Lauku atbalsta dienests tikko kā izdalījis pēdējos līdzekļus Eiropas fondu finansētajā pasākumā “Lauku saimniecību modernizācija”, un pilnīgi visi Dienvidkurzemē pieejamie līdzekļi tikuši vienai saimniecībai – AS “Grobiņa”, kas audzē ūdeles kažokādu iegūšanai, ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”.

Kopumā tika sadalīti astoņi miljoni latu, no kuriem 3 845 240 latu bija pieejami Austrumlatgales reģionam, 2 793 271 latu – Dienvidlatgalei un 1 446 793 latu Dienvidkurzemes reģionam. Austrumlatgalē iespēju attīstīties ar Eiropas fondu atbalstu ieguva 129 saimniecības, Dienvidlatgalē – divdesmit, bet Dienvidkurzemē – viena.

Kurzemē cīņa par atlikušajiem šī perioda Eiropas fondu līdzekļiem bija vissīvākā. Vienpadsmit zemnieku rakstītie projekti bija ieguvuši vienādu atbalsta punktu skaitu – septiņdesmit. Lielākā daļa projektu bija pieteikti atbalstam aptuveni septiņdesmit tūkstošu latu robežās. Bet izrādījās, ka kopā ar mazajiem startējis arī miljonu projekts. Un tieši tas paņēmis visu šai reizē Kurzemei atvēlēto naudu jeb pusotru miljonu. Tā ir arī tuvu maksimāli pieejamajai atbalsta summai vienai saimniecībai.

Lauku atbalsta dienesta amatpersona Māris Muižnieks “de facto” skaidro, ka gadījumā, ja vairāki pretendenti ieguvuši vienādu punktu skaitu, tad priekšroka tiek dota tam, kuram ir lielāki ieņēmumi no lauksaimniecības ražošanas un iepriekš nav saņemts ES finansējums pasākumā “Lauku saimniecību modernizācija”. To nosaka Ministru kabineta noteikumi un šie nosacījumi ir zināmi visiem pretendentiem.

Uzvarētājs ir biržā kotētā akciju sabiedrība “Grobiņa”, kas pērn apgrozījusi divarpus miljonu latu. Puse no kompānijas akcijām pieder Argitai un Gundaram Jaunsleiņiem. AS “Grobiņa” audzē ūdeles kažokādu iegūšanai. Šobrīd fermā ir 100 000 dzīvnieku, bet ar ES atbalstu iecerēts apjomus dubultot. Jauno fermu uzņēmums cels Pāvilostas novada Vērgales pagastā. Pašvaldība šiem nolūkiem jau iznomājusi zemi un gatavs ir arī būvprojekts. Ieceres kopējās izmaksas ir četri miljoni latu.

Gundars Jaunsleinis ir kompānijas valdes priekšsēdētājs un viņš “de facto” stāsta, ka ūdeļu audzēšana ir ļoti perspektīva un ienesīga nozare: “Pirmkārt – eksportspējīga nozare; mēs 98 % no produkcijas eksportējam, un pircēji ir lielākoties, ap 68% ir Ķīnas tirgus un 25% – ir Krievijas tirgus, un šīs valstis neietekmēs arī iespējamā krīze Eiropā”.

Izrādās, ka šādām lielsaimniecībām ir tieši tādi paši atbalsta saņemšanas kritēriji, kā mazajiem, kuri par miljonu apgrozīšanu nevar pat sapņot. Tomēr tieši apgrozījums spēlē būtisku lomu atbalsta saņemšanā. Atšķirība vien tāda – ja lielais tiek saraksta augšgalā, pārējiem nepaliek nekas. Vismaz šoreiz tā ir noticis un zemnieki sacensību uzskata par nevienlīdzīgu. Ne viens vien uzskata, ka būtu vajadzīgas pārmaiņas, jo lielie spēlētāji var spēlēt ar lielākiem akordiem.

Lauku atbalsta dienesta amatpersonas atsaucas uz ministru kabineta noteikumiem un uzsver – viss notika saskaņā ar tiem. Un neko mainīt negrasās. “Tā sakritība varbūt tāpēc, ka ir pēdējā projekta kārta, Pirms tam tāda netika novērota, jo finansējums visu laiku bija pietiekams. Naudu iepriekš deva arī tiem, kas palika aiz svītras, jo iepriekšējās kārtās piedalīja klāt finansējumu – visiem, kuru projekti bija atbalstāmi.”

Šoreiz ir pilnīgi skaidrs – papildu naudas nebūs, kamēr nesāksies nākamais Eiropas fondu plānošanas periods. Un tiem zemniekiem, kas atbalstu nesaņēma, priekšā ir lielā izšķiršanās – īstenot projektu par savu naudu, atlikt, cerot uz vēl nesadalīto Eiropas naudu, vai atteikties no projekta īstenošanas vispār.

Pasākumā “Lauku saimniecību modernizācija” Latvijā kopumā piecu gadu laikā piešķirti aptuveni 250 miljoni latu, no tiem izmaksāta aptuveni puse, bet vēl puse ir apgūšanas procesā.

TVNET/De facto