AS “Liepājas metalurgs” akcionārs Kirovs Lipmans aicina nekavējoties sasaukt uzņēmuma ārkārtas akcionāru sapulci un tās darba kārtībā iekļaut jautājuma izlemšanu par jaunas padomes ievēlēšanu, teikts Lipmana iesniegumā “Liepājas metalurgam”, revidentam “PricewaterhouseCoopers”, Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālajai nodaļai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un biržai “NASDAQ OMX Riga”.

Iesniegumā minēts, ka Lipmans šā gada 29.jūlijā atstāja “Liepājas metalurga” padomes locekļa amatu un, pamatojoties uz Komerclikuma 270.pantu, viņš lūdz nekavējoties sasaukt “Liepājas metalurga” ārkārtas akcionāru sapulci, kuras darba kārtībā jāiekļauj jautājuma izlemšana par jaunas padomes ievēlēšanu.

Lipmans uzskata, ka līdz ar viņa atkāpšanos no “Liepājas metalurga” padomes locekļa amata uzņēmuma padome visā tās sastāvā ir zaudējusi savu tiesībspēju un tādējādi tā saskaņā ar Komerclikumu ir nekavējoties jāievēl no jauna ārkārtas akcionāru sapulcē, kurai arī ir jānotiek nekavējoties, jo īpaši ņemot vērā sarežģīto “Liepājas metalurga” finanšu situāciju.

“Vēlos uzsvērt, ka arī “Liepājas metalurga” statūti noteic, ka “padome sastāv no sešiem padomes locekļiem”, līdz ar to šī brīža padomes skaitliskais sastāvs ir pretrunā ar “Liepājas metalurga” statūtos noteikto,” norāda Lipmana advokāts Pāvels Rebenoks.

Viņš skaidro, ka Komerclikuma normas noteic Lipmana kā akcionāra tiesības uz vismaz viena viņa izvirzīta kandidāta atrašanos akciju sabiedrības padomē.

“Ja mana klienta izvirzīts kandidāts neatrodas padomē, “Liepājas metalurga” padomes lemtspēja ir zudusi, jo, turpinot darbu, padome rīkojas bez un, iespējams, pretēji viena no akciju sabiedrības akcionāriem gribai, kuram tādējādi, bez viņa interešu pārstāvja padomē, tiek liegtas tiesības uz viņam piederošās kapitālsabiedrības daļas kontroli, tostarp tiek liegtas tiesības lemt par valdes sastāva izmaiņām un citiem padomes kompetencē esošajiem jautājumiem,” skaidro Rebenoks.

Tāpat viņš piebilda – ja likums paredz konkrētam akcionāram pārstāvi akciju sabiedrības padomē saistībā ar viņa balsstiesīgā kapitāla apmēru, bet viņa pārstāvis tur neatrodas, turpmākā padomes darbība nav iespējama, jo katrs tās lēmums tiek pieņemts bez iespējas attiecīgajam akcionāram paust savu nostāju caur savu pārstāvi – padomes locekli -, un tādējādi tiek radīts un turpināts konkrētā akcionāra būtisks tiesībaizskārums – viņam tiek liegts piedalīties akciju sabiedrības pārvaldē, ietekmēt padomes lēmumus un paust savu nostāju citos padomes kompetencei piekrītošos jautājumos.

“Tādējādi uzskatu, ka šā gada 29.jūlija “Liepājas metalurga” akcionāru sapulcē ievēlētā padome ar mana klienta Lipmana atkāpšanos no amata tajā pašā dienā ir zaudējusi savu tiesībspēju, līdz ar ko visi tās turpmākie lēmumi un paziņojumi nav tiesiski un tādējādi maldina sabiedrību, tostarp Rīgas fondu biržu, kas nav korekti un būtu nekavējoši jānovērš,” uzsver Rebenoks.

Jau ziņots, ka “Liepājas metalurga” 29.jūlija akcionāru sapulcē ievēlētā uzņēmuma padome turpinās darbu līdz nākamajai uzņēmuma akcionāru sapulcei, kuras dienas kārtībā būs jaunas padomes vēlēšanas, teikts “Liepājas metalurga” juridiskā dienesta paziņojumā. Nākamās akcionāru sapulces norises laiks vēl nav izsludināts.

Uzņēmuma juridiskais dienests norāda, ka šā gada 29.jūlijā akcionāru sapulcē tika likumīgi ievēlēts jauns padomes sastāvs – Lipmans, līdzšinējais padomes loceklis Guntis Vilnītis. No jauna uzņēmuma padomē ievēlēti uzņēmuma galvenais inženieris Egils Kupšis, galvenā ekonomiste Benita Imbovica, advokāti Genādijs Atujevs un Ainars Kreics -, un visi jaunā padomes sastāva kandidāti akciju sabiedrībai bija iesnieguši rakstiskas piekrišanas būt par padomes locekļiem.

30.jūlijā “Liepājas metalurgs” saņēma iesniegumu no padomes locekļa Lipmana par atkāpšanos no amata. Uzņēmuma juridiskais dienests norāda, ka Lipmanam saskaņā ar Komerclikuma 296.panta 8.daļu šādas tiesības ir. Taču pārējie padomes locekļi padomes locekļa amatus nav atstājuši un turpina darbu.

“Automātisku padomes locekļu amatu atstāšanu vai padomes darbības apturēšanu, ko izsauc viena padomes locekļa amata atstāšana, Komerclikums neparedz. Uzņēmumam ir zināms Komerclikuma 296.panta 9.daļas regulējums, taču saskaņā ar 268.pantu tikai akcionāru sapulce var ievēlēt un atsaukt padomi,” norādīts uzņēmuma Juridiskā dienesta paziņojumā.

Līdz ar to “Liepājas metalurga” padome šādā sastāvā – Vilnītis, Kreics, Imbovica, Kupšis, Atujevs – turpina darbu līdz nākamajai akcionāru sapulcei, kuras dienas kārtībā būs jaunas padomes vēlēšanas.

Kā ziņots, Liepājas tiesa 29.jūlijā nolēmusi līdz 26.augustam pagarināt finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” (LM) tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu, kā to bija lūdzis uzņēmums.

29.jūlijā AS “Liepājas metalurgs” (LM) akcionāru sapulcē apstiprināja jaunu uzņēmuma padomi, par zvērinātu revidentu izraudzīta starptautiskā audita un konsultāciju kompānija “Price Waterhouse Cooper”.

Lipmans pieņēmis lēmumu atstāt padomes locekļa amatu, jo AS “Liepājas metalurgs” (LM) akcionāru sapulcē apstiprinātās uzņēmuma jaunās padomes pirmā sēde ir bijusi prettiesiska.

LM padomē turpmāk nestrādās līdzšinējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un viens no lielākajiem akcionāriem Sergejs Zaharjins un viņa dēls Aleksejs Zaharjins, kā arī padomes locekļi Andris Deniņš un Māris Pomerancis.

“Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu un patlaban tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns.

Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica “Liepājas metalurga” valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

“Liepājas metalurga” akcijas tiek kotētas “NASDAQ OMX Riga” Otrajā sarakstā.