Tiek prognozēts, ka 2011.gadā enerģētikas sektors veidos trešo daļu no kopējā “UPB” koncerna apgrozījuma, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “UPB” valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš skaidroja, ka koģenerācijas staciju ražošanā ļoti cieši saistīta enerģētika un industriālā būvniecība. “Vācijā mums ir uzņēmums, kurā strādā 20 inženiertehniskie darbinieki, kuri ir izveidojuši mazo un vidēji lielo koģenerācijas staciju prototipus. Pašas koģenerācijas stacijas tiek ražotas Liepājas uzņēmuma “UPB Enerģija” ražotnē. “UPB Enerģija” nodarbojas arī ar lielāku koģenerācijas staciju projektēšanu, savukārt Šveicē ir uzņēmums “UPB AS GmbH”, kurš veic lielo koģenerācijas projektu vadīšanu trešajās valstīs, jo patlaban “UPB” izskata interesantus potenciālos projektus Pakistānā, Ēģiptē, Turcijā un Latīņamerikas valstīs,” skaidroja Pīlēns.

Viņš piebilda, ka nesen ir pabeigta 1,5 megavatu jaudas koģenerācijas stacijas būvniecība Triestē, Itālijā, kas tika paveikta, kopīgi strādājot “UPB” Latvijas, Vācijas un Šveices uzņēmumiem.

Koģenerācijas stacijas jau ir piegādātas un uzstādītas Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā, Slovākijā, Bulgārijā, ASV. Protams, koģenerācijas stacijas ir uzstādītas arī Latvijā.

“”UPB” enerģētiskais atzars aug ļoti strauji, piemēram, ja izdosies uzvarēt konkursu Ēģiptē, tas būs pasūtījums sešu miljonu eiro (4,2 miljonu latu) apjomā. Kopumā enerģētiskā sektora apgrozījums jau tagad ir mērāms miljonos latu, bet pagaidām tas vēl nav pielīdzināms būvniecības sektora apgrozījumam. Aprēķini un prognozes liecina, ka jau 2011.gadā enerģētikas sektors veidos trešo daļu no kopējā “UPB” koncerna apgrozījuma,” sacīja Pīlēns.

Pavasarī “UPB” koģenerācijas stacijas klientiem sāka piedāvāt, veicot kontraktingu, viens no tā paveidiem ir operatīvais līzings. “Šo virzienu esam tikai sākuši, jo pēc šiem principiem patlaban darbojas divas koģenerācijas stacijas Liepājā, viena stacija Berlīnē,” sacīja Pīlēns.

Viņš skaidroja, ka klasiskais kontraktings paredz, ka pasūtītājs maksā tikai par patērēto siltumu un enerģiju, bet “UPB” uzstāda koģenerācijas staciju un patur to savā īpašumā. Ir iespējama šīs stacijas izpirkšana noteiktā laikā, vai arī tā ilgtermiņā paliek “UPB” īpašumā.

“Tas ir biznesa veids, kas mazo un vidējo klientu grupai atvieglo darbību, neprasot no šiem klientiem investīcijas koģenerācijas staciju iegādē,” piebilda Pīlēns.

Jau ziņots, ka divu gadu laikā “UPB” būvniecības koncerna eksporta apjoms kopējā apgrozījumā ir pieaudzis no 20% līdz 80%.

2007.gadā 80% no koncerna kopējā apgrozījuma veidoja Latvijas iekšējais tirgus un tikai 20% bija eksports. 2009.gadā eksporta īpatsvars jau sasniedza 60%, un šogad “UPB” tirgu sadalījums jau ir pilnīgi pretējs tam, kāds bija pirms diviem gadiem.

Pateicoties eksportam, koncerna apgrozījuma kritums nebija tik straujš kā būvniecības nozarei Latvijā kopumā. Lieli pasūtījumi ārvalstīs ir arī 2011.gadam, jo koncerns šajā laikā ir kļuvis konkurētspējīgs gan Skandināvijas, gan Vācijas tirgos, turklāt patlaban tiek meklētas iespējas iekļūt arī eksotiskāku valstu tirgos, skaidroja Pīlēns.

“UPB” holdings 19 gadu darbības laikā ir kļuvis par vienu vadošiem industriāliem koncerniem Latvijā ar plašu starptautisku darbību.

AS “UPB” konsolidētais apgrozījums 2009.gadā bija 42,4 miljoni latu, bet 2008.gadā tas bija 74,4 miljoni latu.

2009.gadā “UPB” konsolidētā peļņa bija 1,24 miljoni latu, bet 2008.gadā holdings nopelnīja 2,75 miljonus latu.

“UPB” holdingā ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumi un ražotnes, kas apvienotas patstāvīgi strādājošās uzņēmumu grupās, no kurām lielākās ir “Aile grupa” (stiklotās konstrukcijas, logi, durvis, fasādes), “MB Betons grupa” (dzelzsbetons, transportbetons, inertie materiāli), “RK Metāls grupa” (konstruktīvais metāls, metāla dizains), “UPB Energy grupa” (koģenerācijas stacijas) un “UPB Nams grupa” (ģenerālbūvniecība).

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Uldis Pīlēns, kuram pieder 41,28% akciju, Oskars Mors – 24,54%, Māris Mors – 18,6%.

Visu interviju ar Pīlēnu lasiet biznesa portālā “Nozare.lv” sadaļā “Viedokļi, intervijas”.

LETA