liepajniekiem.lv
Pierādījums klientiem pasaulē
“Jau toreiz, pirms pieciem gadiem, Liepājā sākām meklēt mājvietu arēnai, taču tik lielas telpas nekur nebija atrodamas,” stāsta Klāvs, kurš ir franšīzes projekta “Drift Arena” dibinātājs.
Viņš gan norāda, ka laukumu pieejamība nav tikai Liepājas problēma – savulaik arī Rīgā nav bijis viegli atrast vietu iekštelpu trasei.
Pēc nesekmīgiem telpu meklējumiem un sākoties kovida pandēmijai, kas iekštelpu aktivitātēm uz laiku pārvilka svītru, iecere par arēnas izveidi Liepājā nobīdīta malā.
“Kovida laikā pārorganizējāmies uz citu projektu – militāro skrejriteņu “Mosphera” ražošanu, kā arī pabeidzām darbu pie “Drift Arena” franšīzes projekta izstrādes,” klāsta uzņēmējs.
Franšīzi izstrādājis pasaules līderis šajā jomā – konsultācijas uzņēmums “Francorp”. Taču potenciālie franšīzes ņēmēji pieprasa koncepta pierādījumu jeb angliski šis termins skan – “proof of concept”, proti, gatavu drifta arēnu.
Lai gan drifta halle Rīgā atklāta jau 2017. gadā (kovida laikā tai nomainījušies īpašnieki), tā neatbilst “Drift Arena” izklaides kompleksa paraugam, pēc kura jātop drifta arēnām citviet pasaulē.
“Liepājas arēna būs šis paraugs,” uzsver Klāvs.
Tai piemērotas 3000 kvadrātmetru plašās telpas beidzot izdevies atrast pirms gada Ganību ielā 197/205 līdzās Liepājas Neredzīgo biedrības ēkai.
Tur iepriekš darbojies metālapstrādes uzņēmums, kura pakalpojumus izmantojuši arī triciklu ražotāji. Pērn uzzinājuši, ka metālapstrādātājs ir bankrotējis, un tas pavēris iespēju tikt pie meklētajām telpām.
“Sazinājos ar īpašniekiem, aizbraucu apskatīties telpas un sapratu, ka tās ir ļoti piemērotas tieši drifta arēnai,” pastāsta “Drift Arena” dibinātājs.
Darbs pie jaunā izklaižu centra tapšanas sācies pērnā gada rudenī. Ēkā pārmaiņas piedzīvo ne tikai iekštelpas – atsvaidzināta tikšot arī fasāde.
Ar zināmu risku
Arēnā piedāvājums būs vērsts uz dažāda vecuma grupām un interesēm.
Plānota gan kafejnīca, gan atsevišķa atpūtas telpa bērniem, kurā varēs uzspēlēt galda spēles, videospēles, izmēģināt simulatorus, svinēt dažādas svētkus – gan korporatīvos pasākums, gan dzimšanas dienas, gan vecpuišu un vecmeitu ballītes.
Pašiem mazākajiem būs bērnu laukumiņš.
Lielās telpas ļaujot uzņemt plašu apmeklētāju skaitu, un reizi mēnesī visa gada garumā arēnā iecerēts rīkot koncertus ar pazīstamiem Latvijas un arī ārvalstu mūziķiem, ja būšot pieprasījums.
Tāpat iecerēts, ka jaunajā izklaižu un sporta centrā notiks augsta līmeņa auto izstādes.
Galvenā izklaide, protams, būs drifts, un azarta piešpricei trase būs aprīkota ar īpašiem sensoriem, kas uzskaitīs sānslīdes punktus gluži kā populārajā videospēlē “Need for Speed”. Šos sensorus izstrādā sadarbībā ar Liepājas Universitāti.
Darbosies arī drifta skola, un ar tricikliem bērni var sākt braukt, kā arī piedalīties sacensībās no četru piecu gadu vecuma, atkarībā no auguma izmēra.
Driftā vecuma ierobežojumu nav, piemēram,
Rīgas arēnā vecākā braucēja bijusi kāda deviņdesmitgadniece.
“Pirms pats nobraucu pirmo sezonu autosportā – tieši driftā –, uzskatīju, to par subjektīvu šova elementu, neko vairāk. Taču patiesībā drifts ir objektīvs sporta veids. Jau vairākus gadus mūsu drifta tricikli reģistrēti Latvijas automobiļu federācijā kā oficiāls autosporta veids.
Ja kartingi ir pamats, piemēram, formulai, rallijam, tad drifta traiki paredzēti pirmajiem soļiem driftam. Jau vairākus gadus Automobiļu federācijas paspārnē Rīgā notiek drifta traiku sacensības,” skaidro K. Ašmanis, piebilstot, ka Liepājas triciklu ražotāja atbalstītājs ir pazīstamais drifteris Nikolass Bertāns, kurš jau 14 gadu vecumā kļuva par Latvijas, Livonijas un Baltijas čempionu driftā profesionālajā klasē.
Savu meistarību no deviņu gadu vecuma viņš izkopis drifta hallē Rīgā.
Liepājas arēnu apsaimniekos franšīzes ņēmēja – pagājušā gada nogalē nodibinātā SIA “DA Liepaja”, kurā apvienojušies vairāki partneri. Projektā ieguldījumi neesot mazi.
Klāvs atzīst, ka, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, drošāk būtu investēt šādas arēnas izveidē Viļņā, nevis Liepājā. “Zināmu risku mēs, protams, uzņemamies, taču ar katru gadu Liepājā tūristu skaits pieaug.
Otrs aspekts ir, ka šeit ir maz iekštelpu izklaižu piedāvājuma visa gada garumā. Tāpēc arī mēs šeit saredzam iespēju.”
Viņš smej, ka atšķirībā no vasaras kafejnīcām vai citām ārtelpu aktivitātēm, kur galvenais ir silts un saulains laiks, arēnas saimnieki smaidīgāki kļūst lietus laikā.
K. Ašmanis: “Ļoti paļaujamies arī uz Lietuvas tūristiem. Neslēpšu, ka gandrīz visu mārketinga budžetu tērēsim tikai Lietuvas tirgū, tas noteikti radīs arī pienesumu pārējiem Liepājas uzņēmējiem.
Tāpat liekam cerības uz iekšzemes tūristiem. Siltajā sezonā Rīga kļūst tukša – rīdzinieki dodas ārpus galvaspilsētas. Un daudzi no viņiem dodas uz Liepāju. To redzam pēc naktsmītņu pieprasījuma vasarā.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
