Liepāja, 13.sept., LETA. Salīdzinot ar jūliju, kad klientu parādu apjoms par apkuri uzņēmumam “Liepājas enerģija” pārsniedza miljonu latu, situācija ir uzlabojusies un parāda summa patlaban sarukusi līdz nedaudz vairāk kā pusmiljonam latu, “Rietumu Radio” informēja uzņēmuma “Liepājas enerģija” valdes loceklis Andris Štāls.

Kā atzina Štāls, šogad situācija ar apkures parādiem esot pat nedaudz labāka kā pagājušajā gadā, – tradicionāli parāda apjoms straujāk samazinās, tuvojoties apkures sezonai. Vienlaikus uzņēmuma pārstāvis pieļāva, ka Liepājā varētu būt daži nami, kur apkures sezonas sākums parādu dēļ aizkavēsies. “Ir mums dažas problemātiskas mājas,” sacīja Štāls, norādot, ka to skaitā ir divi nami Karostā un Jaunliepājā, kurus iepriekš apsaimniekoja bēdīgi slavenais namu apsaimniekošanas uzņēmums “Remaks”.

Ar šo namu iedzīvotājiem vēl neesot panākta vienošanās par iepriekš izveidojušos apkures parādu atmaksu, taču Štāls pauda pārliecību, ka šāda vienošanās tiks panākta, jo iedzīvotāji izrādot interesi. Ar namiem, kur šāda vienošanās panākta, problēmu neesot, – gandrīz visi iepriekšējie parādi esot nosegti.

Pērn namu apsaimniekotāja “Remaks namu serviss” un “Remaks nami” nolaidības un ļaunprātības dēļ 11 daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem apkures pieslēgšana Liepājā bija apdraudēta. Kopējais apsaimniekotāja parāds par apkuri uzņēmumam “Liepājas enerģija” pārsniedza 100 000 latu.

“Liepājas enerģijas” pārstāvis ir pārliecināts, ka šogad Liepājā līdzīgas problēmas neatkārtosies. “Par laimi, nav signālu, ka šādas situācijas varētu atkārtoties. Izskatās, ka Liepājā šo slimību esam izslimojuši,” sacīja Štāls, piebilstot līdzīgas problēmas tagad vērojamas galvaspilsētā.

Kā ziņots, SIA “Liepājas enerģija” apkopojusi datus par debitoru parādiem, un tie uz 2013.gada 1.jūliju ir nedaudz vairāk par miljonu latu, portālu informēja uzņēmumā “Liepājas enerģija”.

Kopējo parādu summu veido gan vecie parādi, kas izveidojušies vairākus gadus atpakaļ un kurus uzņēmums piedzen tiesas ceļā, gan parādi par iepriekšējo apkures sezonu, gan kārtējie jūnija rēķini, kuriem apmaksu var veikt visu jūlija mēnesi.

SIA “Liepājas enerģija” valdes loceklis Andris Štāls norāda, ka situācija ar debitoru parādiem ir iepriekšējo periodu līmenī, tomēr savlaicīgi norēķini ir galvenais un svarīgākais priekšnoteikums, lai patērētāji saņemtu nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu.

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu patērētājus ar karsto ūdeni un apkuri ziemas mēnešos, ir savlaicīgi norēķini par patērēto siltumenerģiju. Ja arī apkures sezonas laikā kāds no klientiem nav veicis norēķinus 100% apmērā, tad vasaras mēneši ir tas laiks, lai veiktus visus aizkavētos maksājumus un jauno apkures sezonu varētu sagaidīt bez raizēm.

Siltumenerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumam “Liepājas enerģija” šogad izdevies piesaistīt ap 20 jaunu klientu, – patlaban notiekot darbs pie tā, lai centralizēto siltumapgādi pieslēgtu uzņēmuma “Liepājas metalurgs” poliklīnikai Liepājā, Brīvības ielā 95, “Rietumu Radio” informēja “Liepājas enerģijas” valdes loceklis Andris Štāls.

“Apkuri poliklīnikai “Liepājas enerģija” tehniski var nodrošināt jau šajā apkures sezonā, taču ir jābūt skaidram poliklīnikas juridiskajam statusam,” atzina Štāls, norādot, ka tas ir galvenais šķērslis apkures pieslēgšanai. Līdz šim apkuri poliklīnikai nodrošināja uzņēmums “Liepājas metalurgs”.

Kopumā “Liepājas enerģijai” šogad izdevies piesaistīt ap 20 jaunu klientu, un, kā atzina Štāls, “tas ir viens no galvenajiem tarifa samazinājuma ieguvumiem”.

“Šodien izbūvēt pilnīgi jaunu gāzes katlumāju vairs nav izdevīgi. Tie, kuriem šādas katlumājas jau ir, vēl var konkurēt ar “Liepājas enerģijas” piedāvātajiem siltumenerģijas tarifiem,” uzskata Štāls.

Viens no lielākajiem “Liepājas enerģijas” jaunajiem klientiem šogad ir Liepājas Valsts tehnikums ar diviem objektiem Vānes ielā.

“Liepājas enerģija” ir dibināta 2005.gadā un nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, sadali, pārvadi un realizāciju Liepājas pilsētā, kā arī ar elektroenerģijas ražošanu un realizāciju. Uzņēmuma akcionāri ir AS “Latvenergo” (51%), Liepājas pilsētas dome (39%) un SIA “Jaunā fabrika” (10%).