liepājas restorāniem. Uzņēmējs neslēpj, ka drošības sajūtu dod arī uzkrātās finanses, kuras var ieguldīt ēdināšanas biznesā.

Kas vēl nepieciešams, lai šis bizness būtu veiksmīgs? Lūk, noslēpums! Stāsta E. Sīkle: “Ļoti svarīga ir apkalpošana, attieksme. Klients ir jālutina! Klientam jājūtas gaidītam, brīvam un laimīgam – kā mājās. Pēc tam nāk piedāvājums. Mēs atšķiramies ar savu piedāvājumu, itāļu virtuves tradīcijām, pat autentiskumu. Ja kafija, tad no Itālijas. Vīns tikai no Itālijas. Ja picas, tad ar mērci, kas gatavota tieši no Itālijā augušiem tomātiem un ir ar sieriem no šīs zemes.”

Vai nav satraukums, bailes, ka nāks Covid-19 otrais vilnis? F. Picigoni padomā un atbild: “Galvenais, lai pandēmija dzīvi neapstādina pilnībā un viss, pilnīgi viss nav jāaizver piespiedu kārtā. Konkurence ēdināšanas nozarē Liepājā pastāv, bet mēs no tās nebaidāmies. Mēs esam atšķirīgi, un cilvēki vēlas šo atšķirību, oriģinalitāti. Mūsu sadarbības partneri, uzņēmēji, kas atbrauc no Itālijas, saka, ka Liepāja viņiem ļoti patīk un kafejnīcā “Juliet” viņi jūtas kā mājās. Jācer, ka tā mūsu viesi jutīsies arī restorānā “Romeo”. Mans vectēvs un vecvectēvs no mammas puses nāk no Aizputes. Ja man ar otru līdzīpašnieku šeit nepatiktu, mūsu te nebūtu!”