“Latvenergo”, “Rimi Latvia”, “SEB banka” un “Swedbank” šo kategoriju sasniedza arī pērn, kad uzņēmumi “Dimanta” kategorijai kvalificējās pirmo reizi Ilgtspējas indeksa vēsturē.

“Platīna” kategoriju ieguva 18 organizācijas – “Balta”, Attīstības finanšu institūcija “Altum””, “CleanR”, “Coca-Cola HBC Latvija”, “Eco Baltia vide”, “Ergo Insurance SE” Latvijas filiāle, “Ergo Life Insurance SE” Latvijas filiāle, “Latvijas autoceļu uzturētājs”, “Latvijas loto”, “LDz Cargo”, “Liepājas RAS”, “Maxima Latvija”, “Reitan Convenience Latvia”, “Rīgas siltums”, Rīgas Tehniskā universitāte, “Trelleborg Wheel Systems Liepaja LSEZ”, “Valsts nekustamie īpašumi”, “Ventspils reiss”.

“Zelta” kategoriju sasniedza 30 šī novērtējuma dalībnieki – “ADB Gjensidige Latvijas filiāle”, “AE Partner”, “Air Baltic Corporation”, “Atea Global Services”, “Augstsprieguma tīkls”, “DelfinGroup”, “DPD Latvija”, “Getliņi Eko”, “Grifs AG”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas Televīzija”, “LDz loģistika”, “LDz ritošā sastāva serviss”, “Liepājas enerģija”, “Lindstrom”, “Luminor Bank” Latvijas filiāle, “Olainfarm”, “Omniva”, “Orkla Latvija”, “Pasažieru vilciens”, “PET Baltija”, putnu fabrika “Ķekava”, Rīgas Dzemdību nams, “Rīgas meži”, “Rīgas namu pārvaldnieks”, “Rīgas satiksme”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, Valsts kontrole, “ZAAO”.

“Sudraba” kategorijai kvalificējās 19 organizācijas – “Baltic Block”, “Baltic Candles Ltd”, “Balticovo”, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”, “BTA Baltic Insurance Company”, “Citadele banka”, “Cognizant (GB) Limited” filiāle Latvijā, “DHL Express Latvia”, “Elektroniskie sakari”, “Elnetworks”, “FN Serviss”, “Inchcape Motors Latvia”, Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, “LDz apsardze”, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, “Siguldas būvmeistars”, “SOL Baltics OÜ” Latvijas filiāle, “Tietoevry Latvija”.

Savukārt “Bronzas” kategoriju ieguva seši dalībnieki – Būvniecības valsts kontroles birojs, Finanšu izlūkošanas dienests, “KRASO”, “Moller Auto Baltic”, “Otaņķu dzirnavnieks”, “SK ID Solutions”

Minimālo Ilgtspējas indeksa slieksni šogad pārvarēja 81 dalībnieks – uzņēmumi, valsts iestādes, valsts un pašvaldību iestādes un citi, no kurām katra piektā šajā novērtējumā piedalījās pirmo reizi. Lai gan daudziem ilggadējiem šī novērtējuma dalībniekiem izdevās uzlabot savu sniegumu, kopējais dalībnieku sniegums ir 82,2%, kas ir par gandrīz 3% vairāk nekā 2022.gadā.

Balvu “Ilgtspējas čempions 2023” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā pērnā gada laikā ieguva uzņēmums “Rīgas meži”.

Balvu “Inovāciju līderis 2023” par nozīmīgu darbu un inovāciju veicināšanā ieguva “Schwenk Latvija”.

Balvu “Dzimumu līdztiesīgākais uzņēmums 2023” par dzimumu līdztiesības principu ieviešanu uzņēmuma darbībā īpaši augstā līmenī ieguva “Swedbank”.

Godīgas tirdzniecības balvu, kas sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju tiek pasniegta uzņēmumiem, kuri ārējā tirdzniecībā vai ražošanā ievēro Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) korporatīvās atbildības principus, šogad saņēma “Reitan Convenience Latvia”.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta pārstāvji norāda, ka Ilgtspējas indeksa jaunākie rezultāti liecina, ka izpratne par vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem strauji palielinās, turklāt ne tikai komercsektorā un ne tikai dažādu regulējumu ietekmē. Vienlaikus atklātas arī vairākas negatīvas tendences. Piemēram, līdz ar izpratnes pieaugumu palielinās arī zaļmaldināšanas riski.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane skaidro, ka, pieaugot klientu un patērētāju pieprasījumam pēc videi draudzīgākiem, atbildīgākiem produktiem un pakalpojumiem, virkne uzņēmumu apzināti un neapzināti nonāk līdz zaļmaldināšanai. Biežāk izplatītais iemesls – komersanti savā komunikācijā par sasniegumiem vides jomā bieži balstās uz nepilnīgu vai selektīvu informāciju, padarot savus produktus “zaļākus”, nekā tie ir patiesībā.

Šā gada Ilgtspējas indeksa rezultāti iezīmē arī vairākas citas tendences gan darba vides, gan korporatīvās pārvaldības un vides jomās. Pirmkārt, lai arī novērtējuma rezultāti ļauj secināt, ka tā dalībnieki aizvien vairāk uzmanības velta iekšējo un ārējo procedūru sakārtošanai, tiem joprojām trūkst skaidru, izmērāmu mērķu un atklātības par progresu prioritārajos jautājumos.

Liela daļa Ilgtspējas indeksa dalībnieku jauc mērķus un apņemšanās, klāsta Helmane. Piemēram, atgādinot saviem darbiniekiem un klientiem, ka “uzņēmums plāno samazināt klimata ietekmi”, bet neatklājot konkrētu sasniedzamo mērķi un rādītājus.

Otrkārt, darba devēji arvien lielāku uzmanību velta darbinieku pārstāvniecības jautājumam. Ir uzņēmumi, kuros jau vēsturiski darbojas arodbiedrība, tomēr šobrīd tiek ieviestas arī citas darbinieku pārstāvniecības formas, piemēram, Uzticības padomes. Darba koplīgumus ir noslēguši 45% šā gada novērtējuma dalībnieku.

Treškārt, saskaņā ar Ilgtspējas indeksa jaunākajiem rezultātiem, gandrīz puse jeb 46,3% tā dalībnieku aktīvi un mērķtiecīgi īsteno dažādus pasākumus ar mērķi veicināt savu piegādātāju attīstību, tā demonstrējot izpratni par ilgtspējīgas piegādes ķēdes nozīmi. Vienlaikus eksperti norāda, ka šajā jomā vēl ir vieta izaugsmei. Proti, šobrīd uzņēmumi primāri vērtē piegādātāju kvalifikāciju, produktu kvalitāti un tamlīdzīgus aspektus, pārāk maz uzmanības veltot to vides un sociālās ietekmes novērtējumam.

Visbeidzot, ceturtkārt, savu produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi analizē tikai katrs piektais uzņēmums, kas skaidri norāda, ka zaļmaldināšanas riski Latvijā joprojām ir ļoti augsti, ir pārliecināta Helmane. Ja uzņēmumi neanalizē savu produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi visos to dzīves cikla posmos – no izejmateriālu ieguves līdz atkritumu apsaimniekošanai, tie var nepamanīt vai ignorēt būtiskus vides ietekmes aspektus. Piemēram, produkts var būt videi draudzīgs tā lietošanas posmā, bet radīt ievērojamu kaitējumu videi un cilvēku drošībai, veselībai tā ražošanas vai atkritumu apsaimniekošanas posmā.

Ilgtspējas indekss ir starptautiski atzīts stratēģiskās vadības instruments, kas izveidots 2010.gadā, lai sniegtu organizācijām no visas Latvijas iespēju objektīvi novērtēt to sniegumu piecos būtiskākajos ilgtspējas aspektos: stratēģija, darba vide, investīcijas vietējā kopienā, tirgus attiecības un vide. Tajā ik gadu piedalās vidēji 120 uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes kapitālsabiedrības, valsts iestādes u.tml., kuru sniegumu vērtē vairāk nekā 30 dažādu jomu eksperti.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts tika izveidots 2011.gada sākumā ar mērķi sekmēt valsts ilgtspējīgu attīstību. Institūta biedri un eksperti ir vadošie konsultāciju uzņēmumi dažādos ilgtspējas aspektos – “Cobalt”, “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, “Latvijas zaļais punkts”, “Golin Riga”, “Spring Valley” un “Kantar”.