Akciju sabiedrība “UPB holdings” sava uzņēmuma filozofijas izklāstā jau vairākus gadus paudusi pretenzijas uz konkurētspēju Eiropā un savu mērķu piepildījumu līdz šim bija uzsākusi ar sekmīgiem būvniecības projektiem Skandināvijas valstīs – Islandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā. Šā gada pavasarī Liepājā radītais, bet visā Latvijā sazarotais holdings jeb daudznozaru kompānija nāca klajā ar skaļu pieteikumu vēl vienam izaicinājumam, paziņojot par uzņēmumu izveidošanu Vācijā un Šveicē, lai ar energotehnisko iekārtu projektēšanas un servisa uzņēmumiem piedalītos energoresursu tirgū Eiropas centrā.

“UPB holdingam” piederošā jaunizveidoto uzņēmumu grupa “UPB Energy” ir ar 100% Latvijas kapitālu, taču tajā vadošos amatos strādā Rietumeiropas speciālisti. “UPB holdinga” prezidents Uldis Pīlēns uzsver, ka tādējādi Latvijas kompānija sākusi apliecināt – Austrumeiropas kompānija var veiksmīgi integrēties Rietumu tirgū. “UPB holdinga” prezidents ir pārliecināts, ka šis projekts ir tikai sākums koncerna veiksmīgai biznesa attīstībai Eiropā.

Nākotnes projekts

Kas tās tādas koģenerācijas stacijas, kuras Liepājā ciešā sadarbībā ar Berlīnes kolēģiem nupat uzsākusi ražot uzņēmumu grupas “UPB Energy” Latvijas puse? Kādēļ tieši šis ir Liepājā vadības centru saglabājušā holdinga aktuālākais ilgtermiņa stratēģiskais projekts? Kāpēc tieši tagad “UPB holdings” nolēmis vienā no saviem atzariem apvienot Šveices speciālistu tehnisko kompetenci un Latvijas ražošanas izmaksas, lai ielauztos Vācijas tirgū šajā nozarē? Un vai tiešām šis bizness ir tik drošs un perspektīvs, lai tā izveidē ieguldītu 3 miljonus eiro? Tie, papildināti ar daudziem niansētiem kāpēc?, kā?, vai tiešām?, ir galvenie jautājumi, kas varētu rasties cilvēkam, kurš nav bāzis galvu vienkāršajam mirstīgajam sarežģītajā energoresursu biznesā, bet kura Eiropas durvīs kāju apņēmīgi likusi akciju sabiedrība “UPB”.

Aprīļa izskaņā kompānija organizēja Rīgas un Liepājas plašsaziņas līdzekļu pārstāvju ekspedīciju, kas divu dienu laikā Liepājā un Berlīnē vairākos akciju sabiedrības uzņēmumos mēģināja rast atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.

Koģenerācijas ābece

Koģenerācijā vienlaikus tiek ražoti divi produkti – siltums un elektroenerģija. Ar šo tehnoloģiju iespējams lielos daudzumos samazināt ogļu, dabasgāzes un naftas izmantojumu. Lielās elektrostaciju tehnoloģijas neatkarīgi no tā, vai enerģiju ražo no oglēm vai ar kodoltehnoloģijām, vairāk nekā divas trešdaļas radītā produkta neizmanto. Ar koģenerācijas starpniecību enerģija tiek izmantota divkārt, un efektivitāte šajās iekārtās ir līdz pat 90 procentiem. Savukārt pašā ražošanas procesā atmosfērā tiek izvadīts ievērojami mazāks kaitīgo un siltumnīcas efektu veidojošo gāžu daudzums. Tieši tāpēc Vācijas vadība jau 2000.gadā koģenerāciju nosaukusi par nozīmīgāko šī kaitīgā efekta samazināšanas uzdevumu.

Videi draudzīgās, pašlaik Latvijas mērogos vēl par nākotnes tehniku dēvējamās koģenerācijas stacijas izmantojamas gan dzīvojamo un sabiedrisko ēku, gan skolu un slimnīcu, gan sporta un atpūtas kompleksu, industriālo objektu un parku, kā arī lauksaimniecības objektu apgādē ar enerģiju. Ļoti vienkāršoti runājot, koģenerācijas staciju ražotā enerģija zināmā patēriņa līmenī ļauj saražot karsto ūdeni visa gada laikā. Vienlaikus šo staciju esamība ļauj būt drošiem, ka nepārtrūks elektrības piegāde ārkārtas situācijās, piemēram, vētru laikā, kas ārstniecības iestādēm var būt dzīvības vai nāves jautājums šo vārdu vistiešākajā nozīmē.

Jāatzīst gan, ka koģenerācijas stacijas vienas pašas nespēj nodrošināt ar nepieciešamo apkures daudzumu telpas ziemā. Tomēr Eiropā arvien biežāk koģenerācijas stacijas ir viens no enerģijas avotiem lielos atpūtas un izklaides kompleksos vai industriālajos parkos, jo dod vairākkārtēju enerģijas ietaupījumu un līdz ar to būtiski samazina izmaksas ēku apsaimniekošanas pozīcijās.

Patlaban daudzās koģenerācijas stacijās, arī “UPB Energy” izgatavotajās, galvenokārt enerģijas ražošanai izmanto dabasgāzi. Taču dzinēju tehnoloģijas turpina attīstīties, un enerģijas ražošana jau tagad var tikt īstenota ar pavisam cita veida kurināmo, piemēram, atkritumu poligonos iegūto gāzi. Vēl racionālāk enerģiju var ražot lielajās zemnieku saimniecībās, piemēram, Šveicē daudzas no tām jau tagad koģenerācijas staciju darbināšanai izmanto biogāzi, kas rodas mēslu pārstrādes procesā. Tāpat koģenerāciju staciju darbībai iespējams izmantot akmeņogļu raktuvēs iegūtu gāzi, augu eļļu un bioloģisko dīzeļdegvielu.

“UPB Energy” Eiropas lidojums

Kā ļaudīm, kas lietišķi pretendē uz to, lai būtu pirmie puiši ciemā vai tādā pavisam nelielā valstī kā Latvija, ielauzties Vācijas koģenerācijas ražošanas un servisa tirgū, kur valda savi spēles noteikumi, kas turklāt tiek izspēlēti pēc lielvalsts biznesa tradīcijām? It īpaši, ja nav noslēpums, šīs tradīcijas savukārt a priori paģēr, ka viss, kas nācis no Austrumeiropas, pēc būtības uzskatāms par mazāk vērtīgu. “UPB Energy” tomēr spēja un prata pārtvert prominenta uzņēmuma servisa komandu, kam ir ne vien augsts profesionālais līmenis, bet arī sava klientūra – apmēram 100 uzņēmumu, kuru pārraudzībā ir apmēram 150 koģenerācijas staciju.

“UPB” prezidents Uldis Pīlēns skaidro, ka teorētiski tas nemaz nav bijis sarežģīti – akciju sabiedrības vadītāji no saviem partneriem Šveicē uzzinājuši, ka viens no šās valsts pilsoņiem piederošiem un Vācijas tirgū pirmajā divdesmitniekā savā nozarē esošajiem uzņēmumiem neveiksmīga menedžmenta dēļ tuvojies bankrota slieksnim, nolēmuši iesaistīties sacensībā par uzņēmuma pārņemšanu. Kā maznozīmīgu detaļu “UPB” prezidents min, ka faktiski tas nozīmējis vairāku mēnešu garumā vismaz reizi nedēļā lidojumus uz Šveici, kas pagājušā gada sākumā vēl virzījušies caur Dāniju, kam sekojušas garas jo garas sarunas, sarunas un vēlreiz sarunas. Konkurenti bijuši divi – nopietnākais no tiem – ietekmīgs Šveices uzņēmums, kas vēlējies paplašināt savu darbību. “UPB” tomēr izdevies gūt virsroku šajā sacensībā.

“Manuprāt, izšķirošais tomēr bija cilvēciskais faktors,” uz veiksmīgo spēkošanos pēc neilgas laika distances gatavs atskatīties U.Pīlēns. “Šveicieši uz saviem topošajiem padotajiem jau uzreiz sāka lūkoties mazliet snobiski, mēs savukārt šī uzņēmuma komandu ne vien uzrunājām Berlīnē, bet arī aicinājām uz Latviju, rādījām, kā attīstās mūsu holdings, kā arvien lielāks aug Pulvera ielas industriālais parks. Tas vāciešu pārliecināja, ka mēs esam gatavi strādāt ilgtermiņā un nopietni.”

Ar neapbruņotu aci redzams, ka holdinga prezidents jūtas brīvi un organiski gan savā gaišajā un plašajā Rietumberlīnes industriālā rajonā esošajā birojā, gan pašā Vācijas galvaspilsētā. Loģiski līdz ar to rodas jautājums, vai Vācijas pazīšana (viņš studējis arhitektūru Veimārā, un Pīlēna iespaidīgās zināšana šajā jomā piešķir Berlīnes pastaigai teju unikālu garšu), uzsākot darbību, palīdzējusi arī tieši darbinieku izvēlē un atlasē? “Protams, mums būtu krietni uzsākt darbību, teiksim, Minhenē, kur bavāriešiem ir pavisam cits ambīciju un pašpietiekamības slieksnis,” saka U.Pīlēns. “Berlīne šajā ziņā ir liberālāka un arī atvērtāka. Tas arī mums ļāva birojā piesaistīt cilvēkus, kur zem “UPB” brenda strādā izcili speciālisti no Berlīnes rietumiem un austrumiem.”

Kad Berlīnes birojā kādubrīd Latvijas žurnālisti paliek bez uzņēmuma vadītāju uzraudzības, joka pēc ar saudzīgu humoru jautājums par strādāšanu Latvijas uzņēmumā tiek pacelts arī pašu vāciešu starpā. Viņi nenoliedz, ka sākumā sajūta bijusi neparasta, bet ātri sapratuši, ka “UPB” ieceres ir nopietnas, un tagad šādas pārdomas nav aktuālas, jo dominē darbs.

To uzsver arī “UPB” Latvijas puse. Tiesa, Liepājas uzņēmums savās mārketinga aktivitātēs tomēr uzsvēris arī patriotiskos elementus – koģenerācijas stacijas Vācijā ir lielākoties dzeltenā vai zilā krāsā, bet “UPB” savējo dizainā iestrādājis Latvijas karoga krāsu elementus. Tie arī rotā uzņēmuma servisa autobusus, kas ar “UPB” simboliku sarkanbaltsarkanos toņos kursē pa visu Vāciju. Starptautiskā mērogā uzņēmuma vārds tiek spodrināts arī ar sportiskiem elementiem – ar “UPB” nosaukumu izveidota ūdens motosporta komanda, kuras līderis ir pasaules čempions Ēriks Ķiepe- Kipge.

Tikmēr praktiskā uzņēmuma darbība notiek, izmantojot visas modernākās sakaru tehnoloģijas. Eksperti Vācijā projektē koģenerācijas stacijas, bet tās tiek saliktas un palaistas “UPB Energy” Latvijas uzņēmumā Liepājā. Vienas šādas koģenerācijas stacijas iedarbināšanu “UPB holdinga” industrālajā parkā Pulvera ielā ir iespēja vērot arī žurnālistiem. Un pēc dienas līdzīga sadarbība plašsaziņas līdzekļiem tiek demonstrēta arī Berlīne. Procesa laikā redzams, ka abas puses rīkojas lietišķi un sadarbība jau izslīpēta līdz niansēm, kad galvenais ir nevis process, bet rezultāts.

“UPB Enregy” vadītāji skaidro, ka tālākais ražošanas process būs atkarīgs arī no tirgus pieprasījuma un attīstības, jo pašreizējais darbības modelis funkcionē atbilstoši šā brīža situācijai. Tuvākie konkurenti “UPB” atrodas Čehijā, bet Vācijas blīvajā tirgū “UPB” varot veiksmīgi startēt, jo spēj konkurēt ar labu darbu izpildes ātrumu, kas apvienots ar precīzu projektu dokumentāciju un vācu servisa komandas ilggadēju pieredzi šajā jomā.

Žurnālistu taujāts, vai “UPB” priekšrocības neveido arī darba samaksu atšķirības starp Vāciju un Latviju, U.Pīlēns uzsver, ka “UPB Energy” stratēģijā šim aspektam nebūšot būtiskākais akcents, jo gan Vācijas, gan Latvijas speciālistu atalgojums esot atbilstošs augstākās kvalitātes speciālistiem savās nozarēs. “Tomēr nav jau tikai tā, ka Vācijas pusē viss ir dārgāks,” ar labsirdīgu ironiju bilst U.Pīlēns, piedāvājot žurnālistiem uzminēt, cik maksā telpu biroja īre Rietumberlīnē. Jāatzīst, ka to neizdodas izdarīt, jo cena – pieci eiro par kvadrātmetru – ir būtiski lētāka nekā birojos Liepājā.

Cik plati būs holdinga spārni?

Taujāts par koģenerācijas staciju nākotni, Uldis Pīlēns uzsver, ka tā ir ražošana ar augstāku pievienoto vērtību. Viņš arī neizslēdz iespēju, ka nākotnē tai varētu būt tālāka eksporta ģeogrāfija, jo šādas ražotnes var izmantot valstīs, kur ir daudz tādu lauksaimniecības produktu atkritumu kā apstrādāto cukurniedru atliekas, tāpat šajā ziņā pievilcīgāka varētu būt tik liela zeme kā Ķīna. Pašlaik “UPB” vadītāji gan vēl nekonkretizē, vai šīs iespējas ir teorētiskas, vai arī jau tiek zīmēti praktiskāki stratēģiskie virzieni šajā jomā. Arī preses konferencē Liepājā Uldis Pīlēns, prezentējot holdinga svaigākos pārskatus un nākotnes skices, vienīgi iezīmē plānotās aktivitātes Skandināvijā, nosauc Austrumeiropas tirgus perspektīvas, bet, taujāts par jaunu biznesa nozaru apgūšanas perspektīvām, bilst, ka par tām varēs runāt, kad ieceres sāks konkretizēties. Piebildes tonis nepārprotami ļauj nojaust, ka šādas perspektīvas ir.

Tāpēc pagaidām bez šaubīšanās var secināt tikai to, ka pirms sešpadsmit gadiem no piecu domubiedru grupas Liepājā izveidotais uzņēmums izaudzis koncernā, kura spārniem Latvijas mērogi kļuvuši par maziem. “UPB” ir apliecinājis, ka, arī Liepājā dzīvojot, var iemācīties, kā atvērt durvis uz biznesu Eiropas mērogā. Cik spēka un intelekta, fizisko un materiālo resursu tas prasa, to gan zina tikai uzņēmuma virtuvē strādājošie, bet presei un sabiedrībai redzamā holdinga vizītkarte vēsta, ka “UPB” ir gatavs uz palikšanu Eiropā.

Edgars Lūsēns,
“Kurzemes Vārds”

Sporta un koncertu hallē “Tempodrom” Berlīnē koģenerācijas staciju apkalpos “UPB Energy” grupas servisa uzņēmums.

“UPB Energy” koģenerācijas stacijas modulis gatavs darbam un Eiropas tirgum.

Pasaules čempions Ēriks Ķiepe-Kipge šogad būs “UPB Energy” ūdensmotosporta komandas līderis un popularizēs latviešu uzņēmuma zīmolu nozīmīgākajās sacensībās visā Eiropā.

“UPB holdinga” prezidents Uldis Pīlēns (no kreisās) un “UPB GmbH” vadītājs Berlīnē Stefans Dekers ir apņēmības pilni Vācijas energoresursu tirgū nostabilizēties uz palikšanu.