4. jūnijā SIA “Liepājas enerģija” noslēdza pirmo līgumu ar Jelgavas uzņēmējsabiedrību “AJ Energy” par šķeldas piegādi. Kopumā plānots noslēgt 5 – 6 līgumus ar dažādiem piegādātājiem, informē uzņēmums.

Lai nodrošinātu jaunās biokoģenerācijas stacijas veiksmīgu darbību nepieciešams  ~120 tūkst. beramie m3 šķeldas gadā. Pretendentu atlasē galvenie nosacījumi bija šķeldas  kvalitāte, piegāde noteiktajā termiņā un cena.

Šā gada 27. februārī SIA “Liepājas enerģija” uzsāka šķeldas iepirkuma procedūru, lai apzinātu šķeldas piedāvājumu un cenu. Iepirkumu procedūru siltuma ražotājs organizēja kā cenu aptauju.

Noteiktajā termiņā savus piedāvājumus iesniedza 21 šķeldas piegādātājs. Pēc piedāvājumu saņemšanas un izvērtēšanas SIA “Liepājas enerģija” organizēja sarunas   ar visiem potenciālajiem piegādātājiem lai atlasītu no tiem  5-6 uzņēmumus, ar kuriem tiks noslēgti līgumi.

SIA “Liepājas enerģijai” biokoģenerācijas stacijai būs nepieciešams noteikts šķeldas daudzums ~ 120 tūkstoši beramo m3 gadā  vai ~350 beramie m3 šķeldas diennaktī. Šķeldu SIA “Liepājas enerģija” glabās šķeldas noliktavā blakus koģenerācijas stacijai.

Šķelda kā kurināmais ir ievērojami lētāka par dabasgāzi, taču prasa citas, sarežģītākas un līdz ar to dārgākas katlu iekārtas, kas sadārdzina ražošanas procesu.

Jaunā ar šķeldu kurināmā stacija ir kārtējais plānotais solis, lai modernizētu Liepājas siltumapgādi un palielinātu saražotās siltumenerģijas konkurētspēju. Projekta  izmaksas ~ 7,4 milj. latu, tai skaitā ES Kohēzijas fonda atbalsts 2,2 milj. latu un iedarbināt to plānots 2012. gadā pirms apkures sezonas.

SIA “Liepājas enerģija” biokoģenerācijas stacijas būvniecību uzsāka 2011.gada novembrī, noslēdzot līgumu ar  AS “UPB”, kas  iesniedza  saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu un mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus.

Jaunā biokoģenerācijas stacija gadā saražos 60 tūkst. MWh siltumenerģijas, kas ir 20% no kopējā apjoma un 12 tūkst. MWh  elektroenerģijas.

Plānots 2012. gada uzsākt arī divu biomasas katlu katlumājas izbūves projektu ar kopējo jaudu 30MW, kas ļaus vēl par 40% palielināt “zaļās” enerģijas īpatsvaru. Arī šīs projekts tiks  realizēts ar  ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.