Ja finanšu grūtībās nonākušajā metalurģijas uzņēmumā “Liepājas metalurgs” īstenosies ļaunākais iespējamais scenārijs, Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides gada pieauguma tempi, visticamāk, kļūs negatīvi.

Taču tas nenozīmēs jaunu krīzi tautsaimniecības mērogā, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē “makroekonomika.lv” atzīst centrālās bankas ekonomists Igors Kasjanovs.

Viņš sacīja, ka mēneša svārstības apstrādes rūpniecības apakšnozaru dalījumā nenorāda uz būtiskām tendenču maiņām, taču metālu sektora negatīvā tendence, kas uzrāda kritumu par 19,5% salīdzinājumā ar janvāri, ir izceļama – 2013.gada februārī metālu ražošanas apmēri Latvijā bija par 27,2% mazāki nekā vidējā 2012.gada mēnesī, kas ir izskaidrojams ar jaudu noslodzes kritumu “Liepājas metalurgā”.

Vienlaikus Kasjanovs uzsvēra, ka februārī kritumu metālu sektorā gandrīz pilnībā spēja kompensēt neliels uzrāviens kokmateriālu ražošanā (par 5%), ko jau atkal virzīja gatavo izstrādājumu, nevis koksnes pirmapstrādes apmēru kāpuma pieaugums, taču diez vai arī nākamajos mēnešos kāda no apakšnozarēm spēs kompensēt izlaides sarukumu metālu nozarē.

“Par tendenču maiņu, visticamāk, varēsim runāt no marta, kad apstrādes rūpniecības produkcijas apmēriem vajadzētu samazināties. Par to pašlaik liecina visu veidu pieejamā statistiskā informācija,” norādīja Kasjanovs.

Viņš piebilda, ka Eiropas Komisijas noskaņojuma rādītāji un PMI rādītāji liecina par rūpniecības konjunktūras pasliktināšanos Eiropā. “”Eurostat” dati liecina, ka Eiropas Savienības apstrādes rūpniecība pēdējo piecu mēnešu laikā ir uzrādījusi četrus mēnešus ar saražotās produkcijas apmēru samazinājumu. Turklāt arvien vairāk savelkas mākoņi tieši virs Latvijai būtiskajām nozarēm – būvniecība Eiropā stagnē, kas negatīvi ietekmē Latvijas kokmateriālu un metālu eksportu, autobūvē arī vērojamas lejupslīdes pazīmes, kas negatīvi ietekmē tos Latvijas uzņēmumus, kas ražo detaļas automobiļu ražošanai, kā arī joprojām nav vērojamas jebkādas pozitīvas iezīmes Eiropas metalurģijas nozarē. “Tādējādi gaidāms, ka negatīvie efekti no Eiropas tuvākajā laikā tikai pieņemsies spēkā,” klāstīja Kasjanovs.

Vienlaikus LB ekonomists atgādināja, ka apstrādes rūpniecība iepriekš ir pierādījusi, ka spēj attīstīties nelabvēlīgas globālās konjunktūras apstākļos, tomēr šoreiz ir jāņem vērā arī vietējā mēroga norises “Liepājas metalurgā”.

“Pagaidām nav pilnībā skaidrs, kā varētu attīstīties turpmākā notikumu gaita ar uzņēmuma darbību, tomēr skaidrs ir viens – apgrozāmo līdzekļu trūkums uzņēmumam liedz darboties pilnvērtīgā režīmā, un uz to jau iepriekš norādīja “raustīgie” metālu apakšnozares izlaides dati. Ja īstenojas ļaunākais iespējamais scenārijs, apstrādes rūpniecības nozares izlaides gada pieauguma tempi, visticamāk, kļūtu negatīvi. Tomēr tas nenozīmētu jaunu krīzi tautsaimniecības mērogā. Kā zināms, metāla rūda Latvijā netiek iegūta (vismaz rūpnieciskos apmēros), tādējādi izejvielas tiek importētas. Tas ir iemesls, kādēļ metālu nozares pievienotās vērtības īpatsvars Latvijā ir ļoti zems,” informēja Kasjanovs.

Viņš arī atzina, ka bieži “Liepājas metalurgs” tiek minēts kā lielākais eksportētājs, bet tiek aizmirsts, ka tas ir arī viens no lielākajiem importētājiem. “Tādējādi tieša ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) nebūtu pārāk būtiska (0,6–0,7% no IKP), vairāk būtu jāuztraucas par sekundārajiem efektiem – saistīto uzņēmumu apgrozījuma kritumu, konfidences efektiem, atlaistā darbaspēka pirktspējas kritumu u.tml.,” pavēstīja Kasjanovs.

Vienlaikus LB ekonomists arī piebilda, ka ieilgušajai ziemai no rūpniecības viedokļa ir pozitīvs efekts un gaidāms, ka šā gada otrajā ceturksnī enerģētikas sektorā būs vērojama izaugsme, ko nodrošinās gan ilgāka apkures agregātu darbināšana, gan lielāka pietece Daugavas baseinā, kas ļaus hidroelektrostacijām saražot vairāk elektroenerģijas.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka apstrādes rūpniecībā produkcijas izlaide 2012.gada pirmajos divos mēnešos palielinājusies par 0,9% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu. Februārī salīdzinājumā ar janvāri apstrādes rūpniecība pieauga par 0,2%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri – par 1,9%.