Lai gan kolektīvās prasības Eiropā kļūst arvien nozīmīgāks instruments patērētāju tiesību aizsardzībā, daudzi patērētāji joprojām nezin, ka šāda iespēja pastāv.

Situācija mainās, piemēram, ja uzņēmums katram klientam nepamatoti iekasē divus eiro mēnesī, individuāli zaudējumi šķiet nelieli. Tomēr, ja tas skar 100 000 patērētāju, kopējie zaudējumi sasniedz 200 000 eiro mēnesī. Tieši šādos gadījumos kolektīvā prasība ir efektīvs risinājums.

Kas ir kolektīvā prasība?

Kolektīvā prasība ir tiesvedības process, kurā patērētāju labā tiesā vēršas kvalificētā institūcija – patērētāju tiesību aizsardzības organizācija. Tā pārstāv lielu skaitu cietušo patērētāju un aizstāv viņu intereses vienā tiesvedībā.

Viens no zināmākajiem piemēriem ir tā dēvētā “Dieselgate” lieta, kurā simtiem tūkstošu automašīnu īpašnieku vairākās Eiropas valstīs saņēma kompensācijas par automobiļos izmantoto manipulējošo programmatūru.

Kolektīvās prasības procesā patērētāji piesakās kvalificētajā institūcijā un iesniedz savus maksājuma datus. Ja tiesa lemj par labu patērētājiem, kvalificētā institūcija izmaksā patērētājiem piedzītās naudas summas.

Patērētājam nav jāuzņemas tiesvedības izmaksas

Būtiska kolektīvās prasības priekšrocība ir tā, ka patērētājs neuzņemas tiesvedības izmaksas.

Tiesvedību finansē organizācija, kas iesniedz prasību, tās juridiskie pārstāvji vai īpaši finansētāji. Ja prasība tiek noraidīta, izmaksas sedz organizācija vai finansētājs, nevis patērētāji.

Kāpēc kolektīvās prasības ir svarīgas?

Kolektīvās prasības palīdz ne tikai atgūt patērētājiem nodarītos zaudējumus. Tās arī veicina godīgu uzņēmējdarbību un palīdz apturēt negodīgu komercpraksi.

Lieli uzņēmumi bieži nebaidās no individuālām tiesvedībām, taču simtiem vai tūkstošiem patērētāju apvienota rīcība rada daudz lielāku spiedienu un bieži vien veicina ātrāku un taisnīgāku strīdu atrisināšanu.

Papildus informācija pieejama: www.pateretajs.lv

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Inovācijas padomes un Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (EISMEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EISMEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.