Akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs”, tās meitasuzņēmumu un partneru vadītāji atzīst, ka pērnais bijis visumā darbīgs un veiksmīgs gads, taču 2007.gads gaidāms vēl saspringtāks. Kā informēja akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs: “Pērn galvenais uzdevums ir izpildīts – pabeigts uzņēmuma modernizācijas pirmais posms.” Viņš uzsvēra, ka modernizācija noritējusi, nepārtraucot ražošanu, tāpēc apstākļi bijuši sarežģīti. Tērauda ražotnē īstenoti vairāki svarīgi pasākumi.

Šogad jau uzsākts modernizācijas nākošais posms. Martena krāšņu nomaiņa pret elektrokrāsni ir svarīga, lai “Liepājas metalurgs” izpildītu ES prasības ražošanas modernizācijas un vides aizsardzības jomā. Kā izteicās V.Terentjevs, Eiropā jau sen esot aizmirsuši par tādām martenkrāsnīm un ierodas Liepājas uzņēmumā, lai tās apskatītu kā muzeja eksponātu. Ieviešot elektrokrāsni, pārstās kūpēt arī trīs leģendārie “Liepājas metalurga” dūmeņi.

Modernizācijas pirmajam posmam izlietots ap 20 miljoniem latu, kas nav kredīta līdzekļi, bet pašu sapelnītais. Modernizācijas otrā un trešā posma realizācijā paredzēts ieguldīt apmēram 200 miljonus eiro un to pabeigt plānots 3,5 gadu laikā.

Pēc provizoriskiem datiem, informēja uzņēmuma izpilddirektors Leons Ptičkins, “Liepājas metalurga” kopējais neto apgrozījums 2006.gadā bijis tuvu 200 miljoniem latu. Nedaudz mainījusies produkcijas realizācijas tirgus struktūra. Lielākais eksports pērn bijis uz Lielbritāniju (13 procenti), tad seko Vācija, Īrija, bet ceturtajā vietā produkcijas realizācijas ziņā ierindojusies Latvija. L.Ptičkins pauda prieku, ka palielinās noiets vietējā tirgū, tas rādot, ka te ir labi partneri, attīstās celtniecība, produkcija ir pieprasīta. Kopumā “Liepājas metalurgs” pašlaik produkciju eksportē uz 24 valstīm (starp tām gan vairs nav ASV).

2006.gadā darbu veiksmīgi turpinājuši jau esošie un darbību sākuši vēl vairāki jauni “Liepājas metalurga” saistītie uzņēmumi. Tas rāda, ka akciju sabiedrība pārtop par holdinguzņēmumu. 2006.gadā “Liepājas metalurgs” nodibināja akciju sabiedrību “Sātiņi LM”, kas pārņēma firmai “Cemex” piederošo kaļķakmens pārstrādes ražotni Saldus rajona Sātiņos. Tā ražo drupināto kaļķakmeni, ko kā izejvielu izmanto “Liepājas metalurgs”, kā arī kaļķakmens miltus, kurus iegādājas būvnieki, betona ražotāji un lauksaimnieki. Savukārt augstas kvalitātes kaļķakmens izejvielu ieguvei nodibināts kopuzņēmums “SML LM Mineral”, kas paredzējis Liepājā būvēt ražotni no Skandināvijas un Igaunijas ievestā kaļķakmens apdedzināšanai. Pērn “Liepājas metalurgs” pārņēma būvmateriālu ražotāju “Rūķis”, kas pārtapa par “Rūķis LM”, tā ražošanas procesā tagad tiek izmantoti arī “Liepājas metalurga” izdeži. Vērienīgi plāni šogad ir akciju sabiedrībai “Liepājas osta LM”, kura iecerējusi divus jaunus termināļus. Bet “Liepājas metalurgā” strādājošo, tāpat vairums saistīto uzņēmumu darbinieku, kā arī Metalurgu slimnīcas, “Daugavas” stadiona u.c. darbinieku un klientu ēdināšanu nodrošina izveidotais uzņēmums “Pērle LM”. Kā norādīja tā vadītājs Valērijs Zaharjins, katru dienu ar bezmaksas pusdienām tiek nodrošināti arī ap 1500 rūpnīcā strādājošo.

 Šobrīd “Liepājas metalurgā” nodarbināti 2580 cilvēku, kopā ar saistītajiem uzņēmumiem – ap 3500.

Par pērn smagākajiem jautājumiem “Liepājas metalurga” vadītāji atzīst darba aizsardzību un darbaspēku. V.Terentjevs pauda nožēlu par vairākiem pērn notikušajiem nelaimes gadījumiem, atzīstot, ka galvenais iemesls vairumā gadījumu bijis darba drošības prasību neievērošana. Uzņēmuma vadītāji apgalvo, ka tiek strādāts pie situācijas uzlabošanas.

Savukārt, runājot par metalurģiskajā uzņēmumā strādājošo jūtamo trūkumu, izpilddirektors L.Ptičkins informēja, ka pašlaik situācija esot nedaudz uzlabojusies un vakanču skaits samazinājies. Viņš to skaidroja ar administrācijas pastiprināto uzmanību, lai negatīvo tendenci samazinātu. Pērn, pēc izpilddirektora vārdiem, uzņēmumā vairākkārt palielināta darba alga, kas šobrīd sasniegusi vidēji 486 latus. Bez tam uzņēmumā tiek strādāts ar jauno maiņu – 25 strādājošie neklātienē mācās ar uzņēmuma finansiālo atbalstu, ir arī strādājošie, kas mācās klātienē, rūpnīcā tiek organizēti dažādi izglītošanas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursi.

Tomēr darbaspēka trūkums uzņēmumā jūtams joprojām, kaut arī nav tik kritisks kā iepriekš. Vēl gan neviens viesstrādnieks rūpnīcā nestrādājot, apgalvoja izpilddirektors, tomēr pašlaik te ir ap 50 vakantu darbavietu. Tāpēc, ja uzņēmuma problēmas neizdosies atrisināt ar vietējiem resursiem, vadītāji pieļauj iespēju meklēt darbaspēku arī ārpus Latvijas.

“Kamēr Latvijas likumdošana neaizliegs viesstrādnieku uzaicināšanu, uzņēmums šo iespēju ņems vērā,” uzsvēra L.Ptičkins.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

“Liepājas metalurga” modernizācijas pirmais posms noritēja sarežģītos apstākļos, nepārtraucot ražošanu. Bet vieglāk nebūs – šogad jau uzsākts modernizācijas nākošais posms.