Jau jūnijā ar prāmi pārvadāto autotransporta jeb ro-ro kravu apjomi ir pieauguši par 150%, kas apliecina, ka šis tranzīta ceļš ir izdevīgs, it īpaši situācijā, kad Polija Krievijas pārvadātājiem neizsniedz tranzīta vīzas vajadzīgā apjomā.

Koliņš skaidro, ka autotransporta kravas, kuras nāk tranzītā no Krievijas, tiks novirzītas uz Liepājas ostu un tālāk uz Vāciju, kas ir lielākais noieta tirgus ES. Latvijas Autopārvadātāju asociācija esot viena no šādas idejas iniciatorēm un realizētājām. Vairāk nekā gadu asociācija strādāja pie projekta, kas intensificēs auto kravu kustību cauri Latvijai.

“Autopārvadātāju kravu plūsma varētu būt koncentrēta vienā konkrētā ostā kā minimums Latvijas mērogā,” uzsver eksperts. Arī Baltijas valstu mērogā skatoties šī vieta varētu būt Liepājas osta, uzsver Koliņš, gan piebilstot, ka tiešie konkurenti šajā segmentā ir Klaipēdas un Ventspils ostas.

Infrastruktūra ostā ir pietiekoša, lai pārņemtu auto kravu pārvadājumus, vienīgais varētu būt jautājums par jūras pārvadājumu kapacitāti. Patlaban maršrutā Liepāja-Traveminde kursējot viens prāmis, kuram ir tikai divi apmeklējumi nedēļā, un to apkalpo “Scandlines”. Kapacitāti palielināt varot gan esošais prāmju līnijas operators, gan Liepājā var ienākt kāds cits prāmju līnijas operators.

Līdz 2005.gadam Liepājas osta esot bijusi vienīgā osta Latvijā, kas varēja piedāvāt ro-ro kravu pārvadājumus uz Vāciju. Krievijas autopārvadātāji izmanto un ir izmantojuši Liepājas ostu, šāds maršruts neesot nekas jauns. Turklāt 1998. un 1999.gadā Liepājas ostā veiksmīgi funkcionēja trīs prāmju līnijas – uz Zviedriju, Dāniju un Vāciju. Tie esot bijuši desmit līdz 12 apmeklējumi nedēļā. “Līdz ar to neredzu problēmas ostai apkalpot arī ievērojami lielāku kravu apjomu nekā patlaban. To zina arī Krievijas puse, taču, ja būs nepieciešami papildu pasākumi, tie notiks,” uzsver ostas pārstāvis.

Naftas cenas un eirovinješu jeb maksas par autoceļiem ieviešana esot tie indikatori, kas sakārtos tirgu un noteiks kravu plūsmu virzienus. Turklāt jūras pārvadājumi vai maģistrāles ir daudz labvēlīgāki arī no ekoloģiskā viedokļa, ja tos salīdzina ar sauszemes transportu.

Aptuveni 25% Krievijas kravu, kuras iet tranzītā uz ES valstīm, visticamāk, būšot jānovirza ar jūras transportu, un tas ir saistīts ar valstu, īpaši Polijas, savstarpējo atļauju izdošanu.

Kā ziņots, jūnijā Liepājā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēdes laikā Latvijas un Krievijas autopārvadātāju asociācijas ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ) paraksta trīspusēju memorandu par ilgtermiņa sadarbību autopārvadājumu jomā caur Liepājas ostu, attīstot prāmju līniju Liepāja-Lībeka (Traveminde) Vācijā.

Visu interviju ar Koliņu lasiet “Nozare.lv” sadaļā “Intervijas, viedokļi”.