Izgatavot, saražot, izcept vai nokūpināt nav problēma, apliecina pārtikas mājražotāji un viņu kontrolētāji, izvirzot par galveno jautājumu – kur un kā ražojumu pārdot? Redakcija vēlējās noskaidrot, kādas iespējas ir Liepājā tieši no ražotāja pirkt lauku saimniecībā sietu sieru, biezpienu, kūpinātu desu, mājas virtuvē ceptas pankūkas, pīrāgus vai sklandraušus.

Pētertirgū mājražotāji atrodami kā tirgus laukumā, tā skārņos. Kā uzzinājām SIA “Pētertirgus” administrācijā, nebūt nav tā, ka mājražotāju būtu tik daudz, ka visiem tirgū pietrūktu vietas. To ir pietiekami, tikai jārēķinās, ka tradicionāli vasarās tirgus laukumā pārdevēju būs ļoti daudz. SIA “Pētertirgus” direktore Dzidra Treigute stāsta: “Pret mājražotājiem mums ir īpaša attieksme un, ja iespējams, piedāvājam atlaides, dažādas priekšrocības.” Direktore sacīja, ka, viņasprāt, runas par deviņu ādu plēšanu no nomniekiem nav uztveramas nopietni. “Manuprāt, ne jau nomas maksa ierobežo mājražotāju aktivitātes. Lai tirgotos ar atsevišķām pārtikas precēm, ir vajadzīga vesela virkne dažādu atļauju, pārbaužu, un par to visu jāmaksā.”

Iespēju zemniekiem un pircējiem vēlas dot arī akciju sabiedrība “Mēs Liepājai”. Pēc ieceres, piektdienās un sestdienās pie veikala “Kurzeme” varētu notikt lauku pārtikas produktu tirdziņš, neprasot par tirgošanos no pārdevējiem vairāk kā tik, cik jāmaksā pašvaldībai par tirdzniecības vietas atļauju. Taču šī ideja vēl ir procesā. Arī uzņēmējs Juris Jaunzems labprāt iznomātu telpas tuvu Pētertirgum “alternatīvam veselīgas pārtikas tirdziņam”. Tomēr, pirms pieņemt lēmumu, “gribu sajust pieprasījumu no profesionāļiem”, sacīja J.Jaunzems.

Bet viens īpašs Zaļais tirdziņš 4.aprīlī četras stundas tiks atvērts viesnīcas “Europe City Hotel Amrita” pagalmā. Viesnīcas restorāna “Oskars” menedžere Gunta Hūna pastāstīja, ka iniciators ir Rīgas restorāna “Vincents” šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš Latvijā ieviesis veselīga ēdiena piekritēju kustību “Slow Food” un ir iedvesmotājs veselīga ēdiena gatavošanai no vietējiem produktiem. Tirdziņa pieteikumā pašvaldībai minēts, ka plānota apmēram 30 zemnieku piedalīšanās.

Latvijas zemnieki ir atvēruši tirdziņu arī internetā. Tur varam atrast gan svaigu gaļu, lauku kūpinājumus, gan mājas sieru, krējumu, biezpienu, olas, gan daudz ko citu. Mājaslapā www.zemnieks.info no Liepājas rajona savu produkciju piedāvā 16 saimniecības. Daļa no tām preces un pakalpojumus sludina anonīmi, taču pircējam saimniecības nosaukums netiekot slēpts.

Liepājas domē izpilddirektora vietnieka Ronalda Fricberga vadībā darba grupa jau pusgadu vētī pašvaldības apstiprinātos noteikumus par tirdzniecības vietu nodevām un par ielu tirdzniecību. Noteikumi tiek pārskatīti, lai tos vienkāršotu un lai varētu nākt pretī mājražotājiem. Tomēr darba grupa pie skaidriem secinājumiem vēl aizvien nav tikusi, jo vēl aizvien nav vienotas izpratnes, ko var atļaut un ko ne. “Pēc likuma pašvaldībai tirdzniecības vietas ir jāiekārto, bet tādu mums nav,” sacīja R.Fricbergs. “Lēnām šķetinām arī labos piemērus no citām pilsētām par izbraukuma tirdzniecību un gadatirgiem. Domāju, ka mēs vēl ilgstoši ar šiem jautājumiem strādāsim.” Taču pašlaik Liepājas dome tirdzniecības vietu atļaujas izsniedz pēc vecajiem noteikumiem.

Plašāk par tirdzniecības noteikumiem mājražotājiem, Liepājas domes pārstāvju, kā arī zemnieku viedokļus lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11.marta numurā Noras Driķes un Daigas Luteres publikācijā.