AS “KVV Liepājas metalurgs” uzskata par
nepamatotiem un noraida ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas intervijā
Latvijas Radio izteiktos pārmetumus par rūpnīcas īpašnieku uzņēmējdarbības
izpratni, kas “drīzāk atgādina padomju, nekā Eiropas Savienības tradīcijas”, teikts “KVV Liepājas metalurgs” preses dienesta izplatītajā ziņojumā.

“KVV Liepājas metalurgs” vadība 2015.gadā patiešām
vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību saņemt elektroenerģiju par ievērojami
zemāku cenu, lai uzņēmuma saražotā produkcija spētu būt konkurētspējīga
galvenajos mērķa tirgos – Skandināvijas valstīs, Vācijā, Polijā. Arī uzņēmuma iepriekšējie
īpašnieki un vadība jau 2011.–2012. gadā vairākkārt aicināja valdību samazināt
elektroenerģijas cenu, tādēļ pārmetumi par postpadomju domāšanu
pašreizējai “KVV Liepājas metalurgs” vadībai nav saprotami.

“Padomju tradīciju garā, acīmredzot, ir darbojusies arī
Latvijas valdība, kura pirms sešiem gadiem izsniedza apjomīgu valsts garantiju metalurģijas
uzņēmuma ražotnes modernizācijai paredzētajam kredītam. Tādu pašu domāšanu un
darbības metodes varētu piedēvēt arī uzņēmuma konsultantiem un maksātnespējas
administratoram, jo viņiem – kā ikvienam Latvijā – iepriekšējo rūpnīcas
īpašnieku vēlme saņemt zemāku elektroenerģijas cenu bija ļoti labi zināma,” norāda uzņēmuma valdes loceklis Igors Talanovs. Viņš piebilst: “Arī tādi
uzņēmumi kā “Cemex”, “Valmieras stikla šķiedra”, “Latvijas Finieris” kopīgi ar “Liepājas metalurgu” iepriekš prasīja zemākas
elektroenerģijas cenas. Vai arī šiem ražotājiem var pārmest padomju laiku
izpratni par uzņēmējdarbību?”

“Ignorēt starptautiskā tērauda tirgus konjunktūras
pasliktināšanos un to aizstāt ar pārmetumiem par izpratni ir ļoti vienkāršota
šīs sarežģītās situācijas risināšanas metode, kas, iespējams, ir pieņemama
politiskajā retorikā, taču noteikti nav efektīva uzņēmējdarbībā. “KVV Liepājas
metalurgs” darbības krīzes patiesie iemesli ir NVS valstu tērauda izstrādājumu lielais
piegādes apjoms par dempinga cenām Krievijas rubļa krītošās vērtības dēļ, lētas
produkcijas apjomīgas piegādes no Ķīnas ievērojamā šīs valsts iekšējā patēriņa samazināšanās
dēļ, kā arī neizdevīgā ASV dolāra un eiro kursa attiecība. “KVV Liepājas metalurgs” konkurētspēju negatīvi ietekmē arī tas, ka vairākās
Eiropas Savienības valstīs lielajiem patērētājiem elektroenerģijas cena ir
samazināta,” teikts rūpnīcas paziņojumā.

Tāpat paziņojumā atzīmēts, ka padomju laiku izpratnes pārmetumu gaismā mazliet dīvaini
izskatās arī tie Lielbritānijas, Beļģijas, Itālijas, Vācijas, Slovākijas,
Čehijas tērauda ražošanas uzņēmumi, kuri prasījuši un saņēmuši savu valstu
valdību palīdzību. Elektroenerģijas cenas atlaides lielajiem patērētājiem
Lielbritānijas valdība ar Eiropas Komisiju saskaņoja pusotra mēneša laikā, kā
rezultātā elektroenerģijas cena šiem patērētājiem samazinājās no aptuveni 80
līdz 40 eiro par MWh.
Slovākijas valdība ar metālapstrādes uzņēmumiem parakstīja formālu vienošanos,
kurā abas puses apņēmās veikt darbības, tai skaitā valsts apņēmās sniegt atbalstu,
lai ražotāji varētu turpināt sekmīgu darbību. Beļģijas, Itālijas valdības arī
sniegušas atbalstu savu valstu tērauda ražošanas uzņēmumiem.

“Acīmredzot arī Latvijas
piena ražotājiem, cūku audzētājiem un citu sektoru uzņēmējiem ir padomju laika
izpratne, ja arī viņi nozarei sarežģītā brīdī ir vērsušies pēc atbalsta pie
valdības. Tikpat labi šādu izpratni var pārmest arī tiem uzņēmumiem, kas cieta
no Krievijas noteiktā embargo un tādēļ vēlējās saņemt palīdzību no valsts,” rakstīts uzņēmuma paziņojumā.
“Dažādu
nozaru uzņēmumi daudzās Eiropas valstīs sarežģītās situācijās regulāri vēršas pēc
palīdzības pie valdības, un mēs labi zinām, ka iespējamā palīdzība sarežģītā
procedūrā jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.Tādējādi šeit ir pilnīgi nevietā runāt
par padomju laiku izpratni un tradīcijām. Sarežģītā situācijā patlaban ir arī “KVV Liepājas metalurgs”, taču atbalsta un izpratnes vietā no valdības pēdējās dienās
esam saņēmuši vien ultimatīvas prasības. Tomēr, neraugoties uz to, mēs ceram,
ka varēsim turpināt dialogu ar jauno valdību, apliecinot uzņēmuma
makroekonomisko un sociālo nozīmīgumu,” akcentē Igors Talanovs.