Viņš norādīja, ka pagaidām vēl nevar pateikt, kāda īsti būs sankciju ietekme, jo ir zināma inerce, proti, kravas joprojām tiek nosūtītas piegādātājiem.

“Nosūtītāji cenšas pēc iespējas ātrāk kravas dabūt ārā no Krievijas un Baltkrievijas pa esošajiem kanāliem,” sacīja ministrs, piebilstot, ka tādējādi februāra beigās novērots pat neliels pieaugums kravu pārvadājumos pa dzelzceļu.

“Mēs arī redzam, ka sankcijas stājas spēkā pakāpeniski, līdz ar to ietekme uz dzelzceļa saimniecību būs redzama apmēram mēneša laikā,” teica Linkaits, piebilstot, ka tādējādi tuvākā mēneša laikā ir jāsaprot, cik daudz kravu turpinās virzīties pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai.

Ministrs arī norādīja, ka atkarībā no tā, kādas kravas turpinās kustību pār robežai, tostarp, vai, piemēram, citu trešo valstu – Kazahstānas, Uzbekistānas, Ķīnas – kravām būs iespēja caur Krieviju virzīties uz Eiropas Savienību, tiks izstrādāti vairāki attīstības scenāriji. “Latvijas dzelzceļam” šādi scenāriji ir jāsagatavo līdz mēneša beigām.

“Sliktākajā gadījumā mēs rēķināmies ar nosacītu dzels priekškaru uz robežas starp Latviju un Krieviju, kas nozīmē apmēram 82-85% esošā dzelzceļa pārvadājumu apmēra samazinājumu. Tuvākā mēneša laikā varēs redzēt, kādi ir tie apmēri un kādas ir tendences,” sacīja Linkaits.

Tāpat Linkaits pauda, ka pašreizējā apņemšanās ir saglabāt dzelzceļa tīklu esošajā tehniskajā kārtībā, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus un lai nodrošinātu to kravu pārvadājumus, kas tiks saglabāti.

Vienlaikus ministrs atzīmēja, ka ostās situācija varētu būt nedaudz labāka kā dzelzceļā, jo, samainot preču saņēmējus un piegādātājus, Latvijai būs vajadzīgas izejvielas, un tās varēs importēt arī caur ostām. 

Pēc Linkaita prognozētā, situācija Latvijas lielākajās ostās būs atkarīga no attiecīgās ostas specifikas, tostarp Ventspils ostā kravu apmērs varētu samazināties par divām trešdaļā, Rīgas ostā – par apmēra 45%, bet Liepājas ostā – par padsmit procentiem.