Jūs esat Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts. Kā vērtējat 2026.gada valsts budžeta izskatīšanu?

Uzskatu, ka valsts budžeta veidošanai jābūt krietni caurskatāmākai un atklātākai nekā tā ir šobrīd. To esmu teicis kopš 2022.gada nogales, kad biju vēl koalīcijas deputāts.

Man nav pieņemami, ka finanšu ministrs Ašeradena kungs var lemt par 1.8 miljardu aizņēmumu, bet neatšifrēt kādām vajadzībām šis finansējums tiks novirzīts.

Jā, redzam, ka ceturtdaļa paredzēta drošībai, kas ir pareizi. Bet kam pārējais – vai tas tiek ”apēsts” vai gudri investēts ekonomikā vai jaunu nodokļu maksātāju dzimstībā? Atbildes nav. Toties redzam, ka 2025.gada budžeta izpilde neatbilst Saeimā lemtajam un sabiedrībai solītajam, ka atalgojums valsts pārvaldē nepieaugs vairāk par 2.6%. LDDK analītiķis Jānis Hermanis pēc Valsts Kases datiem aprēķinājis, ka patiesībā atlīdzībā pieaugums bijis 6.7% – krietni virs solītā. Kādēļ neviens Ministru kabinetā neuzņemas par to atbildību?

Tātad budžetu vērtējat kā sliktu?

Katrā budžetā ir gan uzteicamas, gan kritizējamas lietas. Uzteicami, ka atvēlēsim 4.9% no IKP aizsardzībai, kas ļauj stiprināt NBS spējas aizstāvēt valsti. Šo kursu NA uzsāka, un ir atbalstījusi arī esot opozīcijā. Tāpat IIN neapliekamā minimuma reforma ļaus no 2026.gada katram darba ņēmējam saņemt nedaudz vairāk ”uz rokas”. Tāpat nedaudz pieaugs arī atbalsts audžuģimenēm, kā arī bērnu kopšanas pabalsts.

Lai arī centieni ir bijuši, tomēr līdz galam, mūsuprāt, netiek risināti 2 galvenie valsts apdraudējumi – drošība uz austrumu robežas un dzimstības antirekordi. Ja reiz aizņemamies 1.8 miljardus, tad varēja atrast 11 miljonus, lai Valsts Robežsardze varētu nokomplektēt personālsastāvu, kas ļautu pašiem aizsargāt savu robežu, jo šobrīd mums to ceturtajā pilna mēroga kara gadā palīdz darīt Igaunijas un Lietuvas robežsargi. Vai tas nav starptautisks kauns?

Otrkārt, dzimstības veicināšanai jānodrošina, ka jauna sieviete netiek finansiāli sodīta par to, ka izlemj karjerā ņemt pauzi, lai laistu pasaulē mazuli. Šobrīd sievietei ieņēmumi bērna kopšanas laikā samazinās, bet izdevumi pieaug – tā ir ačgārna un demotivējoša kārtība. Brīnos, ka to nesaprot arī partijas, kas retorikā sakās aizstāvam sievietes. Vai tā nav divkosība? Jā, pabalsti nav vienīgais dzimstības faktors, bet tas ir viens no būtiskākajiem. Piemēram, Ģimenes valsts pabalsts joprojām ir 25 eiro par 1 bērnu, 100 eiro par diviem un 225 eiro par trim, bet šis atbalsta apmērs tika pieņemts 2022.gadā un kopš tā laika precēm un pakalpojumiem pēc Latvijas Bankas datiem ir 30% inflācijas kāpums, tāpēc būtu tikai taisnīgi, ja arī šis pabalsts tiktu indeksēts vismaz iepriekšējo gadu apmērā – pie tam, saņēmēju jeb bērnu skaits taču samazinās, tātad samazinās arī ietekme uz budžetu.

Deputātiem jāsaprot, ka ģimenēm ar bērniem nav tādu lobija organizāciju kā azartspēlēm vai vēja parkiem – šiem pabalstiem būtu jāpalielinās automātiski.  

Kas konkrēti budžetā tika rosināts Liepājai vai Dienvidkurzemei?

Budžetā rosināju turēt solījumu, lai Liepājas-Rīga pasažieru vilcienu reisu skaits tiktu dubultots. Tāpat ar kolēģi Lindu Matisoni rosinājām piešķirt finansējumu ”Liepājas Neredzīgo biedrībai”, lai Mārim Ceirulim ar komandu izdotos īstenot ieceri par sociālās rehabilitācijas un atveseļošanās māju personām ar invalididāti. Abi šie priekšlikumi tika noraidīti, bez paskaidrojumiem.

Līdzīga situācija ar Dienvidkurzemi – neatbalstīja Nacionālās apvienības priekšlikumu par autoceļa Priekule-Ilmāja asfaltēšanu, kas priekulniekiem un vaiņodniekiem ļautu tikt uz A9 šosejas, nebraucot līkumu caur Grobiņu. Neieklausījās arī priekšlikumā par ES fondu piemērošanas un izmaksu attiecināšanas noteikumu maiņu, ko iesniedzām pēc Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja Andra Jankovska lūguma, kas būtu ļāvis sekmīgāk piesaistīt finansējumu pašvaldībai.

Apzinos, ka koalīcijai atbalstīt opozīcijas priekšlikumus nav populāri, tāds ir politiskais klimats. Tomēr gaidītu no citām partijām lielāku izpratni par reģioniem, jo šie priekšlikumi ir vietējo pašvaldību, biedrību un iedzīvotāju akūti nepieciešamas vajadzības, ne greznības.

Budžeta pielikumos redzam, ka koalīcija iebudžetējusi 2.1 miljonu eiro, lai turpinātu atkrastes vēja parka ”ELWIND” projekta virzību pretī Pāvilostai. Kāds ir Jūsu viedoklis?

Esmu bijis kritisks par šo projektu, esmu Pāvilostas un Jūrkalnes biedrību pārstāvjus arī pulcējis Saeimas telpās par šo jautājumu. Manuprāt, ”ELWIND” projekts ir jāaptur, jo tā virzībā ir būtiski izpētes trūkumi, arī sabiedrības iesaiste un iebildes nav ņemtas vērā. Tāpat tam ir zudis ekonomiskais pamatojums. Arī no valsts drošības viedokļa un hibrīdkara situācijas Baltijas jūrā turpināt šī projekta attīstību būtu neprātīgi, it īpaši, redzot, ka zviedri no līdzīgiem projektiem jau atteikušies. Arī kopējā enerģētikas stratēģijā uzskatu, ka šis projekts vairāk bija paredzēts elektrības eksportam uz Vāciju, nevis pašu vajadzībām, un tas faktiski nevar tikt īstenots bez ”contract for difference” jeb valsts subsīdijai, ko mēs visi piemaksātu investoram gadījumos, ja ieņēmumi ir samazinājušies. Šāda shēma būtībā ir kārtējais OIK, un šāds princips ir noraidāms. Tāpēc rosināju šos ”ELWIND” paredzētos 2.1 miljonus pārvirzīt Dienvidkurzemes civilās aizsardzības vajadzībām. Pretargumentu nebija, bet tik un tā vairākums koalīcijas deputātu nobalsoja par ”ELWIND” tālāku virzību.

Jūsu oponenti ”Progresīvie” budžetā panāca, ka tiks palielināta vinjetes maksa džipiem un furgoniem, tostarp, tā būs jāmaksā arī reģionu autoceļos. Kā koalīcija skaidro šo lēmumu?

Reģionos autoceļu lietošanas nodevas maksa palielināšanu jutīs visvairāk. Iespējams, tāpēc arī ”Progresīvie”, kuru vēlētājs koncentrējas Rīgā, atļaujas šādi izrīkoties. Grozījumi paredz, ka džipi, furgoni, busiņi svarā virs 3 tonnām turpmāk maksās par vinjeti krietni vairāk, un nāksies maksāt arī par reģionālajiem ceļiem. Manuprāt, tā ir koalīcijas tuvredzība, ja prēmijās un naudas balvās izmaksā 245 miljonus eiro, bet rosīgajiem cilvēkiem, mājražotājiem un uzņēmējiem reģionos uzliek šādu slogu. Pamatojums tam juridiski vājš – esot jāveicina kravu vešana ar dzelzceļu nevis auto.

Diez, kuru vilcienu ”Progresīvie” bija iedomājušies, lai no Rucavas vai Pāvilostas mājražotājam uz Liepāju vestu savu produkciju?

Traģikomiska izpratne par Latvijas reģionu situāciju. Ceturtdien Saeimas sēdes darba kārtībā ir atkārtoti iekļauts šis jautājums. Ar Nacionālās apvienības kolēģiem aicināsim ”Progresīvo” satiksmes ministru atteikties no šīs ieceres un kļūdu labot.

Noslēgumā – ko Nacionālā apvienība sagaida no budžeta Dienvidkurzemes un Liepājas pašvaldībās 2026.gadā?

Pašvaldībām katrs gads kļūst arvien grūtāks. Zinu, ka jaunā Dienvidkurzemes novada domes vadība skrupulozi pārskata izdevumus un plāno arī atsevišķas investīcijas, bet situācija kopumā nav viegla. Ja pēc 2021.gada novadu apvienošanas pašvaldībai bija aptuveni 10 miljoni eiro mantojumā, ar ko varēja visai brīvi rīkoties, tad savukārt šim domes sasaukumam šādas greznības nav – katrai budžeta pozīcijai jāpieiet ar atbildību un komandas darbu.

Liepājas pašvaldības budžetā NA kolēģi Vilmārs Vecvagaris un Uldis Lipskis iesnieguši vairākus priekšlikumus, kas uzlabotu drošību un civilo aizsardzību Liepājā, tostarp palielinot atalgojumu drošības nozarē strādājošajiem. Uzskatām, ka civilās aizsardzība un drošība ir ne tikai valsts, bet arī pašvaldības atbildība, un līdztekus ekonomiskajai attīstībai, arī civilās aizsardzības jautājumiem jākļūst par Liepājas domes prioritāti.

Informāciju sagatavoja un publikāciju apmaksāja Nacionālā apvienība.