Ilggadējais AS “Liepājas metalurgs” darbinieks, kurš darbu zaudēja 2013. gadā pēc tam, kad rūpnīcu tiesa atzina par maksātnespējīgu, turpina cīnīties par taisnīgumu. Valsts augstākajām amatpersonām – prezidentam Raimondam Vējonim, premjeram Mārim Kučinskim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei liepājnieks nosūtījis atklātu vēstuli, lūdzot sniegt juridisku novērtējumu par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Atgādinām, ka pēc “Metalurga” darbinieku masveida atlaišanas 2013. gada novembrī taisnību tiesā meklēja vairāki bijušie metalurgi, kuri uzstāja, ka no darba atlaisti nepamatoti un ar atpakaļejošu datumu, viņiem nepareizi aprēķināta vidējā izpeļņa un bezdarbnieku pabalsts.

Ar teju identiskām prasībām tiesā vērsās velmēšanas ceha darbinieks Aldis Mežvids un velmētavas ražošanas maiņas vadītājs Imants Bucis, taču pēc daudzām tiesvedībām visās tiesu instancēs rezultāts katram ir atšķirīgs. Saskaņā ar Augstākās tiesas spriedumu A. Mežvidam izdevies panākt, ka viņam izmaksājams juridiski pareizi aprēķināts atlaišanas pabalsts, savukārt, kas attiecas uz I. Buča prasību, tad Kurzemes apgabaltiesa nosprieda, ka no uzņēmuma par labu viņam piedzenama vien vidējās izpeļņas starpība nepilnu 89 eiro apmērā, kas pienākas par trīs darba dienām, bet pārējā daļā prasība noraidāma. I. Bucis par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, bet Augstākā tiesa to noraidīja. Bijušais metalurgs norāda, ka, viņaprāt, vairākus likuma pantus tiesa tulkojusi nepareizi vai arī nav ņēmusi vērā Satversmē garantētos tiesiskos principus.

Vēstulē valsts augstākajām amatpersonām viņš atzīmē: “Demokrātiskā un tiesiskā valstī katram lēmumam (arī tiesas) jābūt pamatotam un izskaidrotam. To paredz arī likums”.

Vīrietis vēlas saņemt skaidrojumu par to, uz kura juridiska dokumenta pamata pirms četriem gadiem uzteikts darbs laikā, kad viņam bija darba nespēja. Viņš arī atzīmē, ka uzņēmuma likvidācija nenotika un “Metalurga” administrators patvaļīgi tulkojis likumu. “Lūdzu, sniedziet atbildi pēc būtības uz jautājumu: kā Ministru kabineta sēdēs var lemt par likvidēta uzņēmuma atkārtotu pārdošanu?” viņš prasa vēstulē valsts augstākajām amatpersonām.

Iepriekš viņš vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalmeijera un tieslietu ministra Dzintara Rasnača, lūdzot izsniegt juridisku dokumentu, kurš apliecina, ka ir notikusi “Liepājas metalurga” likvidācija, kā arī aicinot izvērtēt to, kuram likumam un tā pantam atbilst rūpnīcas direktora rīkojumi par dežūrrežīmu ražotnē. “Viņi nesniedza atbildi pēc būtības,” pauda bijušais metalurgs.

I. Bucis arī aicina Saeimas deputātus izvērtēt valsts amatpersonu prettiesisku darbību, Satversmes neievērošanu un cilvēktiesību pārkāpumus.

Bijušais metalurgs cer, ka uz jautājumiem par tiesiskumu un cilvēktiesību pārkāpumiem atbildes sniegs arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis, kurš laikā, kad rūpnīcas strādniekus masveidā atlaida no darba, bija AS “Liepājas metalurgs” personāldaļas vadītājs.

“Ja A. Deksnim ir drosme, tad lai viņš caur masu medijiem man kā vēlētājam sniedz atbildi,” mudina I. Bucis.