“Liepājas osta LM” par savu nevainību cīnīsies tiesā
Šodien Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā tiks skatīta Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrības “Liepājas osta LM” prasība pret Valsts ieņēmumu dienestu.
Uzņēmums prasa apturēt VID vadības pērnā gada 22. novembra lēmumu, ar kuru no tā tiek prasīta papildu pievienotās vērtības nodokļa un nokavējuma naudas nomaksa budžetā. Pēc VID sniegtās informācijas, uzņēmuma parāds ir 15,77 miljoni latu.
AS “Liepājas osta LM” valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks to skaidroja ar aplamu PVN pierakstīšu no VID puses par kravām, kuras nepieder uzņēmumam, bet gan šo kravu saņēmējiem – dažādām ārvalstu kompānijām.
VID Komunikācijas daļas speciāliste Evita Teice-Mamaja atteicās sīkāk skaidrot, kā radusies “Liepājas ostas LM” milzīgā parāda summa, jo likums neļaujot izpaust trešajai personai nekādu informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju. Savukārt, komentējot P. Iesalnieka sacīto, VID pārstāve atzina, ka “ciparus ģenerē sistēma, un pilnīgi iespējams, ka uz 1. februāri aina būs pavisam citāda”.
Arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš pauda pārliecību, ka tiesa noskaidros pārpratumus un “viss beigsies normāli”. Pēc viņa teiktā, “Liepājas osta LM” ir viens no tiem speciālās zonas uzņēmumiem, kurā parasti “absolūti viss ir kārtībā”. Uzņēmums ne tikai pildot savas saistības, ko paredz ar LSEZ noslēgtais līgums, bet ieguldīto investīciju ziņā pat apsteidzot grafiku. Šogad, piemēram, sadarbībā ar vācu partneriem akciju sabiedrība ostas 50. piestātnē uzsāka moderna termināļa būvniecību, kurā paredzēts gadā pārkraut 800 000 tonnu kravu.
“Liepājas osta LM” ir vadošais Liepājas ostas uzņēmums, kurš var lepoties ar lielāko pārkrauto kravu daudzumu 2010. gadā – 1 505 142, 31 tonna.
“Liepājas osta LM” ir arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Liepājā, par ko saņēmis gan Liepājas domes, gan VID atzinību, bet uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks par veiksmīgu uzņēmējdarbību 2006. gadā ieguva titulu “Gada liepājnieks”.
Sarmīte Pujēna,
“kurzemes Vārds”