“Liepājas papīrs” un “First Labels” strādā pie jauniem produktiem
Papīrrūpniecības uzņēmums AS “Liepājas papīrs” un tā meitasuzņēmums SIA “First Labels” pašlaik strādā pie vairākiem jauniem poligrāfiskiem produktiem.
Tās būs etiķetes, kādas Latvijā pašlaik vēl netiek ražotas, taču detalizētāka informācija par jaunajiem produktiem pašlaik tiek turēta noslēpumā.
“Projekts ir gandrīz gatavs,” aģentūrai LETA pastāstīja AS “Liepājas papīrs” prezidents Jānis Vilnītis. Pašlaik tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar jauno produktu patentu iegādi rietumvalstīs.
Lai varētu sākt inovatīvo produktu ražošanu, uzņēmums pretendēs uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu 45% apmērā no projekta izmaksām. Pašlaik gan nav zināms, kad notiks programmas atvēršana, lai varētu iesniegt projekta pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai. Iespējams, tas varētu notikt septembrī. Jauno produktu ražošanai būs nepieciešams iegādāties jaunas ražošanas iekārtas. Tiek lēsts, ka projekts varētu izmaksāt līdz 1 miljonam eiro (ap 700 000 latu).
Vaicāts, kā vērtējama jaunā uzņēmuma “First Labels” līdzšinējā darbība, Vilnītis sacīja: “Pirmie ziediņi jau ir, rudenī jāvāc augļi.” Jaunais zīmols “First Labels” pašlaik tiek popularizēts galvenokārt Vācijā, Skandināvijas valstīs un Polijā.
Šī gada februārī “Liepājas papīrs” pieņēmis darbā desmit jaunus darbiniekus ar pieredzi poligrāfijas jomā.
Par šādu soli uzņēmums izšķīries, jo, mērķtiecīgi palielinot eksportu, radušās problēmas ar pasūtījumu izpildi. “Šogad jāatrod iespējas palielināt iekšējo kapacitāti,” aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Vilnītis.
Pērn uzņēmums pārgājis uz darbu trīs maiņās. Pavisam uzņēmumā strādā nedaudz vairāk kā 100 darbinieki.
Pērn “Liepājas papīram” izdevies gan palielināt eksportu gan uz trim galvenajiem līdzšinējiem eksporta tirgiem – Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu -, gan arī atrast jaunus noieta tirgus Polijā, Igaunijā un Skandināvijas valstīs, turklāt darbs pie jaunu noieta tirgu apgūšanas turpinās.
Lai gan spēcīgās konkurences dēļ “Liepājas papīrs” pērn piedzīvojis apgrozījuma kritumu latos, kas bija saistīts ar cenu samazināšanos, nevis ražošanas apjomu kritumu, un Latvijā strādājis ar zaudējumiem, tomēr kopējo situāciju ievērojami uzlabojis produkcijas eksports.
LETA