Poļiem kļuvis negatīvāks viedoklis par ukraiņiem pēc Zelenska lēmuma godināt UPA
Vairāk nekā puse poļu uz ukraiņiem raugās negatīvākā gaismā pēc tam, kad prezidents Volodimirs Zelenskis nolēma godināt Otrā pasaules kara vienību, kas saistīta ar poļu civiliedzīvotāju slaktiņu.
LETA
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis maijā izdeva dekrētu, ar ko piešķīra goda nosaukumu “UPA varoņi” Ukrainas Īpašo operāciju spēku Neatkarīgajam speciālo operāciju centram “Ziemeļi”.
Kā liecina poļu laikrakstā “Rzeczpospolita” publicētie aptaujas rezultāti, 51,9% respondentu norādīja, ka viņu viedoklis par ukraiņiem ir kļuvis negatīvāks, savukārt 31,9% aptaujāto apgalvoja, ka Zelenska lēmums viņus neietekmē.
Tikai 4,5% aptaujāto norādīja, ka viņu viedoklis uzlabojies, un 11,7% nebija viedokļa.
Polijas prezidents Karols Navrockis ir paziņojis, ka Zelenskim būtu jāatņem Polijas augstākais valsts apbalvojums – Baltā ērgļa ordenis, kas viņam tika piešķirts 2023. gadā.
Zelenska lēmums izraisīja sašutumu Polijā, un to kritizēja politiķi no visa politiskā spektra.
Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas vienība, kas pašlaik cīnās pret Krieviju, 26. maijā tika nosaukta par “UPA varoņiem”, lai “atjaunotu nacionālās armijas vēsturiskās tradīcijas”.
Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka “nav bijis nodoma aizvainot draudzīgo Polijas tautu”.
Kamēr Ukrainas Sacelšanās armija (UPA) Ukrainā tiek godāta par tās lomu cīņā par valsts neatkarību, Polijā tā tiek saistīta ar Volīnijas slaktiņu, kas bija poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana.
Šis jautājums ir viens no nepatīkamākajiem Ukrainas-Polijas attiecībās.
Volīnijas slaktiņš jeb Volīnijas traģēdija bija UPA veiktas etniskās tīrīšanas – poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana.
Volīnija pirms Otrā pasaules kara bija sadalīta starp PSRS un Poliju, bet, sākoties karam, PSRS okupēja arī poļu Volīnijas daļu.
Pēc tam, kad šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943. gada 11. jūlijā ukraiņu nacionālistu partizānu armija UPA, kas iestājās par neatkarīgas Ukrainas izveidi, sāka organizētas Volīnijas poļu iznīcināšanas akcijas, kuru laikā, kā tiek lēsts, līdz 1945. gadam tika noslepkavoti 60 līdz 100 tūkstoši etnisko poļu.
Atriebes uzbrukumos un tam sekojošā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu.
Vardarbībai pārsviežoties uz citiem reģioniem Polijas austrumos un dienvidos, kur toreizējais komunistiskais režīms sāka īstenot etniskās tīrīšanas, līdz 1947. gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu.
