Tikko Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes apstiprinātais SEZ darbības pārskats par pagājušo gadu rāda, ka uzņēmumi ievērojami palielinājuši apgrozījumu, ieguldījumus, eksportu un darba vietu skaitu. Taču arvien straujāk tuvojas Speciālajai ekonomiskajai zonai atvēlētā termiņa beigas, jo no SEZ darbības 20 gadiem trīs ceturtdaļas jau ir aizvadītas. Vai izdosies SEZ termiņu pagarināt?

Liepājas Speciālo ekonomisko zonu izveidoja 1997. gada 1. martā uz divdesmit gadiem, proti, līdz 2017. gada 1. martam. Galvenais arguments, izveidojot Liepājas SEZ, bija, ka nodokļu atlaides uzņēmumiem radīs labvēlīgāku vidi attīstībai, zona būs pievilcīgs faktors ārzemju investoriem, kas, ienākot ar savu naudu un veidojot ražotnes, palīdzēs atveseļot pilsētu. Augošie rādītāji ļauj domāt, ka lielākoties cerēto ir izdevies panākt.

Pašlaik Liepājas SEZ jau ir darbojusies 15 gadu, vēl tai atlikuši tikai pieci gadi, ja vien neizdosies tās termiņu pagarināt. Cik reāli ir tas ir?

Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš izredzes vērtē ar piesardzīgu optimismu. “Pašlaik pārrunas par SEZ nākotni ir procesā ministriju līmenī, jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju,“ viņš norāda. “Tas ir aktuāls jautājums ne tikai Liepājas SEZ, bet arī visā Latvijā un Eiropā, kur tiek spriests par brīvo ekonomisko zonu nākotni.”

Tā kā problēmas risināšanā iesaistījusies Latvijas Satiksmes ministrija, G. Krieviņš uzskata, ka Liepājas SEZ termiņa pagarināšanas iespējas ir visai cerīgas. Tomēr to, uz cik gadiem varētu izdoties SEZ termiņu pagarināt, pārvaldnieks vēl neņemas prognozēt. 

Vai Liepājas SEZ izveide ir attaisnojusies un ir sniegusi pilsētai cerēto labumu? Viedokļi par SEZ ieguldījumu pilsētas izaugsmē arvien bijuši dažādi. SEZ atbalstītāji uzsver, ka pilsētā ir palielinājusies investīciju plūsma, izveidoti jauni uzņēmumi, palielinājies darba vietu skaits, kā arī pieaudzis kravu apgrozījums ostā. Oponenti apstrīd SEZ lietderību, paužot viedokli, ka tā esot nevajadzīga institūcija, jo Liepājas osta būtu attīstījusies tāpat, turklāt esot vēl jāaprēķina un jāsamēro, cik liels ieguvums ir no pāris jauniem uzņēmumiem un cik liels zaudējums pilsētas budžetam – no nodokļu atlaidēs Liepājas kasē neieplūdušās naudas.

Tam kategoriski nepiekrīt SEZ pārvaldnieks. “Ja nebūtu SEZ, osta nespētu attīstīties. Tā nespētu arī konkurēt ar citām ostām, jo Liepāja 50 gadu bija slēgta tirdzniecībai. Tāpēc vajadzēja instrumentu, kas piesaistītu uzņēmumu un klientu interesi,” uzskata G. Krieviņš.

SEZ aizņem aptuveni 65 procentus Liepājas teritorijas jeb 3739 hektārus, no kuriem lielākā daļa ir osta – 1182 hektāri. Vēl SEZ teritorijā ietilpst Liepājas starptautiskā lidosta (251 hektārs), pilsētas industriālās teritorijas (543 hektāri) un bijušās Karostas militārās bāzes teritorija (1763 hektāri).

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 18. jūnija numurā.

 #kvards-20120618-03#